Daļai Latvijas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās izejvielu cenu kāpuma dēļ, atzīst uzņēmēji, no kuriem daļa tāpēc rēķinās ar mazāku peļņu.
Latvijā augstā inflācija pamatīgi iegriež Latvijas produkcijas eksportam, sevišķi uz tirgiem, kur inflācija ir zema vai nepieaug tik strauji kā Latvijā. Latvijas ražotājiem šis gads var izrādīties gana smags, jo inflācijas dēļ jāceļ produkcijas cenas, kā dēļ samazinās Latvijas eksportētāju konkurence. Tas savukārt veicina peļņas samazinājumu un iespējas ieguldīt papildu investīcijas uzņēmumu attīstībā, atzīst uzņēmēji.
Nelāga sajūta
Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās, atzīst ēdienu un ēdiena piedevu ražotājas Spilva valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena, kā piemēru minot Krieviju, «kurā līdz šim jau esam bijuši salīdzinoši dārgi». «Ir sajūta, ka Baltijā izejvielas ir dārgākas nekā citur Eiropā. Pat algu līmenis neaug tik strauji Latvijā, cik strauji pieaug izejvielu cenas. Pagaidām kompromiss eksporta tirgos ir tāds, ka mēs ejam uz mazāku peļņu, jo cenas eksportam nevaram pacelt tik strauji, cik strauji pieaug izejvielu cenas,» tā viņa. Db jau rakstīja, ka Spilva pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārdošanas apjomus spējusi audzēt par 27 %, bet eksports palielinājies par 32 %, sasniedzot gandrīz 2 milj. Ls, pieaugums bijis gandrīz visos eksporta tirgos, t.sk.Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Uzņēmums eksportē ap 15 % savas produkcijas.
Sāpīgi izjūt
Lata kurss pret citām valūtām jau vēsturiski ir bijis augsts un neizdevīgs Latvijas produkcijas eksportam, tāpēc pie šādas situācijas esam pieraduši, norādīja saldumu ražotājas Laima valdes priekšsēdētājs Normunds Ozoliņš. «Savu produkciju realizējam tirgos, kuros esam konkurētspējīgi. Tā kā daudzās valstīs Laima ir mazāk pazīstama, pārsvarā eksportējam to produkciju, kas spēj konkurēt tieši ar savu cenu,» tā viņš. N. Ozoliņš atzina, ka ražošanas izmaksu pieauguma dēļ uzņēmums nesen bija spiests celt cenas eksporta produkcijai. «Tas atstās iespaidu uz realizācijas apjomiem, taču jāņem vērā, ka gandrīz visās Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir augsta inflācija, kas dārgākus padara visu ražotāju produktus. Pieaugošo cenu problēmu vissāpīgāk izjūtam tirgos ar zemu inflāciju, piem., Skandināvijā. Somijā ar tikai 3 % inflāciju mūsu produktu cenu pieaugums būs vairāk pamanāms nekā Krievijā ar 12 % inflāciju,» klāstīja N. Ozoliņš.
Jārīkojas
SEB Unibankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidroja, ka valsts attīstību var iedalīt trīs līmeņos: pirmajā valsts konkurē ar lētām cenām un izmanto lētus faktorus, otrais līmenis ietver efektivitātes palielināšanas pasākumus ar mērķi palielināt produktivitāti, bet trešais līmenis jau ir uz inovācijām balstīta ekonomika. Savukārt produktivitāte ir trīs komponentu kopums - kapitāls, darbaspēks un inovācijas. Vislielākā nozīme šeit ir tieši kapitālam un inovācijām. «Jāizmanto iespējas, ko dod inovācijas, sniedz Latvijā esošie zinātniski pētnieciskie institūti un to zināšanas un mazāk meklēt iespējas lētā darbaspēka ievešanai, jo šīs priekšrocības dos salīdzinoši īslaicīgu efektu,» viņš uzsvēra, piebilstot: tādēļ mēs jau šobrīd redzam, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas no pirmā līmeņa veiksmīgi ir pārgājuši otrajā, un ir uzņēmumi, kas jau izcili darbojas pasaulē, konkurējot ar inovatīviem produktiem.
Nedomāsi — bankrotēsi
Tie uzņēmumi, kas nedomā par biznesa attīstību un produktivitātes palielināšanu, būs tie, kas visupirms izjutīs konkurētspējas mazināšanos un diemžēl beigsies ar biznesa slēgšanu, secina D. Gašpuitis. «Nenoliedzami, nevar ignorēt valsts atbalsta nozīmi, kas ir jāaktivizē, lai uzņēmēji izmantotu pašreizējās priekšrocības, lai veiksmīgi attīstītos un turpinātu konkurēt globālajā tirgū,» tā viņš. Arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents un nozares lielākā uzņēmuma a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Juris Biķis uzsvēra, ka izmaksu pieauguma dēļ nav citas izejas kā veikt strukturālas izmaiņas, pārejot uz ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību. «Pasaules inflācija ir mazāka nekā Latvijā, kurā notiek cenu izlīdzināšanās. Tie produkti, ko varēja ražot pie šādām izmaksām, jāatdod Ķīnai,» tā viņš. Turklāt to, ka strukturālas izmaiņas spēj radīt vēl lielākus ienākumus, liecina arī Latvijas Finiera 2007. gada pieredze, kad izmaksu pieaugums pērn piespieda pārstrukturizēt ražošanu un daļu produktu pārtraucot ražot, iepriekš Db skaidroja J. Biķis. Turklāt uzņēmums plāno investēt, lai palielinātu ienākumus, eksporta tirgus ģeogrāfiju, kā arī darba ražīgumu. Kosmētikas ražotāja Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs Db atzina, ka augstās inflācijas dēļ uzņēmuma produkciju sāk mazāk pirkt vietējā tirgū. «Pie šādas inflācijas cilvēki pirks lūpu krāsu vai maizi? Protams, ka maizi,» tā viņš. Dzintara vadītājs arī atzina, ka pērn algu izmaksas pieauga par 1 milj. eiro, tāpēc samazinājās peļņa. Savukārt Krievijas tirgū iepriekš ilggadējā darbība patlaban gandrīz jāsākot no jauna, jo tur mainījās likumdošana, kas daļēji saistīts ar vietējo ražotāju lobēšanu. Tagad Dzintars pats veido savu izplatīšanas tīklu, atzina I. Gerčikovs, lēšot, ka šis gads būšot grūts.
