Ieguldot 5 miljonus eiro jaunās iekārtās, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR) cer pārvirzīt biznesu no dīzeļlokomotīvju remonta uz detaļu ražošanu.
Līdz ar produkcijas veida maiņu DLRR vēlas pārslēgties arī no bijušās Padomju savienības valstu tirgiem uz Eiropu. Pašlaik uzņēmuma galvenais bizness ir lokomotīvju remonts, tas veido ap 80 % ieņēmumu. Atlikušos 20% ieņēmumu aptuveni vienlīdzīgās daļās ienes lokomotīvju rezerves daļu ražošana un pakalpojumi. Akciju sabiedrības galvenais noieta tirgus ir Krievija – uz to vērsts aptuveni 80% biznesa. Uzņēmums sadarbojas arī ar citām NVS valstīm – Ukrainu, Kazahstānu, Uzbekistānu. «Vēlamies diversificēt uzņēmuma darbību – ražot produkciju, kas nav saistīta ar dīzeļlokomotīvēm, sniegt pakalpojumus, kas nav saistīti ar lokomotīvju remontu,» saka a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova.
Pēc uzņēmuma iesniegtajiem datiem Nasdaq OMX Riga, pērn tā apgrozījums bija 25,63 miljoni eiro – par 15% mazāk nekā gadu iepriekš. Uz šo gadu uzņēmuma vadība raugās optimistiski. «Ieviešam ekspluatācijā jaunas iekārtas, pašlaik jau ir kontrakti par lokomotīvju remontu, un, ja nebūs makroekonomisku satricinājumu, tad gadu beigsim ar peļņu. Apgrozījumu plānojam mazāku par 30 milj. eiro,» informē N. Petrova. Makroekonomiskais satricinājums, par kuru uzņēmums visvairāk bažījas, ir konflikts starp Ukrainu un Krieviju. Ja tiktu noteiktas sankcijas pret Krieviju, tad uzņēmums ciestu zaudējumus.
Prom no lokomotīvēm
DLRR ir lielākais uzņēmums Baltijas valstīs, kas veic vilcienu ritošā sastāva, lokomotīvju, tostarp kravas, pasažieru dīzeļlokomotīvju, manevru dīzeļlokomotīvju, dīzeļu un elektrovilcienu kapitālo remontu un modernizāciju, ražo rezerves daļas. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis – lai pusi ieņēmumu nodrošinātu detaļu ražošana, bet otru pusi – dīzeļlokomotīvju remonts. «Dīzeļlokomotīvju tirgus ar katru gadu samazinās, līdz ar to – arī pieprasījums pēc remonta. Pēc 10–20 gadiem dīzeļlokomotīvju vispār vairs nebūs. Mums jāmaina produkcija, taču ar pašreizējām iekārtām to nevaram izdarīt,» situāciju skaidro N. Petrova. Jauno ieņēmumu struktūru, kurā 50% veidotu detaļu ražošana, DLRR vēlas sasniegt trīs līdz piecos gados.
Lai to panāktu, DLRR, piesaistot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu, jāiegādājas jaunas iekārtas. Projekta kopējā vērtība ir pieci milj. eiro, 35% no izmaksām tiks segtas no ES fondiem. «Šīs iekārtas ļaus mums ražot kvalitatīvas detaļas, kādas iepriekš neesam ražojuši. Detaļas būs domātas mašīnbūvei, metālapstrādei,» saka N. Petrova. Precīzāk, kādas detaļas un kam tiks ražotas, uzņēmuma vadītāja neatklāj. Projekta aprakstā minēts, ka «pēc projekta realizācijas DLRR ar jaunajām iekārtām ražos detaļas uzņēmuma sniegtajiem dzelzceļa ritošā sastāva remonta un modernizēšanas pakalpojumiem, izstrādās un ieviesīs ražošanā jaunus produktus, kā arī sniegs pakalpojumus citiem mašīnbūves uzņēmumiem Latvijā un ārpus Latvijas, izgatavojot vairākas produktu grupas. Piemēram, jebkādas formas oglekļa tērauda plakanas detaļas, kuras izgatavotas no lok- šņu materiāla; praktiski jebkuras formas oglekļa tērauda, nerūsējošā tērauda un alumīnija liektās detaļas, kuras izgatavotas no lokšņu materiāla. Šādu iekārtu neesot nevienam citam uzņēmumam Latvijā un arī Baltijā.»
