Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14), kas paredz, ka turpmāk tikai uz aizdomu pamata varēs likumīgo uzņēmumu vadītājus aizstāt procesa virzītāju iecelti pārvaldnieki, un kam nebūs nekādas atbildības par to, kas tālāk notiks ar pārņemto uzņēmumu man gluži tāpat kā filmā ’’Tās dullās Paulīnes dēļ’’ Paulīnes māsai Līzbetei ir jāiesaucas: -’’Viens no mums nav gudrs un es tā neesmu…’’
Vai Tieslietu ministrija ir piemirsusi, ka tieši tāpat savulaik tika radīta maksātnespējas administratoru mafija, kuras administratori pārņemot uzņēmumus dažkārt tos speciāli noveda līdz kliņķim, tagad steidzamības kārtā grib izveidot līdzīgu pārvaldnieku mafiju?
Es nesaprotu, kā šādu ’’molotova kokteili’’ uzņēmējiem var piedāvāt Tieslietu ministrija, kuras uzdevums ir dienu un nakti stāvēt uz vakts par savu pilsoņu tiesībām un īpašumu? Un Ekonomikas un Finanšu ministrijas atbalsta šādu soli?!Ir jāpaskaidro, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais Kriminālprocesa 365.1 pants paredz, ka procesa virzītājs (izmeklētājs vai prokurors) var uzlikt arestu uzņēmumam un tūlīt par to nodot pārvaldniekam. Faktiski legāli atsavināt uzņēmumu, it, kā pagaidām…
Piedāvātajos grozījumos rakstīts, ka pārvaldnieks ’’iestājas’’ īpašnieka vietā un tas nozīmē, ka visas no kapitāla daļu vai akciju piederības izrietošās tiesības iegūst pārvaldnieks. Likuma grozījumi nosaka, ka pārvaldnieka iecelšanas kapitāla daļu vai akciju īpašniekam vairs nebūs tiesību, piemēram, iegūt informāciju par uzņēmuma darbību, tiesību apstrīdēt dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumus, tiesību iniciēt uzņēmuma prasību celšanu pret pārvaldes institūciju locekļiem, kuru rīcība nodarījusi uzņēmumam zaudējumus. Pārvaldnieks var tikt nozīmēts pārvaldīt uzņēmumu, kura darbības joma var būt jebkāda, sākot no banku pakalpojumiem, ārstniecība, celtniecība vai tirdzniecība,
Piemēra pēc pieņemsim, ka Jums pieder uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Jūsu uzņēmumam, teiksim ir trīs traktori un trīs automašīnas. Uzņēmumā strādā 15 cilvēki un tam ir saslēgti līgumi par lauksaimniecības produkcijas realizāciju, izejvielu piegādi utt. Ir kredīti un līzingi. Pārvaldnieks saskaņā ar šiem grozījumiem var būt cilvēks, kas pilnīgi neko nesaprot no lauksaimniecības. Piemēram, jurists. Un šis pārvaldnieks pēc saviem ieskatiem varēs pārskatīt Jūsu produkcijas pārdošanas vietas, pārdot dažus vai visus jūsu traktorus, pārslēgt kredītsaistības, atlaist kaut visus jūsu 15 darbiniekus, kā arī vispār pārdot Jūsu uzņēmumu. Pārdošana var notikt tad, ja piemēram pārvaldniekam sāktu likties, ka uzņēmuma kapitāldaļas sāk zaudēt savu vērtību! Jā, likuma grozījumi paredz, ka uzņēmuma pārdošanu pārvaldniekam vajadzēšot saskaņojot ar prokuroru, taču parasti jau tie arī neko nesaprot no lauksaimniecības. Un tas viss balstīsies uz pārvaldnieka iekšējo sajūtu! Kā Jūs saprotat šādi tiek pavērtas durvis subjektīvu un pat ļaunprātīgu lēmumu pieņemšanā. Bet Jums īpašniekam būs no malas jānoskatās sava uzņēmuma bojā ejā un nebūs ne mazāko tiesību iejaukties šajā procesā!
