Daļai Latvijas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās izejvielu cenu kāpuma dēļ, atzīst uzņēmēji, no kuriem daļa tāpēc rēķinās ar mazāku peļņu.

Latvijā augstā inflācija pamatīgi iegriež Latvijas produkcijas eksportam, sevišķi uz tirgiem, kur inflācija ir zema vai nepieaug tik strauji kā Latvijā. Latvijas ražotājiem šis gads var izrādīties gana smags, jo inflācijas dēļ jāceļ produkcijas cenas, kā dēļ samazinās Latvijas eksportētāju konkurence. Tas savukārt veicina peļņas samazinājumu un iespējas ieguldīt papildu investīcijas uzņēmumu attīstībā, atzīst uzņēmēji.

Nelāga sajūta

Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās, atzīst ēdienu un ēdiena piedevu ražotājas Spilva valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena, kā piemēru minot Krieviju, «kurā līdz šim jau esam bijuši salīdzinoši dārgi». «Ir sajūta, ka Baltijā izejvielas ir dārgākas nekā citur Eiropā. Pat algu līmenis neaug tik strauji Latvijā, cik strauji pieaug izejvielu cenas. Pagaidām kompromiss eksporta tirgos ir tāds, ka mēs ejam uz mazāku peļņu, jo cenas eksportam nevaram pacelt tik strauji, cik strauji pieaug izejvielu cenas,» tā viņa. Db jau rakstīja, ka Spilva pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārdošanas apjomus spējusi audzēt par 27 %, bet eksports palielinājies par 32 %, sasniedzot gandrīz 2 milj. Ls, pieaugums bijis gandrīz visos eksporta tirgos, t.sk.Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Uzņēmums eksportē ap 15 % savas produkcijas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Reģionālā konkurētspēja un prasme piesaistīt investīcijas ir būtiski faktori, kas veicina kopējo labklājību. Mēs vēlamies dzīvot labāk, bet labklājības pamats Latvijas apstākļos ir cieši saistīts ar attīstītu uzņēmējdarbības vidi.

Lai kā mēs lepotos ar dabas kapitālu u.c. iespējām un sasniegumiem, Latvijas labklājības pamatā ir tieši uzņēmējdarbība, kam iespēju attīstīties nodrošina kopējā biznesa vide un apstākļi, priekšrocības jeb valsts konkurētspēja. Un konkurētspēja ne tikai nacionālā mērogā, bet arī globāli, jo darbojamies Eiropas Savienībā – brīvas preču, pakalpojumu un kapitāla kustības apstākļos. Nav noslēpums, ka tajās valstīs, kur biznesa vides konkurētspēja ir augstāka, ir arī vairāk sekmīgi darbojošos uzņēmumu, un mēs redzam arī augstākus labklājības rādītājus, ko apliecina dažādi starptautiski mērījumi un reitingi un kas atspoguļojas iekšzemes kopproduktā.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

Ja strādā savā specifiskā nišā, no biznesa «kopētājiem» nav jābaidās, liecina uzņēmuma Medpro pieredze.

Farmācijas uzņēmuma Medpro eksports izvērsies plaši – no Lietuvas līdz pat Jaunzēlandei. Tā vadītājs un līdzīpašnieks Varis Buļs neslēpj, ka par kompānijas nākotni jūtas drošs – ķīmisko substanču ražošana, uz ko specializējas Medpro, ir tik specifiska un sarežģīta nodarbošanās, ka nokopēt to bez ļoti nopietniem ieguldījumiem nav iespējams. Arvien vairāk attīstās arī otrs Medpro darbības virziens – uztura bagātinātāju ražošana, starp kuriem atrodamas arī īstas Latvijas dabas «pērles».

Ķēpa ir tā vērta

Vienīgais apjukuma brīdis uzņēmuma vēsturē ir bijis 90. gados, kad nobruka visi tirgi un nākotne likās miglā tīta. «Tad atnāca pirmais pasūtījums no Ungārijas. Tas bija brīnums! Jo izrādījās, ka viņi paši to ražot neprot un ka mūsu produkcija ir vajadzīga. Tad jau viss aizgāja,» atminas V. Buļs.

«Viedoklis, ka pasaule atkal nonākusi aukstā kara fāzē, ir propagandas kods. Tas, ko šobrīd dēvējam par auksto karu, nav aukstais karš, bet attaisnojums bezdarbībai,» tā, jautāta, vai varam teikt, ka pasaule atkal nonākusi aukstā kara fāzē, ir velkamas paralēles ar periodu no 1945. līdz 1991. gadam, intervijā laikrakstam Neatkarīgā paudusi eksperte stratēģiskajā komunikācijā un komunikācijas risku analīzē Rita Eva Našeniece.

