Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Notikušas izmaiņas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" īpašnieku sastāvā, liecina informācija "Firmas.lv".

Par "Karavela" vienu no īpašniekiem ir kļuvis Oskars Punenovs, kura īpašumā šobrīd ir 12,86% kompānijas kapitāldaļu. Savukārt tiešā veidā kompānijas kapitālā vairs nav pārstāvēts Andris Bite, kuram iepriekš tiešā veidā piederēja 12,86% kompānijas kapitāldaļu.

Vienlaikus Andris Bite joprojām ir pārstāvēts "Karavela" kapitālā ar AS "Strops investīcijas" starpniecību, kurai pieder 67,14% "Karavela" kapitāldaļu. "Strops investīcijas" akcionāri vienādās daļās ir Andris Bite, Jānis Bite un Pēteris Bite.

Tāpat "Karavela" kapitālā 20% kapitāldaļu īpašnieks joprojām ir Jānis Endele.

Jau ziņots, ka "Karavela" 2022.gadā strādāja ar 72,063 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 39,1% un bija 4,958 miljoni eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Nodokļu palielināšana šobrīd būtu kļūda, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

"Skaidrs, ka celt nodokļus šobrīd būtu kļūda, jo ekonomika no tā neaugs ne straujāk, ne arī labāk," teica LDDK prezidents.

Viņš atzīmēja, ka valstij būtu jāsper drosmīgāki soļi, proti, darbaspēka nodokļu ziņā, kā arī mazā biznesa regulējumā nodokļi ir jāsamazina līdz līmenim, kas ir konkurētspējīgs ar kaimiņvalstīm.

Vienlaikus Bite arī norādīja, ka, samazinot attiecīgos nodokļus līdz konkurētspējīgam līmenim, īstermiņā valsts budžetā būs mazāki ieņēmumi, taču valdībai tiek piedāvāti arī kompensējošie pasākumi, kādi būtu jāievieš, lai varētu šo īstermiņa ienākumu samazinājumu kompensēt.

"Tabulās veidosies mīnusi, bet dzīvē viss bieži vien notiek citādāk," sacīja Bite, vienlaikus paužot pārliecību, ka ilgtermiņā šāds lēmums viennozīmīgi dos pozitīvu rezultātu, jo daļa biznesa, kas šobrīd ir pelēkajā ekonomikā, sāks maksāt nodokļus.

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa apturējusi darbu pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa vairāk nekā pusotru gadu katru nedēļu analizēja visus esošos nodokļus, tostarp pamatmērķis bija darbaspēka nodokļu sloga konkurētspējas palielināšana.

Taču trešdienas, 12.jūnija, sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji paziņoja, ka Latvijā valsts budžeta ieņēmumi pildās slikti, tāpēc nav iespējams šobrīd veikt kādas izmaiņas un ir jāgaida labāki laiki.

LDDK prezidents pauda, ka šāds paziņojums bija pilnīgi negaidīts. "Nedēļas laikā kaut kas notika. Nedēļu atpakaļ vēl viss bija pēc plāna," piebilda Bite, atzīmējot, ka nav skaidrs, kurš šādu lēmumu ir pieņēmis.

Bite arī uzsvēra, ka sociālie partneri vēlas dzirdēt skaidrojumu, kurš ir pieņēmis lēmumu par tālāko procesu apturēšanu.

Arestēto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanā nebūtu nepieciešama intensīva valsts iejaukšanās tiesībās uz īpašumu, kā to piedāvā Tieslietu ministrija (TM), jo pietiktu ar novērotāju tiesībām, atsevišķos gadījumos izmantojot veto iespējas, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē šodien, runājot par TM izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, Rozenbergs pauda viedokli, ka arī mazākas iejaukšanās risinājums nodrošinātu TM mērķi, kuru tā vēlas panākt ar grozījumiem.