Liels un vēl lielāks
Kopā uzņēmums ir iegādājies 18 jaunas iekārtas, pašlaik piegādātas un uzstādītas ir piecas. Andrejs Šverns, topošā mašīnbūves ceha vadītājs, stāsta, ka ar jaunajām iekārtām varēs izgatavot un apstrādāt liela izmēra detaļas no lokšņu metāla. Kopumā viņa vadītajā cehā būs piecas jaunas iekārtas: lāzergriezējs, frēzēšanas iekārta, zāģis, lokāmā iekārta un valči.
Investīciju projektā paredzēts, ka tiks radītas arī jaunas darba vietas, apmācīti darbinieki. Lai sagatavotu speciālistus, DLRR sadarbojas ar Rēzeknes augstskolu. Tiek lēsts, ka darbā ar jaunajām iekārtām būs iesaistīti aptuveni 60 cilvēki, to starpā – inženieri, kvalificēti strādnieki, tehnologi, konstruktori un mārketinga speciālisti.
Piedalās konkursos
Uzņēmums pēdējos gados cenšas piedalīties dažādos iepirkuma konkursos. No tiem lielākais ir dīzeļvilcienu modernizācijas projekts, kurā DLRR startējusi kopā ar Rīgas vagonu rūpnīcu (RVR) un a/s VRC Zasulauks. «Katrs darīs to, ko prot vislabāk. Mēs nodarbojamies ar dīzeļlokomotīvēm,» lakonisks ir uzņēmuma finanšu direktors Aleksejs Kolpakovs. Līguma kopējā summa ir 22 milj. eiro, DLRR darbu apjoms tiek lēsts ap 9 milj. eiro. Projekts jāpabeidz līdz nākamā gada beigām.
DB jau rakstījis, ka Latvijas pasažieru pārvadātājs a/s Pasažieru vilciens noslēdzis vienošanos par dīzeļvilcienu modernizāciju ar triju uzņēmumu apvienību, ko veido RVR, a/s VRC Zasulauks un Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca.
Uzņēmums vēlējies arī piedalīties a/s Pasažieru vilciens (PV) jaunu elektrovilcienu ilgtermiņa nomas vilcienu iepirkumā. Taču pēc neveiksmīga starta sūdzējies par konkursa norisi. «Gribējām piedalīties, bija iespējas, bet bija konkursa ierobežojumi, kas neļāva to darīt. Tāpēc arī sūdzējāmies,» skaidro A. Kolpakovs. Vaicāts, kādā veidā DLRR būtu varējuši piedalīties, viņš atteic, ka «tas ir biznesa noslēpums».
DB iepriekš ziņoja (17.04.), ka DLRR bija iesniegusi sūdzību IUB saistībā ar konkursa nolikuma prasībām par ražotāja un finansētāja atbildību. IUB sūdzību vēlāk noraidīja.
Pilsēta pilsētā
DLRR ir milzīga Latvijas un Baltijas mērogiem – tā stiepjas 26 ha platībā pašā Daugavpils centrā – starp Daugavu un pilsētas galveno ielu. Lielu daļu teritorijas aizņem sliežu ceļi, piebrauktuves, noliktavas.
Uzņēmums ir dibināts 1866. gadā kā dzelzceļa darbnīcas. Padomju laikā Daugavpilī gadā remontēja 1000 lokomotīves, pērn – 100. Uzņēmums esot unikāls ar to, ka visu lokomotīvju remontu veic uz vietas.
Citviet Eiropā šādus lielu lokomotīvju remonta rūpnīcu vairs neesot, tur bizness sadalīts un uzņēmumi specializējas – viens labo dzinējus, otrs – ko citu. Taču tādu uzņēmumu, kur savu laiku nokalpojušas 20–30 gadu vecas lokomotīves atkal pārvērš par darba spējīgiem vilcējiem, neesot. Pirms pāris gadiem kāda bijušo dzelzceļa remonta rūpnīcu darbinieku grupa no Vācijas atbraukusi ekskursijā. Priecājušies un brīnījušies. Industriālo tūrismu lokomotīvju remonta rūpnīca tomēr plašāk neplāno izvērst, kaut gan atzīst – DLRR ir kā pilsēta pilsētā, tik vien kā ielas starp cehiem – tagad akciju sabiedrības meitas uzņēmumiem – neesot vārdos nodēvētas.
#1/43
#2/43
Fotogrāfijas uzņemtas DLRR teritorijā
#3/43
#4/43
#5/43
#6/43
#7/43
#8/43
#9/43
#10/43
#11/43
#12/43
#13/43
#14/43
#15/43
#16/43
#17/43
#18/43
#19/43
#20/43
#21/43
#22/43
#23/43
#24/43
#25/43
#26/43
#27/43
#28/43
#29/43
#30/43
#31/43
#32/43
#33/43
#34/43
#35/43
#36/43
#37/43
#38/43
#39/43
#40/43
#41/43
#42/43
