Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražotājs AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca veicis izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

Igaunijas pilsonis Aivars Keskuela iecelts par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, savukārt valdes locekļiem vakar pievienojies Vladimirs Kirsanovs. Patlaban valde darbojas piecu personu sastāvā.

2013. gads ražošanas uzņēmumam nebija tik veiksmīgs, jo tas gadu noslēdza ar zaudējumiem, kas mērojami ar 263,954 tūkstošiem eiro. Pārskata gadā par teju 16% kritās uzņēmuma neto apgrozījums, gadu noslēdzot, tas sasniedza 36,637 miljonus eiro. Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas rentabilitātes rādītājs 2013. gadā ieguva negatīvu iezīmi, t.i., -1,14.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca masu atlaišanas nav, tomēr šā gada pirmajā ceturksnī ir plānota darbinieku skaita samazināšana sakarā ar ražošanas apjomu situatīvu krišanu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lai palielinātu rūpnīcas darbības ekonomisko efektivitāti, tiks veikta ražošanas reorganizācija, ražošanas procesu optimizācija, esošo izdevumu samazināšana, kas var negatīvi ietekmēt personāla skaitu.

Tomēr uzņēmuma darbā ar Krievijas dzelzceļu un tā nozares uzņēmumiem no Krievijas puses traucēkļu nav. Ņemot vērā pozitīvās sadarbības daudzgadīgo pieredzi, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ir iespēja nodarboties ar savu pamatdarbības veidu (dīzeļlokomotīvju remontu un to rezerves daļu ražošanu), taču šo pakalpojumu izmaksas sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca kļūst par ekonomiski neizdevīgiem pasūtījumiem. AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ieņēmumi no darījumiem ar Krievijas uzņēmumiem ievērojami samazinājušies sakarā ar rubļa devalvāciju, kas arī ietekmē noslēgto kontraktu skaitu ar tradicionālajiem Krievijas Federācijas partneriem 2015.gadā to ekonomiskās nelietderības dēļ.

Pērn AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca konsolidētais neto apgrozījums sasniedza 20,1 miljonu eiro, kas ir par 21% mazāk, salīdzinot ar 2013. gada apgrozījumu, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Koncerns pabeidza 2014. gadu ar zaudējumiem 1,2 miljonu eiro apmērā. 2014. gadā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, kopējais eksporta apjoms sasniedza 18 miljonus eiro (2013. gadā - 23,2 miljonus eiro), bet apgrozījums Latvijā bija 2,1 miljons eiro (2013.gada - 2,4 miljoni eiro). Galvenie eksporta virzieni 2014. gada bija Lietuva un Igaunija, Krievija, Baltkrievija un Uzbekistāna.

Pārskata gadā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca bija nodrošināta ar remonta objektiem tikai 1. un 3.ceturksnī sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju un krīzi Ukrainā. 2014. gadā tika iepirktas un ieviestas ekspluatācijā gandrīz visas iekārtas ERAF projekta ietvaros. Galīgā projekta realizācija veikta šā gada 2. martā

Ieguldot 5 miljonus eiro jaunās iekārtās, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR) cer pārvirzīt biznesu no dīzeļlokomotīvju remonta uz detaļu ražošanu.

Līdz ar produkcijas veida maiņu DLRR vēlas pārslēgties arī no bijušās Padomju savienības valstu tirgiem uz Eiropu. Pašlaik uzņēmuma galvenais bizness ir lokomotīvju remonts, tas veido ap 80 % ieņēmumu. Atlikušos 20% ieņēmumu aptuveni vienlīdzīgās daļās ienes lokomotīvju rezerves daļu ražošana un pakalpojumi. Akciju sabiedrības galvenais noieta tirgus ir Krievija – uz to vērsts aptuveni 80% biznesa. Uzņēmums sadarbojas arī ar citām NVS valstīm – Ukrainu, Kazahstānu, Uzbekistānu. «Vēlamies diversificēt uzņēmuma darbību – ražot produkciju, kas nav saistīta ar dīzeļlokomotīvēm, sniegt pakalpojumus, kas nav saistīti ar lokomotīvju remontu,» saka a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

#Skinest Rail no mazākuma akcionāriem ir atpircis visas AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (DLRR) akcijas.

Dzelzceļa nozares koncerns Skinest Rail no mazākuma akcionāriem ir atpircis visas AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (DLRR) akcijas, tādējādi nodrošinot 100% īpašumtiesības rūpnīcas pamatkapitālā.

Līdz šim, koncernam piederēja 49,9% DLRR akciju. Akciju konsolidācijas rezultātā, rūpnīca izstājās no Nasdaq biržas, kur līdz šim kotējās tās akcijas.