«Politiķi mēģina situāciju iztēlot kā mazāk intensīvu, pielīdzinot to ģeopolitiski iesaldētam stāvoklim, kāds bija pasaulē pēc Otrā pasaules kara. Pilnībā piekrītu Krievijas analītiķes Lilijas Ševcovas viedoklim, ka atsauce uz auksto karu šajā gadījumā neder. Vienlaikus ar informatīvo karu Krievijas kaimiņos notiek intensīva ģeopolitiskā ekspansija,» uzsvērusi eksperte.

Uz norādi - Krievija uzskata, ka savāc atpakaļ tikai impērijai piederošo, viņa atbildējusi: «Impērija ir kā sūklis – bijusi tai nelabvēlīga ģeopolitiska situācija, un tas ir bijis saspiests. Patlaban apstākļi ir mainījušies un sūklis atkal sāk izplesties, mēģinot ieņemt savu sākotnējo formu.»

Latvijas ekonomika šogad 2. ceturksnī pieauga vien par 0.1 %, salīdzinot ar šo laika periodu pērn. 3. ceturksnī tā saruks par vismaz 1 %. Tādējādi tā ies Igaunijas pēdās. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, audzis par 1.6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Straujš patēriņa kritums ietekmējis mazumtirdzniecību, kurai pēc divciparu pieauguma paredz tempu kritumu. Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomiskā attīstība uzrāda palēnināšanos. "Nelabvēlīgā situācija Eiropas ekonomikā un aktivitātes samazinājums NVS atstājuši negatīvu ietekmi uz Latvijā ražotajām un eksportētajām precēm," tā Latvijas Krābankas analītiķe Olga Ertuganova. Visi eksperti ir vienisprātis, ka ekonomika 3. ceturksnī piedzīvos kritumu, kas var būt līdzīgs vai vēl lielāks nekā Igaunijā jau 2. ceturksnī piedzīvotais kritums par 1.1 %, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā IKP kritumu galvenokārt ietekmēja vājais iekšzemes pieprasījums, kā arī preču un pakalpojumu eksporta kritums. Igaunijā mazais iekšzemes pieprasījums izraisīja arī ražošanas pievienotās vērtības samazināšanos, jo īpaši kokmateriālu, mēbeļu, arī pārtikas ražošanā. Vienlaikus pievienoto vērtību palielināja, piem., metālapstrādes, elektronisko ierīču ražošanas nozares. "Visa panika, ja tāda bija, jau ir pagātnē. Cilvēki apzinās, ka lietas, visdrīzāk, kļūs vēl sliktākas, ja neskaita to, ka dažas industrijas un kompānijas ir nepatikšanās. Tomēr nekas ļoti briesmīgs vēl nav noticis. Kompānijas sākušas veikt izmaiņas savā darbā, piem., samazināt izmaksas. Daži uzņēmumi meklē eksporta iespējas un daudzas mazās kompānijas sākušas investēt. Mēs negaidām uzlabojumus iekšzemes patēriņā. Ceram, ka imports kritīsies, bet eksports kāps," runājot par situāciju Igaunijā, atzina Hasabank Markets vecākā makroekonomiste Mari Lauri (Maris Lauri).

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Jaunie Sadales tīkla tarifi ļaus ietaupīt energoefektīvākajiem uzņēmumiem, vairāk būs jāmaksā tiem, kuriem ir lielas pieslēguma jaudas, bet mazs patēriņš, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1. augustā spēkā stājas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas akceptētie jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi. Rūpnieciskajiem patērētājiem fiksētā maksa par elektrotīkla pieslēgumu pieaugs no 10 līdz 40% vai pat 60%, savukārt par 10–25% saruks maksa par elektrības piegādi. Ieguvēji no šāda jaunieveduma ir tie, kuri efektīvi izmanto pieslēguma jaudas, piemēram, strādā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, savukārt visneizdevīgākajā situācijā nonāks tie, kuri iekārtas darbina neregulāri vai sezonāli. Savukārt mājsaimniecībām ir ieviesta elektroenerģijas abonēšanas maksa 1,5 eiro mēnesī arī tad, ja elektroenerģijas patēriņš ir nulle. Vairāk par elektroenerģijas pieslēgumu jāmaksā tiem, kuriem ir trīsfāžu pieslēgums, bet kuri neefektīvi izmanto pieslēguma jaudu.

Īstenojot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Tostarp ir iesaldēti 102 nekustamie īpašumi un 80 transportlīdzekļu, kas tieši vai netieši Latvijā pieder sankcijām pakļautām personām. Savukārt banku kontos ir iesaldēti 53,3 miljoni eiro, kā arī akcijas.

Iļjenkovs atzina, ka akciju vērtība ir svārstīga, bet pašlaik tiek lēsts, ka bankās iesaldēto aktīvu kopējā vērtība - gan līdzekļi kontos, gan vērtspapīri - pārsniedz 80 miljonus eiro.

