Zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas uzņēmums SIA BSW Latvia par 2,6 miljoniem eiro grasās iegādāties zāģēšanas līniju ar programmnodrošinājumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Šī gan ir tikai daļa no 8,24 milj. Ls apjomīgajām investīcijām, ko uzņēmums apņēmies īstenot 36 mēnešu laikā. Uzņēmuma plānos ietilpst ražošanas ēkas rekonstrukcija, jaunu iekārtu iegāde trīs investīciju posmos. Tāpat ir paredzēta šķeldas katlumājas būvniecība, kur tiks uzstādīts 8MW šķeldas katlagregāts, kur siltumenerģijas izmaksas samazinās līdz 70%.

SIA BSW Latvia zāģēšanas līniju piegādās Vācijas kompānija Linck Holzverarbeitungstechnik GmbH, kas tāpat arī nodrošinās līnijas montēšanu un darbinieku instruktāžu. Vācijas uzņēmums bija arī vienīgais, kas SIA BSW Latvia izsludinātajā konkursā iesniedza savu piedāvājumu.

«Tā ir «domājoša» mašīna, kas pēc uzstādītajiem produktu un izejmateriāla parametriem pati atrod labāko, izejvielas taupošāko risinājumu,» par jauno10 miljonus vērto tehnoloģiju skaidro SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis.

10 milj. eiro vērtā investīciju projekta īstenošanā svarīgāko lomu spēlē jaunā Veisto zāģēšanas līnija, kura patreiz ir modernākā ne tikai Latvijā, bet pat Baltijā. Svarīgākais gan nav ražošanas apjomi, bet gan produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana. Vēl vairāk – uzņēmuma vadība raugās uz jaunākajām tendencēm būvniecībā, ko dažādās izstādēs ārzemēs prezentē arhitekti, inženieri, lai tādējādi spētu tirgū piegādāt pieprasītus produktus.

Viss vienā vienā

«Ar jauno iekārtu uzreiz varam saražot koksnes izstrājumus, kuru izgatavošanai bija vajadzīgas vairākas operācijas – darbības,» skaidro SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Viņš kā piemēru min profilētu būvniecības materiālu ražošanu, ko var izmantot koka būvkonstrukcijās, būvju iekšējā un ārējā apdarē. «Tā ir «domājoša» mašīna, kas pēc uzstādītajiem produktu un izejmateriāla – zāģbaļku – parametriem pati atrod labāko, izejvielas taupošāko risinājumu skaidro J. Apsītis. Viņš atzīst, ka iekārta paver iespējas ražot tādus koksnes izstrādājumus, kādus līdz šim SIA Kurekss nav ražojis. «Uzņēmums kļūst konkurētspējīgāks, jo var ražot visprasīgāko specifikāciju produktus. Vismaz par 5% taupīgāk izmanto resursus un ražošanas ātrums ir vismaz par 50% lielāks, kas ļauj saīsināt ražošanas un līdz ar to arī piegādes termiņus vismaz par ceturtdaļu,» zina teikt J. Apsītis. Viņš stāsta, ka šī iekārta ļauj pārstrādāt baļkus, sākot no 9 cm līdz pat 50cm diametram, kas ļauj pašreizējos apstākļos, kad tirgū sarucis baļku piedāvājums, pārstrādei izmantot plašāka diapazona baļķus. «Jā, varam ar šo iekārtu saražot daudz vairāk zāģētās produkcijas nekā agrāk, tomēr mērķis jau nav zāģēt vairāk, bet gan ražot produktu ar augstu pievienoto vērtību un gūt lielākus ienākumus,» tā J. Apsītis. Interesanti, ka uzņēmums tādējādi neražo nevēlamus – neizdevīgus sortimentus, kamēr agrāk tādas iespējas bijušas limitētas.

Kokapstrādes uzņēmums SIA BSW Latvia turpina uzsākto daudzmiljonu vērto modernizāciju un tuvākajā laikā ieguldīs gandrīz 1,58 milj. Ls jaunas ēvelēšanas un šķirošanas līnijas ierīces iegādē, montāžā un darbinieku apmācībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) oficiālajā mājas lapā.

DB jau rakstīja, ka BSW Latvia iecerējis īstenot vērienīgu daudzus miljonus Ls vērtu investīciju projektu, un pērnā gada nogalē SIA BSW Latvia mātes kompānija BSW Timber izplatīja paziņojumu par apjomīgu investīciju plānu 50 milj. sterliņu mārciņu apmērā, kas paredz palielināt ražošanas jaudas Latvijas meitas kompānijā, kā arī uzņēmumam piederošajā Forstviljamsas kokzāģētvā.

