Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.
Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.
Pēdējais cerību salmiņš
Likumprojekts paredz īpašu atbalsta mehānismu, ko piešķirtu saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējušas ekonomiskās sekas, kas radušās saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Ietekme var būt tieša vai netieša, un tā var izpausties kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu un projektu pārtraukšana ar sekojošu apgrozījuma samazināšanos, traucējumi izejvielu un produkcijas piegādes ķēdēs – īpaši izejmateriālu, kuri vairs nav pieejami vai kuru izmaksas būtiski pieaugušas, – vai citos pierādāmos veidos. Tāpat iecerēts, ka valdība var noteikt atbalsta pasākumus krīzes skartajiem saimnieciskās darbības veicējiem, ja tie ir ekonomiski dzīvotspējīgi un pasākums ir nepieciešams Krievijas agresijas radīto ekonomisko seku dēļ vai tirgus pārorientācijai, kas tiek pamatots atbalsta pieteikumā.
Lai gan likums valdībā vēl pilnībā nav saskaņots, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka atbalsta saņemšanai uzņēmumiem būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Vai būtu pieļaujama atbalsta sniegšana uzņēmumiem ar apšaubāmu reputāciju – maz ticams. To vaicājām arī Jānim Bordānam (JKP), kura partijas biedrs Tālis Linkaits savulaik virzīja normas Publisko iepirkumu likumā, kurā skaidri paredzēja izslēgt no valsts iepirkumiem uzņēmumus ar sliktu reputāciju.
Bez FID pārbaudes
Ņemot vērā DLRR patiesā labuma guvēja O. Osinovska reputāciju, Diena lūdza Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājas Ilzes Znotiņas viedokli – vai atbilstoši AML nosacījumiem (anti-money laundering jeb cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju) uzņēmumam, kura patiesais labuma guvējs ir ar apšaubāmu reputāciju, turklāt ir apsūdzētā statusā iztiesāšanas stadijā esošā kriminālprocesā, var pienākties valsts atbalsts. Un vai šobrīd pastāv prakse, ka pirms jebkādu atbalstu pielemšanas atbildīgās valsts institūcijas lūdz FID viedokli par šādā tiesiskajā kontekstā esoša uzņēmuma atbilstību AML nosacījumiem.
FID atbildē pauda, ka valsts atbalsta jautājumi ir ārpus FID kompetences, ko ļoti skaidri nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, – FID veic aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai. Normatīvie akti neparedzot konsultēšanos ar FID pirms valsts atbalsta sniegšanas. Šī situācija vērtējama kā likumdošanas nepilnība, un valdībai būtu jāapsver iespēja topošajā valsts atbalsta regulējumā iekļaut arī FID pārbaudi. Atlaisto nav
Pēdējos mēnešos valdības gaiteņus un publisko telpu ar kampaņveidīgu rosīšanos piepilda DLRR vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu un uzņēmuma darbības apturēšanu, kas radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kuriem darbu pamatā nodrošina DLRR.
Vēl marta sākumā DLRR apgalvoja, ka problēmas radušās, jo kara dēļ Ukrainas klients nevar apmaksāt DLRR pakalpojumu 8,2 miljonu eiro apmērā, un tas radot milzīgu risku uzņēmuma maksātspējai. Ja tuvāko dienu laikā DLRR nesaņemtu valsts atbalstu jebkurā juridiskā formā, kas nodrošinās uzņēmuma naudas plūsmas nepārtrauktību, DLRR būšot spiesta atlaist 300 darbinieku jau līdz 10. martam, kā arī ierosināt DLRR maksātnespēju un atlaist atlikušos uzņēmuma darbiniekus.
Taču Nodarbinātības valsts dienesta (NVA) Dienai sniegtā informācija liecina par kaut ko citu – piemēram, 28. martā, salīdzinot ar 1. februāri, Daugavpils NVA filiālē reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pat samazinājies par 93 cilvēkiem (attiecīgi 5497 un 5404 bezdarbnieki). Šie dati apliecina, ka draudētajā termiņā DLRR nevienu darbinieku nebija atlaidusi. Savukārt 28. martā izdevums NRA.lv vēstīja, ka NVA Daugavpils filiāle saņēmusi DLRR un tās meitasuzņēmumu SIA LokRem, SIA DL Metal un SIA Logkom iesniegumu par 240 darbinieku kolektīvo atlaišanu. Taču NVA dati atkal rāda citu ainu – 11. aprīļa rītā NVA Daugavpils nodaļā bija reģistrēti 5328 bezdarbnieki – par 76 mazāk nekā marta beigās. Vēl vairāk – no 1. janvāra līdz 11. aprīļa rītam Daugavpils NVA bija reģistrēti tikai četri darbinieki, kuru pēdējā darbavieta bija tieši DLRR.
Jau iemīta taciņa
Diena jau rakstīja, ka šī nav pirmā reize, kad DLRR savas biznesa problēmas mēģina risināt ar valsts palīdzību, lai gan pēdējo nedēļu publiskajā komunikācijā DLRR apgalvo, ka teju nekad un neko no valsts nav prasījusi. Līdzīgus biedinājumus par 300 darbinieku atlaišanu DLRR pauda pērn, kad nevarēja saņemt Altum garantijas, lai iegūtu vairāku miljonu eiro kredītus no komercbankām.
Biznesa un finanšu problēmas DLRR piedzīvoja arī 2015. un 2016. gadā, kad situācijā iesaistījās pat vairāki Saeimas deputāti (viņu vidū bija arī pašreizējais skandalozais Daugavpils mērs saskaņietis Andrejs Elksniņš), toreizējai valdībai pieprasot sniegt informāciju, kādus konkrētus DLRR atbalsta mehānismus valdība plāno īstenot. Vērts piebilst, ka ne 2015., ne 2016. gadā nebija ne karadarbības Ukrainā, ne dzelžainu sankciju pret Krieviju. Tā vietā, lai manipulētu ar lēmumu pieņēmējiem, iespējams, ir pienācis laiks pārkārtot uzņēmumu un tā vadību, lai saprastu, vai šādu uzņēmumu maz var pielāgot jaunajai tirgus situācijai. Diez vai valsts var atļauties nodokļu maksātāju naudu ieguldīt uzņēmumā, kura nākotnes perspektīvas ir vairāk nekā neskaidras un problēmas atkārtojas gadiem.
