Jaunākais izdevums

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Viņa norāda, ka kopš 2021. gada no valsts budžeta naudas par nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu tika aprēķināts katru gadu 20 - 22 milj. eiro. „Tā kā Latvijas valstij tika piešķirta 6 milj. eiro liela šī maksājuma atlaide, tad reālais maksājums bija 14 līdz 16 milj. eiro gadā. Jautājums - vai visiem nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā to vietā, kuri piesārņo? 2023. gada novembrī 2024. gada budžeta projektu pavadošajā nodokļu likumu izmaiņu paketē bija arī grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kuri paredzēja, ka attiecīgo nodokli maksā uzņēmēji, kuri izmanto plastmasas iepakojumu, kas netiek pārstrādāts, bet šī nodokļa maksātāja funkciju izpilda ražotāju atbildības sistēmas — SIA Latvijas Zaļais punkts, SIA Zaļā josta u.c.,” stāsta R. Vesere. Viņa uzsver, ka diskusijas notikušas vairāk nekā trīs gadu garumā ar LDDK, LTRK, LPUF un citām uzņēmēju organizācijām par plastmasas iepakojumu, tā apsaimniekošanu (izmantošanu) pēc tajā iesaiņotā produkta patēriņa.

Jautājums par 50%

„Ik gadu Latvijā tiek radīts nedaudz vairāk nekā 48 000 t plastmasas, no tās pārstrādāti tiek 42%, un vēl neliels apjoms tiek izmantots reģenerācijā, kā rezultātā apmēram 50% visas plastmasas iepakojuma nonāk atkritumu poligonos,” uz jautājumu, cik liels Latvijā ir pārstrādājamās un nepārstrādājamās plastmasas apjoms, atbild R. Vesere. Viņa gan norāda, ja jaunā sistēma, kura sāks darbu 1. jūlijā, sniegs ļoti precīzas atbildes par pārstrādājamās un nepārstrādājamās plastmasas apmēriem. „Kopš 2018. gada Latvijā plastmasas iepakojuma patēriņš pieaudzis par 14%. Tas ir ļoti daudz,” uz jautājumu par pēdējo gadu dinamiku atbild R. Vesere. Šie dati liekot izdarīt secinājumu, ka neviens īsti neuztraucas par plastmasas iepakojumu, tā likteni pēc iztukšošanas - vai tas tiks pārstrādāts un kļūs par jaunu izejvielu aprites ekonomikā, vai arī nonāks atkritumu poligonos. „Jaunā kārtība, kad nevis valsts no nodokļu maksātāju naudas, bet gan ikviens ražotājs, kurš izmanto plastmasas iepakojumu, ir atbildīgs par to, kādu iepakojumu izmanto, un maksā dabas resursu nodokli, motivēs ražotājus mainīties,” uzskata R. Vesere.

Ministrijas rīcībā šobrīd gan nav informācijas, cik daudz ražotāju pēdējo gadu laikā ir pārgājuši no nepārstrādājamas uz pārstrādājamas plastmasas iepakojuma izmantošanu savas produkcijas iesaiņošanai. „Ir būtiski ne tikai tas, vai plastmasas iepakojumus tikai skaitās, ka ir pārstrādājams, vai arī tas pēc tam tiek pārstrādāts, tāpēc arī ir paredzēts dabas resursu nodoklis 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kurš nebūs pārstrādāts,” skaidro R. Vesere. Lai arī pastāvot unikālas situācijas, kad pats plastmasas iepakojums ir pārstrādājams, bet tam ir laka, krāsa, kas ietekmē pārstrādājamību, R. Vesere norāda, ka šāds jautājums no ražotājiem līdz šim neesot uzdots. „Protams, ir pārstrādājama plastmasas pudele, bet var būt jautājums par to, no kāda materiāla ir etiķete vai korķītis, taču pārstrādes rūpnīcā tos spēj pārstrādāt vai arī atdalīt no pārstrādājamās PET pudeles,” norāda R. Vesere.

Sāks darbu bez noteikumiem

Lai arī šo jauninājumu iedzīvināšanai būtu nepieciešamas izmaiņas piemērošanas noteikumos, tomēr tādu vismaz 1. jūlijā vēl nebūs. „Ir izstrādāti grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos — par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un par to, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts, vai attiecīgais plastmasas iepakojums ir vai nav pārstrādājams, paredzot noteikt pārstrādes metodes,” skaidro R. Vesere. Viņa norāda, ka ir paredzēts noteikumos pielikums ar konkrētiem materiāliem, kuru izmantotājiem (uzņēmumiem) nekādas problēmas neradīsies, jo nebūs nepieciešami vēl kādi papildu dokumenti.