Rādītāji sasniedz jaunas virsotnes, iezīmējot konkurētspējas samazināšanos
Inflācijas un arī nepietiekamās produktivitātes dēļ, kas piekāpjas algu kāpumam, sarūk Latvijas konkurētspēja pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.
Latvijas Banka (LB) vairāk nekā 10 gadus apkopo datus par t.s. lata efektīvajiem kursiem, t.sk. lata reālo efektīvo kursu (REER), pēc kā teorētiski var novērtēt un tas arī tiek izmantots kā attiecīgas valsts (šajā gadījumā Latvijas) konkurētspējas rādītājs. Šis rādītājs sasniedzis jaunas virsotnes, gan salīdzinot ar galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām, gan attīstītām valstīm. LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis skaidroja: rādītāja palielināšanās nozīmē, ka Latvijas konkurētspēja sarūk, bet, ja samazinās, konkurētspēja pieaug. Hansabankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka REER ir strauji pieaudzis, kas rada bažas par iespējamu mūsu eksportētāju konkurētspējas samazināšanos. Mūsu cenas aug straujāk, salīdzinot ar galvenajām tirdzniecības partnervalstīm, līdz ar to par tik arī mazinās mūsu konkurētspēja, tā SEB Unibankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. «To ietekmē gan izejvielu cenu, darbaspēka izmaksu pieaugums, gan nodokļu izlīdzināšana u.c. faktori,» tā viņš.
Jākāpina ražīgums
Lai gan P. Strautiņš norāda, ka REER pieaugums vēl automātiski nenozīmē, ka sarukusi konkurētspēja, jo to nosaka arī darba ražīguma pieaugums, kas var kompensēt izmaksu pieauguma efektu, tomēr vienlaikus min: pērn nogalē Latvijā inflācija bija virs 14 %, eirozonā - ap 3 % un skaidrs, ka šādu reālā kursa pieaugumu nevar kompensēt nekāds reāli sasniedzams darba ražīguma pieaugums. P. Strautiņš minēja, ka, piem., darba algas Vācijā ir daudz augstākas nekā Latvijā, taču tas nenozīmē, ka Vācija ir mazāk konkurētspējīga, jo tur ir daudz augstāks darba ražīgums. Pēc viņa secinātā, lai eksportētāji nezaudētu konkurences cīņā, Latvijai vienlaikus ļoti jādomā gan par darba ražīguma celšanu, gan inflācijas mazināšanu. «Valūtas REER kāpums Latvijā labi ilustrē tautsaimniecības līmeņu tuvināšanās procesu. Tas, ka REER virzās līdz šim neskartā teritorijā, ir pati konverģences būtība - Latvijā pieaug algas, cenas, un fiksētā kursa apstākļos pieaug arī reālais kurss,» tā M. Grāvītis. Lai minētā attīstība neradītu eksporta konkurētspējas kritumu, ļoti būtiski sekot tam, lai algu kāpums ilgtermiņā neapsteigtu ražīgumu. «Nav tāda kursa līmeņa kāpuma, kas pats par sevi liktu norūpēties, bet pamatoti jāuztraucas tad, kad algu kāpums ilgstoši pārsniedz produktivitātes kāpumu,» tā LB pārstāvis. Finanšu ministrijas dati liecina, ka Latvijā produktivitāte pieaug katru gadu, tomēr šis pieaugums iepriekšējos pāris gados atpaliek no algu kāpuma. Iespējams, arī šogad rādītāju līknes neuzrādīs vēlamo virzienu.
Inflācijas dēļ
Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis skaidroja, ka attīstīto valstu gadījumā, kur inflācijas starpība parasti nav liela, galvenais REER izmaiņu iemesls ir kursu nominālās izmaiņas, kam tad arī tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. «Visi esam dzirdējuši Eiropas kompāniju gaudas, ka eiro nostiprināšanās pret dolāru u.c. valūtām, piem., Japānas jenu un Ķīnas juaņu apdraud Eiropas eksportspēju. Latvijas gadījumā situācija ir atšķirīga. Cenu izlīdzināšanās teorētiski var notikt vai nu ar izmaiņu valūtu kursos, vai ar inflācijas starpniecību, bet, tā kā Latvijā lats tika cieši piesaistīts eiro, neatlika nekas cits kā inflācija,» tā Z.Vaikulis, vienlaikus piebilstot, ka Latvijas ārējās konkurētspējas atkarību no REER nevajag pārspīlēt. «Ļoti svarīgi ir spēt piedāvāt vajadzīgu produktu, ne tikai zemu cenu. Piem., Vācijas eksporta izaugsme kopš 2002. gada ir pat paātrinājusies un turpina augt vidēji par 11-13 % gadā, lai gan eiro kursi ir kāpuši pret visu galveno Vācijas partnervalstu valūtām. Par savu preču konkurētspējas noturību Vācija var pateikties faktam, ka tās ražotie auto, ražošanas iekārtas un aprīkojums ir pieprasīts visā pasaulē, it īpaši attīstības reģionos, t.sk. Latvijā,» tā Z. Vaikulis.