Pēc Skinest Rail valdes locekļa Romana Zaharova teiktā, visu DLRR akciju iegāde ir rūpnīcas un koncerna kopējās attīstības stratēģijas daļa. «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca ir viens no galvenajiem Skinest Rail uzņēmumiem, tāpēc mums ir ļoti svarīga tā veiksmīga darbība. Esot daļas akciju turētājs, Skinest Rail bija vienīgais akcionārs, kas atbalstījis rūpnīcu visus šos gadus: investējis ražošanā, palīdzējis refinansēt rūpnīcas bankas aizdevumu. Ņemot vērā, ka šodien mēs esam vairāku, liela mēroga un ilgtermiņa projektu īstenošanas uzsākšanas etapā, kā arī esam apņēmušies turpināt investēt DLRR attīstībā, visu akciju konsolidācija un to nonākšana viena īpašnieka īpašumā ir likumsakarīgs un pārdomāts solis», - koncerna DLRR 100% daļu iegādi komentēja Zaharovs.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Šonedēļ notiks AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca ārkārtas akcionāru sapulce, kuras laikā plānots lemt par akciju izslēgšanu no biržas, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrības akcijas tiek piedāvāts izslēgt no regulētā tirgus, lai samazinātu tās izdevumus. Uzņēmums skaidro, ka tam nav būtisku ieguvumu no dalības biržā un finanšu līdzekļu piesaiste ar biržas starpniecību praktiski nenotiek.

Fakts, ka akcijas netiks tirgotas biržā, neatstās nekādu ietekmi uz sabiedrības klientiem, biznesa partneriem, ne arī uz darbiniekiem, bet sabiedrībai būs iespējams ietaupīt naudas līdzekļus.

Paredzams, ka sabiedrības akciju izslēgšana no biržas neietekmēs tās pamatkapitālu, skaidro uzņēmums. Ja vien sabiedrības akcionāri nenolems atsavināt savas akcijas, sabiedrības akcionāru struktūra nemainīsies, teikts uzņēmuma paziņojumā.

AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca saņēmusi pirmo no trim TEM2 (SM48) lokomotīvēm, ko plānots remontēt pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca konkursa kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt trīs TEM2 lokomotīvju kapitālo remontu un modernizāciju pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma, kas ir lielākais Polijas dzelzceļa infrastruktūras uzturētājs. 2017.gada janvārī Polijas uzņēmuma pārstāvji veica rūpnīcas auditu, kas ļāva pārliecināties par rūpnīcas tehnoloģiskajām iespējām un ražošanas procesu atbilstību mūsdienu nozares prasībām.

Lai gan lokomotīvju kapitālais remonts ir pirmais kopīgais projekts ar Polijas uzņēmumu, jau šobrīd noris sarunas par turpmāko sadarbību, kuras ietvaros plānots būtiski kāpināt gan dzelzceļa ritošā sastāva remontu apjomu, gan attīstīt citus ar dzelzceļa infrastruktūru saistītus projektus.

AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca pārstāvji tikušies ar Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministriju pārstāvjiem, runājot par iespējamo atbalstu un aktivitātēm, kādas varētu tikt realizētas uzņēmumam, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sarunu gaitā ir noteikti vairāki iespējamie scenāriji, kā varētu tikt realizēts valsts atbalsts. AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca vēlas saņemt atbalstu eksporta garantiju un apgrozāmo līdzekļu projektu realizācijai garantiju veidā, kuras šobrīd tiek realizētas caur ALTUM kā finanšu atbalsta instrumenti, vai citu līdzīgu atbalsta instrumentu. AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca vadība un akcionāri izprot esošo situāciju, normatīvo bāzi un saprot, ka tieša valsts garantiju izsniegšana mūsu gadījumā nav piemērojama.

Uzņēmums norāda, ka patlaban saskata visu iesaistīto pušu vēlmi rast situācijas risinājumu un tuvākajā laikā ir plānotas atkārtotas tikšanās.

Ņemot vērā karadarbību Ukrainā AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) būs spiesta atlaist vismaz 300 darbinieku, kā arī nākotnē iespējama rūpnīcas iekonservēšana vai slēgšana, informēja DLRR pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka kopš 24.februāra DLRR finansiālā situācija ir apdraudēta saistībā ar notiekošo karadarbību Ukrainas teritorijā, jo rūpnīca ir veikusi būtisku pasūtījuma izpildi Ukrainas uzņēmumam "Metinvest Group", par ko minētais uzņēmums politiskās situācijas dēļ nav spējīgs veikt norēķinus 8 229 550 eiro apmērā.

DLRR pārstāvji uzsver, ka bez nekavējoša un efektīva atbalsta mehānisma radīsies sekas, kas atstās iespaidu ne vien uz Daugavpils reģionu, bet būtu izjūtamas arī valsts mērogā.