„Pietiks ar to, ka iepakojuma izmantotāji (ražotāji), noslēdzot līgumu ar plastmasas iepakojuma ražotāju – piegādātāju, no tā saņem apliecinājumu par to, no kāda materiāla (plastmasas) tas izgatavots, kā arī uz iepakojuma norāda vismaz vienu tā pārstrādes rūpnīcu Eiropā,” uz jautājumu, kāds apliecinājums nepieciešams no plastmasas iepakojuma ražotājiem, lai pašmāju ražotāji varētu mierīgi strādāt, atbild R. Vesere. Viņa norāda, ka vēl ir citi risinājumi – proti, dokuments no akreditētas laboratorijas (Latvijā tāda ir SIA Nordic Plast) par iepakojuma materiālu sastāvu, un tad tālāk var vērsties ar to pārstrādes rūpnīcā, iegūstot atzinumu , ka plastmasas iepakojums ir pārstrādājams. „Likuma normu piemērošanas noteikumi tiks pieņemti vēlāk nekā 1. jūlijā, jo ir saņemti kārtējie iebildumi no pārtikas ražotājiem, kuri prasa, lai šajos noteikumos tiktu noteikta maksa, ko nosaka ražotāju atbildības sistēmas turētāji, taču šāda deleģējuma likumā nav, un līdz ar to šo noteikumu kontekstā tas nav iespējams,” uzsver R. Vesere.

Valsts nevar stāvēt malā

„Plastmasa iepakojumā ir nr.1, un vismaz pagaidām cita materiāla nav. Zivju konservu sfērā vislielāko plastmasas patēriņu rada palešu ietīšana, lai tās, transportējot konservu kastes, paliktu savā vietā, nevis konservu kārbas caurspīdīgais vāciņš, taču tik un tā dabas resursu nodokļa izmaiņas no 1. jūlija skar ikvienu uzņēmumu,” situāciju analizē zivju konservu ražošanas AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka pašlaik nekādas straujas kustības neveiks. „Atbilstoši iepriekš plānotajam ražotnē no 1. jūlija notiks tehniskā apkope, kas dos laiku paraudzīties, kas un kā notiks, un attiecīgi arī saprast, kādus lēmumus pieņemt,” uz jautājumu, kāda būs AS Brīvais vilnis rīcība, atbild A. Babris.

Viņš savu nogaidīšanas taktiku pamato ar iepriekš pieredzēto, ka sākotnēji ir viens, bet pēc brīža, saprotot, ka tas īsti nestrādā, tiek veiktas izmaiņas vai korekcijas. „Tehnoloģiskās iekārtas ir pakārtotas konkrētajam iepakojumam, tā piegādātājus arī nebūt nav tik viegli nomainīt, kā varbūt kāds, kādā kabinetā sēžot, iedomājies, tajā pašā laikā ikviena prasība, kura šķiet sīkums, kaut arī uz vienu vienību izmaksas palielina par centiem, bet dienas beigās tie jau ir tūkstoši, bet gadā desmiti, simti tūkstošu, kas vai nu jāiekļauj gala produkta cenā vai jāsamazina peļņa — attīstības iespējas nākotnē,” uz jautājumu par to, vai ir (būs) nepieciešama izmantojamās plastmasas nomaiņa, atbild A. Babris.

I. Šure atgādina, ka jaunu iepakojumu drīkst izmantot pārtikas apritē tikai tad, ja tas ir drošs un to apliecina attiecīgi sertifikāti. „Jau šobrīd Latvijas ražotāji ievieš arvien dabai draudzīgākus iepakojumus. Vienlaikus jāatzīmē, ka dabai draudzīgāku iepakojumu veidi gandrīz vienmēr ir dārgāki un to ieviešana saistīta ar rūpnīcu līniju pielāgošanu un pat jaunām apjomīgām investīcijām,” uz jautājumu, vai ir iespējama pāreja uz citiem iepakojuma veidiem un vai šāda pāreja uz citiem iepakojumu veidiem neradīs riskus pārtikas drošības apritei, atbild I. Šure. Viņa atzīst, ka iepakojumu tehnoloģiju nomaiņas izmaksas ir ļoti augstas un lielākoties tās sedz paši ražotāji. „Pastāv iespēja saņemt ES līdzfinansējumu, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, kas ir izvirzīti līdzfinansējuma saņemšanai,” uz jautājumu, vai paredzēti kādi atbalsta mehānismi ražotājiem, atbild I. Šure. Viņa norāda, ka jau tagad lielākie iepakojuma ražotāji cenšas laist tirgū iepakojumu, kas nesatur minētos papildu elementus.