Viņš uzsvēra, ka FID no aprīļa kā nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos ir pārbaudījusi pilnīgi visus aktīvus, kas Latvijā bija iesaldēti.

"Mums ir skaidrs, kas katram sankciju subjektam Latvijā pieder, caur kādām īpašumtiesību struktūrām un vai kāds sankciju subjekts kontrolē kādu juridisko personu Latvijā, kuras aktīvi tad attiecīgi arī tiek iesaldēti. Šī informācija ir publiski pieejama mūsu mājaslapā," sacīja FID priekšnieka vietnieks.

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Lai patērētāji varētu sagaidīt lielāku degvielas cenu samazinājumu, Brent markas jēlnaftas cenām jāsamazinās zem 100 ASV dolāriem par barelu, uzsver eksperti.

Kā liecina biržu dati, trešdien ASV vieglās jēlnaftas cena turpināja sarukt, svārstoties ar 97 dolāru atzīmi, savukārt Brent markas cena bija 109,82 dolāri.

«Mazumtirdzniecības cenas Latvijā joprojām mainās pamatā uz divu faktoru pamata - atkarībā no iepirkuma cenām, kuru formulas bāzējas uz biržas cenām, kā arī valūtu svārstībām, mūsu gadījumā, eiro un ASV dolāra attiecības - gan oficiālais Eiropas Centrālās bankas kurss, gan Latvijas komercbanku komerckursi,» stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Par laimi, populārākās degvielas (benzīni un dīzeļdegvielas) nav skārusi nodokļu likmju palielināšana. Līdz ar to, viena mazumtirdzniecības cenas daļa (45-50%) nemainīsies, uzsver eksperts.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, uzstājoties Latvijas Bankas rīkotajā konferencē Konkurētspēja – Latvijas tautsaimniecības nākotnes stūrakmens uzsvēra inovāciju nozīmi un norādīja, ka mūsu valsts situācija ir tik īpaša, ka par mums, visticamāk, rakstīs mācību grāmatās.

Rimšēvičs savā runā norādīja, ka ekonomiskā situācija valstī tik tiešām ir interesanta no pētnieciskā viedokļa un izaicinājumu pilna ekonomiskās politikas veicējiem. Latvija savā ziņā esot unikāla, pakļaujot pārbaudei atsevišķus ekonomikas teorijā iesakņojušos stereotipus, un tādēļ par mums nākotnē varētu rakstīt mācību grāmatās.

Citāti no Rimšēviča ievadreferāta:

Ekonomiskās izaugsmes dzinuļa loma, mazinoties iekšzemes pieprasījumam, būs

jāuzņemas eksporta nozarēm, veicinot arī nākamajos gados dinamisku un pilnasinīgu tautsaimniecības attīstību. Šajā kontekstā, mūsuprāt, tautsaimniecības konkurētspējas

Latvija ir 54. konkurētspējīgākā valsts pasaulē. Tā liecina Ekonomikas foruma Globālās Konkurētspējas ziņojums 2008-2009. Pagājušā gada ziņojumā mēs atradāmies saraksta 45. vietā, savukārt vēl pirms gada 36. vietā.

Baltijas valstu lielais kaimiņš Krievija šogad sarakstā atrodas 51. vietā, tātad par 3 vietām augstāk nekā Latvija. Krievija šogad sarakstā atrodas par 7 vietām augstāk nekā pērn.

Saraksta pirmajā trijniekā atrodas ASV, Šveice un Dānija, kas nozīmē, ka konkurētspējīgāko pasaules valstu pirmais trijnieks, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav mainījies.

Plašāk: The Global Competitiveness Report 2008-2009

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Latvijai ir zaļā gaisma kontaktu dibināšanai ar Krieviju visos līmeņos, uzsvēris Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš trešdien noslēdz četras dienas ilgo oficiālo vizīti Krievijā.

Zatlers žurnālistiem trešdien norādījis, ka pats būtiskākais bijis, ka«mēs apņēmāmies turpināt šo politisko dialogu visaugstākajā līmenī regulāri, lai labi izprastu viens otra pozīciju, lai saprastu, kur mūsu viedokļi var tuvināties, un to, kur mūsu viedokļi ir atšķirīgi».

Latvija Krievijā tiek uztverta kā daļa no Eiropas un kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

«Sadarbībai jābūt pilnīgi visos līmeņos, sākot ar Valsts prezidentu, parlamentu.. Bija ieinteresētība arī parlamentārajā sadarbībā [..] Tas pats bija jūtams šeit no Sanktpēterburgas vadības, tas pats bija jūtams no Maskavas vadības. Caur vizīti visi grib sajust šo pozitīvo politisko fonu. Tātad mums ir zaļā gaisma kontaktu dibināšanai visos līmeņos,» pavēstījis Zatlers.