Saskaņā ar TM izstrādāto likumprojektu, pārvaldnieks iegūst visas tiesības, kas izriet no kapitāla daļu vai akciju piederības, izņemot tiesības saņemt dividendes, vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai skaidrojusi Tieslietu ministrija.

Pārvaldnieks darbotos kā kapitālsabiedrības dalībnieks vai kooperatīvās sabiedrības biedrs, izņemot tiesības saņemt dividendes. Pārvaldības mērķis būs saglabāt arestēto kapitāla daļu vai akciju vērtību. Likumprojekts ierobežo tikai tās tiesības, kas saistītas ar dalībnieku sapulcēm, piemēram, to sasaukšanu un lēmumu pieņemšanu, akcentējusi TM.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Latvijā ir jāpāriet uz efektīvu valsts budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK atzīmēja, ka organizācija iestājas par tādu 2025.gada valsts budžetu, kura tēriņi ir uz rezultātu vērsti un paredz konkrētu minimālo robežu izdevumu samazināšanai ministrijās, to padotības un citās centrālajās pārvaldes iestādēs.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK atbalsta valdības 27.augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu ar nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu.

"Prioritāri ir nepieciešams pāriet uz efektīvu budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmes strauju augšupeju," atzīmē LDDK prezidents Andris Bite.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam, vienlaikus turpinot iesaistīt darba devēju pārstāvjus šajos procesos, aģentūru LETA informēja LDDK.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka šobrīd valsts iestāžu vadītāju atlases process liek apšaubīt administratīvo resursu izlietojuma lietderību un neveicina nevalstisko organizāciju motivāciju un uzticēšanos valsts pārvaldei. Vienlaikus LDDK padomes locekļi un darbinieki iegulda resursus, lai nodrošinātu darba devēju pārstāvību un kompetences amatu kandidātu atlasē.

"Ja tiekam iesaistīti šajos procesos, tad sagaidām cieņu pret mūsu laiku un darbu, pretējā gadījumā ministri var ieviest sistēmu, kur politiski izvēlas vadītājus, un attiecīgi uzņemties pilnu atbildību par rezultātu," pauž Bite.

LDDK ikdienā iesaistās gan valsts iestāžu, gan valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju atlases komisijās. Konfederācija norāda, ka šie konkursi līdz šim rīkoti tā, lai tie būtu caurspīdīgi un demokrātiski. Tomēr bieži konkursos uz svarīgiem amatiem valsts un pašvaldību sektorā trūkst atbilstošu kandidatūru, uz konkursiem piesakās vieni un tie paši kandidāti vai tie noslēdzas bez rezultāta un netiek sniegts detalizēts skaidrojums par iemesliem, kāpēc atlases komisiju izvēlētie kandidāti netiek virzīti apstiprināšanai.

Šodien plkst.10.30 Finanšu ministrijā (FM) notiks preses konference par panākto vienošanos starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā, pavēstīja FM pārstāvji.

Preses konferencē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Saeimas deputāts, partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns informēs par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanas pamatprincipiem un atbalstīto scenāriju.

Ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Ašeradens sacīja, ka no plānotajām izmaiņām darbaspēka nodokļos iegūs 97% strādājošo.

"Kopumā 97% Latvijas iedzīvotāju iegūs no šīs reformas - viņu ienākumi palielināsies," sacīja Ašeradens, tostarp atzīmējot, ka ir plānots palielināt minimālo algu, kā arī ir paredzēts noteikt fiksētu neapliekamo minimumu visiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

LDDK un LTRK izplatījušas paziņojumu, norādot, ka 20.augustā norisinājās tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kur LDDK, LTRK un citiem sadarbības partneriem bijusi iespēja izteikt viedokli par 16.augustā iesūtīto nodokļu izmaiņu piedāvājuma projektu.

Nav gan zināms, vai šajā laikā projektā nav veiktas korekcijas.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām, vienlaikus saglabājot fokusu uz valsts drošību kā valdības noteikto galveno prioritāti un jau sākotnēji nospraustajiem mērķiem - veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi un mazinās sociālo nevienlīdzību, aģentūrai LETA pavēstīja Ašeradens.