„Tirgus pielāgojas pieprasījumam. Attiecīgi iepakojuma ražotāji nav ieinteresēti piedāvāt grūti pārstrādājamu iepakojumu, jo pēc tā mazinās pieprasījums un tas ir konkurētnespējīgs, it sevišķi ES vienotajā tirgū, kur tiek noteikti ļoti augsti vides standarti un papildus vēl jāmaksā DRN gan par nesavākto iepakojumu, gan arī par nepārstrādājamu iepakojumu,” tā I. Šure.A. Babra ieskatā valsts pārvaldei, kuru algo nodokļu maksātāji, ir nevis jādzīvo pašai par sevi, bet gan kopā ar ražotājiem jāmeklē risinājumi, kuru iedzīvināšana nerada kaitējumu konkurētspējai. „Tas ir nonsenss, ka man kā ražotājam ir nevis jākoncentrējas uz produkcijas ražošanu, efektivitāti, jāstrādā pie jaunu produktu izstrādes, bet teju jāalgo speciāls cilvēks, kurš nemitīgi monitorē, kādus vēl jaunus nosacījumus, prasības izdomās un pieprasīs valsts, vēl jo vairāk, ja attiecīgu piemērošanas noteikumu nav, bet prasības jāpilda, kaut arī šādā situācijā būtu loģiski jauno prasību izpildi atlikt,” tā A. Babris.

Saeimas reakcija ar niansēm

Interesanti, ka Saeima 20.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kuri stāsies spēkā 2024.gada 1.oktobrī. Tie paredz, ka šis nodoklis 0.8 eiro/kg maksājams par plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, bet kas tika reģenerēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma izveidē investē 2 miljonus eiro

Db.lv, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgā atklāts un darbu uzsācis Baltijas vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukums ar šķirošanas jaudu vairāku desmitu tūkstošu tonnu gadā. Laukuma izveidē un aprīkošanā investēti vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Jaunatklātais laukums nodrošinās dažādu materiālu automatizētu un manuālu šķirošanu un novirzīšanu tālākai pārstrādei, tādējādi sekmējot apglabāšanai poligonos novirzīto atkritumu apjoma samazināšanos, veicinot ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgus sakārtošanu.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis SIA “Eco Baltia vide” attīstībā un tas stiprinās uzņēmuma pienesumu aprites ekonomikā, veicinot efektīvu atkritumu pārstrādi un resursu atkārtotu izmantošanu. Nav noslēpums, ka izplatīta problēma būvgružu dalītās vākšanas jomā ir pelēkā tirgus zona, kurā darbojas daļa būvgružu savācēji, kas nenodrošina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, izgāžot tos nepiemērotās vietās. Mūsu kā apsaimniekotāja mērķis ir nodrošināt ikvienam ērti pieejamu pakalpojumu un šķirošanas infrastruktūru, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu skaidra izvēle un zināšanās, kā ir jārīkojas ar būvniecības atkritumiem,” pauž SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novada Aconē nosvinēti vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” topošās atkritumu šķirošanas rūpnīcas spāru svētki, atzīmējot nesošās jumta konstrukcijas pabeigšanu.

Jaunajā rūpnīcā, kuru paredzēts atklāt šī gada rudenī, darbosies vismodernākās šķirošanas iekārtas, kas ļaus būtiski uzlabot Eiropas Savienības noteiktos atkritumu pārstrādes rezultātus.

Spāru svētkos atzīmēts līdz šim paveiktais darbs – izbūvētas nesošās jumta konstrukcijas un galvenās sijas, izveidots inženierkomunikāciju tīkls utt. Šobrīd būve tiek gatavota turpmākajiem darbiem, tostarp jumta izbūvei un grīdu liešanai. Rūpnīcas kopējā platība būs vairāk nekā 4000 kvadrātmetru, t. sk. ēka aptuveni 3300 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru. Projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa”.

“Šī projekta īstenošanā liekam lietā pieredzi, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā un vairāk nekā desmit gadu laikā grupas uzņēmumā “Ecoservice” Viļņā, kā arī no citiem līdzīgiem projektiem Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Te darbosies daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli un atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas vai izlasīt tikai derīgo materiālu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

No šodienas tirdzniecībā laižamas tikai plastmasas pudeles ar neatdalāmu korķi

LETA, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tirdzniecībā laižamas tikai plastmasas pudeles ar neatdalāmu korķi, paredz Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kā arī attiecīgi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums.

Turpmāk ražotāji dzērienu iepakojumu var laist tirgū tikai tad, ja no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi visā paredzētajā dzērienu iepakojuma lietošanas laikā nav atdalāmi no dzērienu iepakojuma. Minētais noteikums neattiecas uz dzērienu iepakojumu ar metāla korķīšiem un vāciņiem ar plastmasas blīvēm.

Tāpat turpmāk drīkstēs laist tirgū dzērienus vienreizlietojamā plastmasu saturošā vai kompozīta iepakojumā ar ietilpību līdz trim litriem, ja dzērienu iepakojums satur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi ES Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji.

"Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu - tas viss mainījās. Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties. Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam," sacīja Gulbe.

Viņa norādīja, ka piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tostarp pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa. Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.

Komentāri

Pievienot komentāru