Nupat kā noslēgtajā iepirkumu konkursā par ēvelēšanas un šķirošanas līnijas ar stingrības noteikšanas ierīci iegādē un uzstādīšanā uzvarējis vienīgais piedāvājumu iesniegušais pretendents Kallfass GmbH Maschinen plus Automation, kas piedāvāja līgumcenu 1,579 milj. Ls.

Zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas SIA Kurekss valdei pievienojies jauns valdes loceklis – uzņēmuma izpilddirektors Armands Tolkaņovs, liecina Lursoft dati.

SIA Kurekss, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 114. lielākais Latvijas uzņēmums, un uzņēmuma valde paplašināta šā gada 17. septembrī. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpina tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs – administratīvais direktors Jānis Apsītis, kā arī valdes loceklis Arnis Apsītis, kas ieņem finanšu direktora amatu.

Saskaņā ar žurnālā TOP 500 apkopotajiem datiem SIA Kurekss apgrozījums 2010. gadā bija 30,79 milj. Ls, kas ierindo kompāniju Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta 114. vietā. Uzņēmums minētajā laika posmā nopelnīja 4,79 milj. Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010. gadā SIA Kurekss apgrozījums pieauga par 34%, savukārt peļņa palielinājusies par 80%.

Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2012.gadu apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas kāpušas skujkoku sortimentiem, bet bērza apaļkoku cenas svārstījušās atkarībā no izmēra – tievākajam sortimentam cenas pazeminājušās, resnākajam sortimentam pieaugušas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija par apaļo kokmateriālu vidējām iepirkuma cenām.

Šā gada pirmajā pusgadā skujkoku zāģbaļķu iepirkuma cenas, salīdzinot ar 2012.gada vidējām iepirkuma cenām, cēlušās vidēji par 11%, t.i., priedes zāģbaļķiem par 2-5 Ls/m3 un egles zāģbaļķiem par 3-7 Ls/m3.

Bērza zāģbaļķu tirgū šā gada pirmajā pusgadā bijis vērojams neliels cenu kritums 1,8 Ls/m3robežās tievā sortimenta bērza zāģbaļķiem, toties par 2 Ls/m3 augusi cena resnajam sortimentam.

Melnalkšņa un apses zāģbaļķu segments, kas Latvijas tirgū ir pēc apjoma neliels un specifisks, ir spējis saglabāt iepirkuma cenas 2012.gada līmenī un pat nedaudz cenu paaugstināt – melnalksnim par 3 Ls/m3 un apsei par 1,6 Ls/m3.

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)² būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu³, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.

Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.

A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Konkurences padome (KP) ir piemērojusi vairāk nekā 70 000 eiro sodu trīs meliorācijas uzņēmumiem par dalību kartelī – tā ir viena no jaunākajām ekonomikas aktualitātēm, kas kārtējo reizi liek domāt par tirgus nepilnībām.

Proti, neoliberālajā pasaules skatījumā visu sakārto tirgus neredzamā roka un nekāda iejaukšanās nav nepieciešama. Tajā pašā laikā, kā liecina KP darbs, konkurence brīvajā tirgū, kas it kā ir tik dabiska un pašsaprotama, ja netiek uzraudzīta un nodrošināta, draud pārvērsties monopolos, oligipolos un vienkārši koruptīvos darījumos. Īpaša riska zona ir publiskie iepirkumi, kuros godīgu konkurenci kropļo ne tikai negodīgas amatpersonas, bet arī paši uzņēmēji.

Saskaņoti cenu piedāvājumi publiskajos iepirkumos nav nekāds izņēmuma gadījums, diemžēl KP šad un tad ziņo par atklātiem karteļiem. Tas nozīmē, ka mantkārīgos nolūkos paši uzņēmēji ir gatavi ierobežot konkurenci. Turklāt tas notiek ne tikai publiskajos iepirkumos. Pērn KP sodīja būvmateriālu piegādātājus par aizliegtu vienošanos par būvmateriālu cenām mazumtirdzniecībā. Šie piemēri liecina, ka brīvais tirgus nav nekāda panaceja, ka brīvais tirgus vienmēr nenodrošina godīgu konkurenci un lielāku labumu patērētājam. Bieži ir piemēri, kad brīvais tirgus, piedodiet, bet izvirst dažādos monopolos vai oligopolos vai kādu nozari pārņem aizliegtas vienošanās sērga. Turklāt karteļi nav kāda postpadomju valstīs izplatīta parādība, ar to cīnās visa Rietumu pasaule. Tas tikai liecina, ka brīva un godīga konkurence nav kaut kas tirgus ekonomikai dabiski piemītošs, nē, tā ir vērtība, par kuru ir jācīnās.

Valstij atrodoties ekonomiskās krīzes stāvoklī un no tā izrietošajā vispārējā administratīvo izmaksu samazināšanas bumā, š.g. 7.oktobrī Ministru Kabinets ir akceptējis projektu grozījumiem Konkurences likumā.

