Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.
No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.
Līdz ar labākiem ceļiem, ērtāku satiksmes organizāciju iegūst uzņēmumi. Latvijas maiznieks esot rēķinājis, ka gadā uz loģistikas rēķina tas ietaupīs 5–10 tūkst eiro. «Daugavpili upe sadala divās daļās, dzelzceļš – sešās. Līdz ar to dzelzceļa pārvadi ir svarīgāki nekā jauns tilts pār Daugavu. Taču arī tam nākotnē vajadzētu būt,» uzskata domes priekšsēdētājs.
Tramvaju sāga
Viens no apjomīgākajiem domes virzītajiem projektiem ir Daugavpils tramvaja tran- sporta infrastruktūras renovācija. Tiek rekonstruēti tramvaja ceļi, norit konkurss par jaunu tramvaju iegādi. Projekta kopējais apjoms ir 18,083 milj. eiro.
Daugavpils tramvaju iepirkums nav no tiem labākajiem konkursu piemēriem, DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. DB jau vairākkārt rakstījis par trešo piegājienu Daugavpils centienos tikt pie jauniem tramvajiem. A/s Daugavpils satiksme (DS) projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» ietvaros paredzēts iegādāties 12 tramvaju vagonus. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, iepirkums jāpabeidz līdz 2015. gada augusta beigām. Satiksmes ministrs ir pārliecināts, ka tas arī tikšot izdarīts.
DB arī vēstījis, ka pērnā gada nogalē a/s Tramvaju uzņēmums (TU, tagad DS) lauza 6,57 milj. eiro vērto līgumu ar otrā konkursa uzvarētāju pilnsabiedrība Belkommunmash (izveidoja baltkrievu Belkommunmash (BKM) un Latvijas SIA Agmen Consulting Bureau). Pēc kārtējā konkursa šobrīd notiek rezultātu izvērtēšāna.
No piedāvājumiem izriet, ka lētāko piedāvājumu izteikusi Nacionālā Kontraktu korporācija ar Krievijas Ustjkatavskas vagonbūves rūpnīcas produkciju. Tā ir pat par 70 tūkst. eiro lētāka nekā BKM piedāvājums iepriekšējā konkursā. Savukārt SIA Skinest Latvija piedāvā 12 tramvajus par 9,758 milj. eiro. Interesanti, ka Skinest piedāvā Stadler tramvajus, kas ražoti Baltkrievijā. Turklāt tie ir tie paši BKM tramvaji, tikai par 3,193 milj. eiro dārgāki. Jāpiebilst, ka Skinest grupā ietilpst a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR). Satiksmes ministrs Anrijs Matīss šādas nianses nezinot, taču, pēc viņa teiktā, galvenais, lai jaunie tramvaji būtu ekspluatācijā izmaksu efektīvi un pasažieriem komfortabli neatkarīgi no tā, kur tie būtu ražoti. Daugavpils domes priekšsēdētājs norāda, ka pašlaik tiek vērtēti piedāvājumi. Viņš ir pārliecināts, ka bez tramvajiem pilsēta nepaliks. Ja konkursa rezultāti netiks pārsūdzēti, daugavpilieši vēl šī gada beigās varētu saņemt jaunos vagonus.
HES un lidosta
Vaicāts par turpmākiem attīstības projektiem, J. Lāčplēsis piemin divas vērienīgas ieceres – lidostu un Daugavpils HES. Lidostas ideju atbalsta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Daugavpils nodaļa. Pēc pašvaldības uzskata, lidosta sekmētu gan biznesa attīstību, gan saikni ar cilvēkiem, kas aizbraukuši. Lai lidosta spētu apkalpot starptautiskus reisus, būtu jāiegulda ap 15–20 milj. eiro. Viņaprāt, problēma, ka Daugavpilij un valsts stratēģiskās attīstības dokumentu izstrādātājiem ir atšķirīgs redzējums par reģiona attīstībai nepieciešamo, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā lidosta Daugavpilī nav paredzēta. J. Lāčplēsis uzskata, ka Daugavpilij un reģiona attīstībai būtisku grūdienu dotu arī Daugavpils HES. Arī privātajiem investoriem no Krievijas, Ķīnas, Āzijas valstīm esot interese par šo ideju. Tomēr, lai saprastu tās lietderību, būtu jāveic tehniski ekonomiskais izvērtējums.