Ministrs skaidroja, ka, ņemot vērā nevienprātību par piedāvāto nodokļu pārskatīšanas scenāriju, tiek turpinātas gan politiskās diskusijas, gan sarunas ar valdības sociālajiem partneriem, lai savstarpējo redzējumu tuvinātu.

Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī, savukārt 15.oktobrī jāiesniedz Saeimā, līdz ar to šie arī ir nozīmīgākie gala termiņi, kad nonākt pie lēmuma par nodokļu pārskatīšanu, uzsvēra Ašeradens.

Finanšu ministrs atzina, ka katrai sabiedrības grupai - darba devējiem, darba ņēmējiem un dažādu nozaru pārstāvjiem - ir savas prioritātes un savas intereses, taču priekšroka būtu dodama tiem risinājumiem, kas ļautu mazināt izdevumus, turpretim risinājumi, kas radītu izdevumus, tiktu uzklausīti nelabprāt.

Nespējot vienoties par nodokļu izmaiņu scenāriju, pareizāk šobrīd būtu neaiztikt lielo nodokļu likmes, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš uzsvēra, ka nodokļi nav galvenais faktors, kas nosaka valsts un ekonomikas konkurētspēju. Rutkaste skaidroja, ka, piemēram, darbaspēka nodokļi Latvijā ir nedaudz augstāki kā Baltijas kaimiņvalstīm, taču vienas darba stundas izmaksas darba devējiem ir zemākās Baltijā.

Laikā, kad darbaspēka piedāvājums nespēj apmierināt pieprasījumu, darbaspēka nodokļu izmaiņām nav piemērots brīdis, jo ar nodokļiem vairāk darbinieku nav iespējams radīt, skaidroja Rutkaste.

Eksperts norādīja, ka darbaspēka nodokļu mazināšanu kā instrumentu var izmantot dziļas ekonomiskās recesijas apstākļos, kāda patlaban nav vērojama.

Rutkastes ieskatā, var sagatavot iespējamo izmaiņu scenāriju, taču tā izmantošanai būtu jāsagaida apstākļi, kad izmaiņas var ieviest.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14), kas paredz, ka turpmāk tikai uz aizdomu pamata varēs likumīgo uzņēmumu vadītājus aizstāt procesa virzītāju iecelti pārvaldnieki, un kam nebūs nekādas atbildības par to, kas tālāk notiks ar pārņemto uzņēmumu man gluži tāpat kā filmā ’’Tās dullās Paulīnes dēļ’’ Paulīnes māsai Līzbetei ir jāiesaucas: -’’Viens no mums nav gudrs un es tā neesmu…’’

Vai Tieslietu ministrija ir piemirsusi, ka tieši tāpat savulaik tika radīta maksātnespējas administratoru mafija, kuras administratori pārņemot uzņēmumus dažkārt tos speciāli noveda līdz kliņķim, tagad steidzamības kārtā grib izveidot līdzīgu pārvaldnieku mafiju?

Es nesaprotu, kā šādu ’’molotova kokteili’’ uzņēmējiem var piedāvāt Tieslietu ministrija, kuras uzdevums ir dienu un nakti stāvēt uz vakts par savu pilsoņu tiesībām un īpašumu? Un Ekonomikas un Finanšu ministrijas atbalsta šādu soli?!Ir jāpaskaidro, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais Kriminālprocesa 365.1 pants paredz, ka procesa virzītājs (izmeklētājs vai prokurors) var uzlikt arestu uzņēmumam un tūlīt par to nodot pārvaldniekam. Faktiski legāli atsavināt uzņēmumu, it, kā pagaidām…

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē ieceri Saeimā debatēt par ekonomikas izaugsmes mērķiem un līdzekļiem tās nodrošināšanai, informē LDDK.

Vienlaikus aicinām fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot.

"LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus - no komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž LDDK prezidents Andris Bite.