Diemžēl minētais projekts diezgan bēdīgā veidā kārtējo reizi parāda, ka konkurences tiesības Latvijā ir tādā kā pabērna lomā, jo tās nemitīgi tiek raustītas no viena grāvja otrā dažādu politisku iemeslu dēļ. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minētās izmaiņas ļaus samazināt četras darba vietas (visdrīzāk Konkurences birojā). Tai pašā laikā, anotācijā arī skaidri atzīts, ka projekts gatavots steidzamā kartībā un tādēļ NEKĀDAS konsultācijas ar citām iesaistītajām institūcijām, nedz arī ar ekspertiem, nav notikušas.

Grozījumu projekts paredz divas būtiskas izmaiņas.

Pirmkārt, tiek plānots ierobežot Konkurences padomes kompetenci lietu par negodīgu konkurenci izskatīšanā. Tādējādi lielākā daļa no pašreiz izskatāmajiem pieteikumiem par iespējamu negodīgu konkurenci tiks novirzīta uz vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Lai veicinātu konkurenci balss pakalpojumu tirgū, Eiropas Komisija (EK) ieteikusi Latvijas telekomunikāciju regulatoram iznomāt valsts īpašumā esošā Lattelecom komunikāciju līnijas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpretim ierosinājusi turpināt līdzšinējo regulāciju, pieprasot Lattelecom veidot uz izmaksām balstītas likmes par saviem pakalpojumiem.

To komentējot, EK norāda, ka SPRK «šādus pašus noteikumus attiecībā uz Lattelecom ieviesa 2006. gadā, taču šie līdzekļi nav spējuši radīt ievērojamu konkurenci tirgū». EK uzskata, ka komunikāciju līniju noma «atvieglotu citiem operatoriem pakāpeniski investēt līdzekļus viņu pašu komunikāciju infrastruktūras izveidē». Komunikāciju līniju nomāšana vairumtirdzniecības līmenī arī veicinātu citu iespējamo operatoru alternatīvu produktu un pakalpojumu piedāvājumu tirgū.

Koksnes izstrādājumu ražošanā SIA Smiltene Impex, investējot vairāk nekā 3,3 milj. eiro, šķeldas vietā ražos zāģmateriālus, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šogad tas varētu būt viens no lielākajiem investīciju projektiem meža nozarē,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņaprāt, šī investīcija ir vērsta uz cīņu par milimetriem un sekundēm un ir apliecinājums tam, ka nozare balstās uz tehnoloģiju pārnesi un pielietojamo zinātni.

«Arvien pieaugošā konkurence noieta tirgos visus dzen uz priekšu – liek meklēt jaunus risinājumus, kas paaugstina efektivitāti, ražīgumu, vienlaikus ļauj vairot savu konkurētspēju,» investīciju projekta īstenošanas nozīmību skaidroja SIA Smiltene Impex valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs. Viņš uzsvēra, ka šāda vērienīga tehnoloģiskā pārapbruņošanās ir bijusi iespējama, pateicoties augstas pievienotās vērtības investīciju programmai, kurā tika pieteikts projekts nepilnu 2,5 milj. eiro apmērā, kas arī guva akceptu. Tādējādi uzņēmums saņems ES līdzfinansējumu nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. V. Ciršs uzsvēra, ka minētā investīciju projekta īstenošana nebūtu bijusi iespējama bez DnB bankas kredīta un uzņēmuma Vācijas īpašnieka – Baltika Holzindustrie GmbH – īstenotās attīstības politikas daudzu gadu garumā. «Akcionāri visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā – vairāk nekā 21 gada garumā – nekad nav izņēmuši dividendes, bet peļņu novirzījuši uzņēmuma attīstībai,» uzsvēra V. Ciršs.

Daugavpils novada dome noslēgusi atklātu konkursu par pašvaldības ceļu un ielu rekonstrukcijas darbiem, kuriem tiks atvēlēti vairāk nekā 792 tūkstoši latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Par uzvarētāju atzīta Viesītes novadā reģistrētā SIA Ošukalns, kas piedāvāja viszemāko cenu. Kopumā konkursā pieteicās pieci uzņēmumi.

Izsludinot konkursu, Daugavpils novada dome paredzēja, ka pašvaldības ceļu un ielu rekonstrukcijas darbi izmaksās 861 tūkst. latu.

Viesītes pagasta Eķengrāvē reģistrētās SIA Ošukalns pamatdarbības veids ir zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, liecina Lursoft dati.

1993. gadā dibinātās kompānijas pamatkapitāls veido vairāk nekā 13 tūkst. Ls. 2011. gadā kompānija apgrozīja 9,76 milj. Ls, bet peļņa veidoja 1,39 milj. Ls, liecina Lursoft dati. Aizpērn uzņēmumā strādāja vidēji 243 darbinieki. Par pagājušo gadu pārskats vēl nav iesniegts.

Latvijas nanopulveru ražotājs savu nākotni saista ar jaunu produktu attīstīšanu.

Kaut gan vārds «nanopulveris» izklausās diezgan moderni un pat inovatīvi, tā ražotājs, uzņēmums Plazma. Keramika. Tehnoloģija pieskaitāms pie Latvijas zinātnes un arī biznesa veterāniem: plazmas tehnoloģija, kas ļauj no metāliem ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūt pavisam jaunu materiālu – īpaši smalkas konsistences pulverus jeb nanopulverus, Latvijas neorganiskās ķīmijas institūtā tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60. gados. Tā joprojām ir perspektīva, saka firmas vadītājs Ēriks Palčevskis, lai gan patlaban uzņēmumam neiet tik labi, kā gribētos.

Pāvilostas novada domes izsludinātājā iepirkuma konkursā par Tebras un Durbes upes attīrīšanas darbiem uzvarējis uzņēmums SIA Serviss RJ, kas upju gultnes apņēmusies iztīrīt līdz nākamā gada aprīlim, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā/RIVERWAYS īstenošanas laikā Pāvilostas novadā tiks attīrītas divas upes – Tebra un Durbe.

«Upes ir ļoti aizaugušas, nav pat iespējams ar laivu pārvietoties,» stāstījusi Pāvilostas novada projektu koordinatore Vizma Ģēģere. Darba ir tik daudz, ka kompānija, kas sākotnēji uzvarējusi konkursā, apskatot upes, secinājusi – tā nespēj prasīto izpildīt, raksta ReKurZeme.

Ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru izbrīna Saeimas deputātu Andreja Elksniņa (Saskaņas centrs) un Romāna Naudiņa (Nacionālā apvienība) rīcība, sūtot iesniegumu, kurā lūgts pārbaudīt, iespējams, koruptīvas darbības, uz Ģenerālprokuratūru, ja patiesībā šādas lietas ir jāprbauda Korupcijas novēršanas un apakarošanas birojam.

«Vakar pēcpusdienas pastā man šis iesniegums bija. Es esmu viņu izlasījis. Patreiz vēl nav pieņemts lēmums par tā tālāko virzību. Tikai mani izbrīna šo Saeimas deputātu rīcība, savā iesniegumā uzrakstot, ka lūdz pārbaudīt, vai nav notikuši koruptīvi, noziedzīgi nodarījumi, un sūta ģenerālprokuroram, skaidri zinot, ka valstī ir specializēta izmeklēšanas iestāde, kuras pienākums ir pārbaudīt šīs darbības,» norādot, ka šis gadījums jau sākotnēji bija jāadresē KNAB, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Kalnmeiers.

Atbildot uz jautājumu, ko tālāk darīs Ģenerālprokuratūra, Kalnmeiers sacīja, ka, visticamāk, šis iesniegums tiks nodots specializētajai iestādei, kuras pienākums ir pārbaudīt šīs darbības, t.i. KNAB.

Šajā piektdienā portāls db.lv lasītājiem turpina piedāvāt ieskatīties Rūjienas uzņēmumu ražošanas aizkulisēs, apciemojot Ķoņu dzirnavas, kur tiek šūtas siltas aitu vilnas segas.

Dzirnavas šajā vietā bijušas jau aptuveni 200 gadus, tikai laika gaitā tām mainījušies īpašnieki.

Tās pagājušā gadsimta pirmajā pusē barona Menzenkampfa pēcteči pārdeva igaunim Ernestam Lāmanim. Dzirnavās turpinājās vilnas kāršana, vērpšana un šķeterēšana, labības malšana un bīdelēšana. Saimniecība pelnījās arī ar jumta dēlīšu zāģēšanu. Piemēram, 1936. gadā Ķoņu dzirnavās bija nodarbināti 4 cilvēki un gada laikā viņi pārstrādāja ap 5 tūkst. kg vilnas, gandrīz 400 tonnu labības un izgatavoja 70 tūkst. jumta dēlīšu. Kad sākās īpašumu atgūšanas laiks no kolhoza Cīņa dzirnavas atguva E. Lāmaņa dēls Arnolds Lāmanis. Viņš tajās saimniekoja septiņus gadus, taču, tā kā viņš bija ārzemnieks, tad viņu dažkārt izmantoja, jo viņš nezināja vietējo situāciju. Būdams gados, 1999. gadā viņš pārdeva dzirnavas un atgriezās pie ģimenes Austrālijā. Kopš tā laika dzirnavu īpašnieki ir Mirdza un Ilgonis Čākuri.