Ir jābūt naivam vientiesim vai rafinētam reiderisma shēmu tamborētājam, lai ticētu, ka šāda kriminālprocesa ’’uzlabojumi’’ nav drauds jebkuram Latvijas ekonomiski aktīvam pilsonim. It īpaši, zinot cik viegli mūsu valstī var ierosināt kriminālprocesu… Es kaut kā neesmu dzirdējis, ka Ģenerālprokurors J.Stukāns vai Valsts prezidents E.Rinkēvičs, kas ir Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs, būtu kliedējis nesen publiskajā telpā izskanējušo informāciju par to, ka Latvijā kriminālprocesa ierosināšanas takse esot – 50 000 eiro. Ar visām sekām, arī kontu arestiem un starptautisku meklēšanu. Par spīti tam, ka LSM rakstīja, ka Latvijas atbildīgajām iestādēm pēc iespējas ātrāk jātiek skaidrībā, vai ir jebkāds pamats aizdomām par korupciju īd ne pušplēsts vārds nav dzirdēs, ka minētais ir izdomājumi šobrīd ne tikai nav kliedētas bažas, bet tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Kriminālprocesā, kas paver iespēju milzīgajai korupcijai un tiesiskai patvaļai.
Ar mani vienās domās ir Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, kurš arī saskata potenciālus draudus šai Tieslietu ministrijas piedāvātajā regulējumā. Citēšu Biti: ’’situācijā, kad ir diezgan viegli pret personām ierosināt kriminālprocesus, neizrunāta, neskaidra un ar pusēm nesaskaņota sistēma rada draudus nākamajiem reiderisma modeļiem. Kāds var atnākt, fiktīvi ierosināt lietu un pārņemt uzņēmuma vadību, jo no kriminālprocesa nav pasargāts neviens šajā pasaulē. Tāpēc, lai novērstu risku, ka grozījumi tiek izmantoti, lai pārņemtu uzņēmumu un izputinātu vai nodotu citiem, ir jābūt ļoti skaidrai sistēmai.”
29.oktobrī Juridiskajā komisijā par spīti tam, ka steidzamību atbalstīja ’’Jaunās vienotības’’ kontrolētās Finanšu, Iekšlietu, Tieslietu ministrijas, komisijas vadītājs Andrejs Judins (’’Jaunā vienotība’’) bija spiests noņemt steidzamību no Kriminālprocesa grozījumiem. Ir skaidrs, ka Judinam ir pamatotas bažas no iespējamām prasībām Satversmes tiesā, jo šie grozījumi ir klajā pretrunā ar Komerclikumu un apdraud konstitucionālās cilvēku tiesības uz īpašumu. Latvijas Zvērinātu advokātu padome savukārt uzskata, ka likumprojekts ir bīstams cilvēku tiesībām un secina, ka ’’piedāvāto normu piemērošanas gaitā varētu novest pie kriminālprocesos iesaistīto personu nepamatota pamattiesību aizskāruma’’.
Jāpiekrīt, ka šāda kriminālprocesa regulējums, kas atstāj valdības ziņā pilnībā lemt par to, kas būs pārvaldnieki, un kādi varētu būt kritēriji pārvaldnieka darbībām, un pēc kā jāvadās procesa virzītājiem, ir bīstami. Tāpat vēl nav (!?) izstrādāta kārtība, kā tad notiktu arestēto kapitāldaļu pārvaldīšana un kāda būtu jābūt pārvaldnieka atbildībai, ja piemēram pārvaldītāju pārvaldītie uzņēmumi zaudētu vērtību. Nav arī skaidrs, vai un kā "Possessor" varētu mainīt tās pārvaldībā nodoto uzņēmumu amatpersonas. Man nav nekādu šaubu, ka ir nepieciešamība regulēt vai sakārtot šo procesu (par to vislabāk liecina Meroni gadījums), tomēr Tieslietu ministrijas piedāvājums man kā bijušam Uzņēmuma reģistra vadītājam spilgti atsauc tos uzņēmumu reiderisma gadījumus, ar ko nācās saskarties, strādājot UR.
Ja būtu šāds tiesiskais regulējums, ko piedāvā Tieslietu ministrija domāju daudzi uzņēmumi, ko UR izdevās izglābt, tiktu ar procesa virzītāju atbalstu, neglābjami zaudēti. Varu tikai ar rūgtumi secināt, ka Tieslietu ministrija ir izgudrojusi jauna reiderisma paveidu, salīdzinājumā ar kuru maksātnespējas administratori mums šķitīs kā nevainīgas ģimnāzistes.