Šogad 2.martā DLRR vadība nosūtījusi visām Latvijas augstākajām valdības amatpersonām vēstuli, kurā izklāstīja sarežģīto situāciju, kas uzņēmumā radusies saistībā ar Krievijas sākto karadarbību Ukrainā. Vēstulē uzsvērti konkrēti pasākumi, kas ļautu nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzdevis finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) izvērtēt šonedēļ saņemto informāciju no AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, pavēstīja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kanceleja ir saņēmusi Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas iesniegumu. Uz to reaģējot, Ministru prezidents Māris Kučinskis ir parakstījis Ašeradenam un Reizniecei-Ozolai adresētu rezolūciju, aicinot izvērtēt iesniegumā minēto un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā sniegt savstarpēji saskaņotu atbildi iesniedzējam, par to informējot arī pašu Kučinski.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai. Uzņēmuma pārstāvji iepriekš vēstīja, ka vienošanās ar Swedbank attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu) pret banku nav panākta. Bankas atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu.

Ilglaicīgu pārrunu rezultātā ar AS Swedbank par kredīta termiņa pagarināšanu banka AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca noteikusi pagarinājuma nosacījumu, proti, dzēst ievērojamu kredīta daļu, veicot vienlaicīgu apmaksu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šis nosacījums patreizējā finansiālajā situācijā nav pieņemams un izpildāms, skaidro uzņēmums.

Uzņēmuma valde uzsākusi un turpina pārrunas ar virkni Latvijas komercbanku par kredītsaistību pārfinansēšanu AS Swedbank un kredīta summas palielināšanu. Turklāt paralēli tiek organizētas pārrunas ar AS Swedbank par kreditēšanas nosacījumu izmaiņām.

Uzņēmumā ir izstrādāts spēcīgs stratēģiskās attīstības plāns šādos virzienos: darbības turpināšana jau apgūtajā tirgus jomā – Muitas Savienības kompānijām piederošo lokomotīvju remonts; ritošā sastāva modernizācija un remonts Eiropas Savienības tirgū; rezerves daļu izgatavošana iekārtām, kas daļēji iegādātas ar LIIA atbalstu; jauna ritošā sastāva ražošana – tramvaji Daugavpils pilsētai un elektrovilcieni PV; dīzeļvilcienu modernizācija atbilstoši projektam, ko izstrādājusi kompānija PV.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca nav panākusi vienošanos ar AS Swedbank attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu), liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu.

Lai glābtu uzņēmumu, kopš 2015.gada janvāra no darba jau tikuši atlaisti 432 darbinieki jeb 45% no kopējā darbinieku skaita.

Sarežģītā politiskā situācija attiecībās starp Krieviju un ES noveda pie Krievijas tirgus pasūtījumu apjoma krasas samazināšanās.

Pēdējā plaša mēroga AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta rūpnīca ražošanas modernizācija, kuras mērķis bija pārorientācija uz Eiropas tirgu, laika ziņā sakrita ar starptautisko attiecību krīzi, kas saistīta ar Krievijas un ES saspringtajām attiecībām. Politiskā krīze skāra rūpnīcu sarežģītā brīdī, kad prāvi līdzekļi tika investēti iekārtās, taču tās vēl nesasniedza pilnu jaudu, skaidro uzņēmums.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

NASDAQ OMX Riga valde ceturtdien nolēma atjaunot tirdzniecību ar AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) akcijām, liecina paziņojums biržā.

Tirdzniecība tika apturēta trešdien, pamatojoties uz informāciju masu medijos. Tā kā uzņēmums biržai sniedza nepieciešamo informāciju, tirdzniecība atkal atjaunota.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 5 miljonus eiro jaunās iekārtās, DLRR cer pārvirzīt biznesu no dīzeļlokomotīvju remonta uz detaļu ražošanu.

Līdz ar produkcijas veida maiņu DLRR vēlas pārslēgties arī no bijušās Padomju savienības valstu tirgiem uz Eiropu. Pašlaik uzņēmuma galvenais bizness ir lokomotīvju remonts, tas veido ap 80 % ieņēmumu. Atlikušos 20% ieņēmumu aptuveni

vienlīdzīgās daļās ienes lokomotīvju rezerves daļu ražošana un pakalpojumi. Akciju sabiedrības galvenais noieta tirgus ir Krievija – uz to vērsts aptuveni 80% biznesa. Uzņēmums sadarbojas arī ar citām NVS valstīm – Ukrainu, Kazahstānu, Uzbekistānu.

NASDAQ OMX Riga valde trešdien nolēma nekavējoties piemērot tirdzniecības apstādināšanu un pārtraukt automātisko uzdevumu savietošanu ar AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) akcijām, liecina paziņojums biržā.

Tirdzniecības apstādināšana tiek piemērota pamatojoties uz informāciju masu medijos.

Tirdzniecība apturēta līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai, un paziņojums par tirdzniecības atjaunošanu sekos atsevišķi

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 5 miljonus eiro jaunās iekārtās, DLRR cer pārvirzīt biznesu no dīzeļlokomotīvju remonta uz detaļu ražošanu.

Līdz ar produkcijas veida maiņu DLRR vēlas pārslēgties arī no bijušās Padomju savienības valstu tirgiem uz Eiropu. Pašlaik uzņēmuma galvenais bizness ir lokomotīvju remonts, tas veido ap 80 % ieņēmumu. Atlikušos 20% ieņēmumu aptuveni

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.