Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.
Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.
Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.
A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.
Proti, šī prasība paredz, ka pretendentam ir jānodrošina iespēja piesaistīt telefona numuru viedpulkstenim, lai abām ierīcēm būtu viens numurs, kurš darbojas pretendenta tīklā Latvijā un viesabonēšanā vismaz EEZ valstīs. Jāņem vērā, ka šī funkcionalitāte nav nepieciešama, lai pasūtītājs, izmantojot mobilo sakaru pakalpojumus, spētu veikt ikdienas darbu. Tā ir tikai papildu funkcija darbinieku ērtībai. Tāpat izvirzītas arī citas nepamatotas prasības, neizskaidrojot to mērķi un būtību.
“Vai tiešām visi šie darbinieki dosies uz ārzemēm un nespēs pildīt savus pienākumus, veikt ikdienas darbu, ja viedpulkstenim un mobilajam telefonam nebūs viens un tas pats numurs, vai telefons izlādēsies un pulkstenis būs vienīgā saziņas ierīce?” pārsteigumu pauž A. Mickevicius.
Arī pērn “Bite Latvija” vērsa Konkurences padomes uzmanību pasūtītāju praksei iepirkumu tehniskajā specifikācijā iekļaut prasību nodrošināt Multi-SIM/ e-SIM pakalpojuma pieejamību, turklāt arī viesabonēšanā, kam ir acīmredzams mērķis – ierobežot konkurenci, sašaurināt iespējamo pretendentu loku un nodrošināt priekšrocības konkrētam piegādātājam. “Redzam, ka arī šogad šāda, mūsuprāt, negodīga prakse turpinās, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru iepirkumos. Šādi gadījumi norāda uz sistemātiskām problēmām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, kas aizvien ir neatrisinātas, rezultātā pieprasot pakalpojumus, kas realitātē nav nepieciešami un gluži vienkārši – nepamatoti un nesaimnieciski tērējot nodokļu maksātāju naudu,” skaidro A. Mickevicius.
“Publisko iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, taču šādos iepirkumos, kur klaji tiek izrādīts favorītisms pret vienu pakalpojumu sniedzēju, likums burtiski zaudē jēgu. Tādos iepirkumos Bite nepiedalās. Jāuzsver, ka nupat publicētais “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023” Latvijai uzrāda vēsturiski zemāko vērtējumu, iezīmējot vairākus izaicinājumus, kuri jārisina valsts pārvaldei. Tam ir cieša saikne arī ar publisko iepirkumu jomu, jo ilgstoši neatrisinātās problēmas negatīvi ietekmē ārvalstu investoru ieguldījumus Latvijā un vēlmi attīstīt savu uzņēmējdarbību,” piebilst A. Mickevicius.