Krīze pārvarēta
Uzņēmējdarbības attīstība beidzamajos gados pilsētā ir stabilizējusies, tā var secināt no pilsētas domes attīstības departamenta apkopotās informācijas. Pērn Daugavpils rūpniecības uzņēmumu saražotās produkcijas apjoms bija 220 miljoni eiro, kas ir par 6,7 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr, salīdzinot ar ekonomikas lejupslīdi 2009. gadā, saražotās produkcijas apjomi pieauguši par 32%. Pēdējā laikā krituma nav, jo galvenās nozares – dzelzceļš, metāla apstrāde – ir bijušas veiksmīgas, vērtē pašvaldības vadītājs. Bezdarbs esot tādā pašā līmenī kā vidēji valstī – vasarā ap 10%. Uzņēmēji līdzīgi kā citviet valstī sūdzoties par kvalitatīva darbaspēka trūkumu. Darba ņēmēji iebilst, ka piedāvātais atalgojums esot par zemu. Blakus esošos reģionos bezdarbs esot daudz augstāks, bet, vai ir iespēja piesaistīt labu darbaspēku, J. Lāčplēsis šaubās. Daugavpilī vidējā darba alga ir ap 80% no vidējās algas valstī.
Piesaistīt investorus
Kā piesaistīt privātas investīcijas – tas ir jautājums, kas nodarbina pašvaldību. Pēdējos gados lielākās privātās investīcijas veikuši igauņu uzņēmēji, diezgan aktīvi strādājot franči, baltkrievi. Pēc nozarēm lielākie ieguldījumi veikti dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošanā – ieguldīti 10,4 miljoni.
Otrajā vietā ar divreiz mazākām investīcijām ir sintētisko šķiedru ražošana un trešajā paliek ceļu un maģistrāļu būvniecība ar 3,09 milj. eiro investīcijām, liecina Lursoft sniegtā informācija.
Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, pašvaldība šogad sākusi grantu programmu Impulss, kas ir vērsta uz maziem un jauniem uzņēmumiem (DB par to plašāk ziņoja 02.06.). Stratēģiskais partneris šajā programmā ir Swedbank. Dome ieguldīja 30 tūkst. eiro, Swedbank – 10 tūkst. eiro. Ja iniciatīva gūs atsaucību, nākamgad atbalsts tiks paplašināts, sola dome. J. Lāčplēsis uzskata, ka tās ir tikai papildinošas aktivitātes. Viņaprāt, lai reģions uzplauktu, jābūt attīstītiem lieliem uzņēmumiem, kuriem mazie var sniegt pakalpojumus.
«Mazajiem un iesācējiem iziet eksporta tirgos – tas ir rets veiksmes stāsts, drīzāk izņēmums, nevis likums,» secina domes priekšsēdētājs. Vairākus gadus dome piedāvā nekustamā īpašuma nodokļu atlaides: par jaunu darba vietu radīšanu, kā arī eksportējošiem uzņēmumiem.
LTRK Daugavpils nodaļas vadītāja Olga Rosovska uzskata, ka Daugavpilij investīciju piesaisti kavē stereotipi par Daugavpili, tās attīstību, iespējām, arī informācijas varētu būt vairāk. Šogad dome vēlējusies sniegt atbalstu uzņēmumiem, kas pieņem darbā jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes. Pagaidām šai iniciatīvai vēl esot jāpārvar administratīvi šķēršļi. Nekustamā īpašuma nodokļi nav lielas summas, tomēr tas ir morāls atbalsts, attieksme, domes iniciatīvas vērtē O. Rosovska.
#1/17
#2/17
Marka Rotko centrs
#3/17
#4/17
#5/17
#6/17
#7/17
#8/17
#9/17
#10/17
#11/17
#12/17
#13/17
#14/17
#15/17
#16/17
#17/17
Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis
