Valstij atrodoties ekonomiskās krīzes stāvoklī un no tā izrietošajā vispārējā administratīvo izmaksu samazināšanas bumā, š.g. 7.oktobrī Ministru Kabinets ir akceptējis projektu grozījumiem Konkurences likumā.
Diemžēl minētais projekts diezgan bēdīgā veidā kārtējo reizi parāda, ka konkurences tiesības Latvijā ir tādā kā pabērna lomā, jo tās nemitīgi tiek raustītas no viena grāvja otrā dažādu politisku iemeslu dēļ. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minētās izmaiņas ļaus samazināt četras darba vietas (visdrīzāk Konkurences birojā). Tai pašā laikā, anotācijā arī skaidri atzīts, ka projekts gatavots steidzamā kartībā un tādēļ NEKĀDAS konsultācijas ar citām iesaistītajām institūcijām, nedz arī ar ekspertiem, nav notikušas.
Grozījumu projekts paredz divas būtiskas izmaiņas.
Pirmkārt, tiek plānots ierobežot Konkurences padomes kompetenci lietu par negodīgu konkurenci izskatīšanā. Tādējādi lielākā daļa no pašreiz izskatāmajiem pieteikumiem par iespējamu negodīgu konkurenci tiks novirzīta uz vispārējās jurisdikcijas tiesām.
Otrkārt, ja pašreiz Konkurences likums paredz pienākumu iesniegt ziņojumu par apvienošanos, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu, tad grozījumi paredz noteikt izņēmumu. Proti, ziņojums nebūs jāiesniedz, “ja viena no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniedz vienu miljonu latu.”
Kas attiecas uz uzņēmumu apvienošanās kontroli, tad iepriekšējie grozījumi Konkurences likumā attiecībā uz kritērijiem ziņojuma par apvienošanos iesniegšanu tika pieņemti vēl šī gada pavasarī. Tad līdzšinējo divu alternatīvo ziņojuma iesniegšanas kritēriju (kopējais apgrozījums 25 miljoni latu vai tirgus daļa konkrētajā tirgū vismaz 40%) vietā tika atstāts tikai viens - apgrozījuma kritērijs. Tās bija būtiskas izmaiņas, jo ņemot vērā Latvijas mērogus, apvienošanās darījumu ar 25 miljonu latu apgrozījumu nav daudz. Tomēr ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuru apgrozījums ir mazāks, bet kuriem ir būtiska ietekme tirgū un no likuma svītrotais tirgus daļas kritērijs nodrošināja arī tādu darījumu skatīšanu Konkurences padomē.
Pārskatot Saeimai iesniegtos dokumentus, var redzēt, ka vēl uz 2.lasījumu iesniegtajā projektā bija iekļauts priekšlikums samazināt tirgus daļas kritēriju līdz 35%. Tātad priekšlikuma ideja bija padarīt stingrāku apvienošanās kontroli, palielinot izskatāmo ziņojumu skaitu. Lai arī tad nekādā veidā priekšlikums netika pamatots no ietekmes uz konkurenci viedokļa, pēc kāda deputāta priekšlikuma, bez jebkādām debatēm, tirgus daļas kritērijs no likuma tika svītrots vispār, tādējādi panākot tieši pretēju efektu, proti, tieši samazinot izskatāmo ziņojumu skaitu.
Protams, kā juristam, kurš ikdienā nodarbojas ar uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās lietām, man visdrīzāk vajadzētu priecāties par šādām izmaiņām, jo pienākums ziņot darījuma dalībniekus, tātad, manus klientus, nekad neiepriecina. Tas prasa daudz laika un tādējādi aizkavē darījuma pabeigšanu. Pie tam, jārēķinās arī ar papildus izmaksām. No jauna piedāvātais viena miljona kritērijs vēl vairāk samazinās ziņojamo darījumu skaitu. Tomēr šo prieku aizēno atziņa, ka Latvijai nav stabilas konkurences tiesību politikas un izmaiņas likumā tiek izdarītas nevis lai veicinātu konkurenci (tātad, pildītu to uzdevumu, kurš Konkurences likumam būtu jāveic), bet gan, lai apmierinātu dažādas citas ar konkurences lietām tieši nesaistītas vajadzības.
Protams, ka valsts budžets ir ļoti svarīgs, tomēr man ir bažas vai minēto četru darba vietu samazināšana tiek veikta labākajā no iespējamajiem veidiem. Kāpēc tieši no konkurences tiesību viedokļa ir nepieciešams paaugstināt ziņojamo darījumu slieksni un kāpēc šajā gadījumā tiek izvēlēts tieši viena miljona nevis divu, trīs miljonu vai vēl kāds cits kritērijs? Kāpēc ir izdarīta izvēle šādus darījumus vispār izslēgt no apvienošanās kontroles nevis atļaut apvienošanās dalībniekiem par tādiem iesniegt saīsināto ziņojumu? Neviens no šiem jautājumiem netiek atbildēts.
Attiecībā uz uzņēmumu apvienošanās kontroli Latvijā ir pienācis pēdējais laiks nopietnam pētījumam un diskusijai par to, kādam būtu jābūt likumam, lai tiktu veicināta konkurence un apvienošanās kontrolei tiktu pakļauti tiešām tie darījumi, kuriem ir iespējama būtiska ietekme uz konkurenci.