Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.
2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?
Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.
Tieši metodoloģijas izmaiņas bija viens no iemesliem, kāpēc Latvija ieņēma labāku pozīciju citā indeksā: Pasaules bankas Doing business: Tajā reizē metodoloģijas izmaiņas mums bija par labu, bet Globālā konkurētspējas indeksa gadījumā, acīmredzot, ne.
Konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām, jeb pīlāriem, t.sk. institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība, augstākā izglītība un apmācība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa vides kvalitāte un inovācijas. Lai arī indekss veidošanā tiek izmantoti arī atsevišķi statistikas rādītāji, pamatā tas ir indekss, kurš balstās uz konkrētās valsts uzņēmēju pausto viedokli par konkurētspēju attiecīgajā valstī.
Tieši šī iemesla dēļ būtu ļoti piesardzīgi jāattiecas uz valstu salīdzinājumu, izdarot pāragrus secinājumus par reālo valsts konkurētspēju, balstoties uz šādu pētījumu. Indeksā ir iekļautas ļoti dažādas valstis, un, piemēram, vērtējot likumdošanas, ceļu vai tieslietu sistēmas kvalitāti skalā 1-7, ir ļoti liela varbūtība, ka atšķirsies gan atskaites punkts, gan arī uztvere par progresu attiecīgajā rādītājā. Piemēram, valstīs, kur ir ļoti slikts ceļu segums, bet tas ir salīdzinoši uzlabojies (vai asfaltēti ceļi ir vispār tikko parādījušies), uzņēmēji šo rādītāju var vērtēt ar 6, savukārt Latvijā, piemēram, zemāk, ar 3. Protams, ka nebūs objektīvi teikt, ka ceļi Latvijā tāpēc ir zemākas kvalitātes.
Tomēr ir daudz kas, ko no šādas aptaujas varam izmantot, sevišķi politikas veidošanā, uzlabojot Latvijas konkurētspēju. Tā vietā lai uztrauktos par to, kur atrodamies dažādos indeksos, ko, diemžēl arī bieži darām, būtu svarīgāk analizēt savas stiprās un vājās puses konkurētspējā, veicot darbības vājo pušu novēršanai. Šajā ziņā daudz varam iegūt arī no Globālā konkurētspējas indeksa ziņojuma. Proti, kā parāda indeksa rezultāti, Latvijai ir potenciāls attīstīt inovācijas. Pie līdzīga secinājuma nesen prezentētajā pētījumā par Latvijas ekonomikas izaugsmi ir nonākuši arī OECD pētnieki. Atbilstoši Globālā konkurētspējas indeksa datiem, pīlārs inovācijas’ ir saņēmis vērtējumu 3.2 no 7, kur 1 ir zemākais vērtējums. Tikpat zemu vērtējumu ir saņēmis tikai indikators tirgus lielums. Ja tirgus lieluma ziņā mēs daudz ko darīt nevaram, tad inovāciju ziņā gan. Piemēram, Latvijai ir ļoti zemu vērtēti tādi inovācijas veicinoši faktori kā augstskolu un uzņēmēju sadarbība, zinātnieku un inženieru pieejamība kā arī valsts iepirkumi augsto tehnoloģiju jomā. Zemu tiek vērtēta riska kapitāla pieejamība, valsts spēja pievilināt un noturēt talantu, kā arī nodokļu sistēmas ietekme uz darba tirgus stimulēšanu un stimulu investēt. Kā uzsver Sauka, šie rādītāji Latvijai nav bijuši augstā līmenī arī iepriekšējos gados un problēmas šajā saistībā parāda arī citi pētījumi, piemēram OECD.
Zemu ir novērtēts arī pīlārs institūcijas, kas gan var ne vienmēr būt objektīvi, sevišķi ņemot vērā to, ka rezultāti ir iegūti aptaujas ceļā, bet Latvijā apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējdarbībai vai valdībai kopumā ir izteikti zema. Piemēram, atbilstoši Globālā konkurētspējas indeksa jaunākajiem rezultātiem, Latvijā uzņēmēji ir izteikti neapmierināti ar to, ka valdība tērē nodokļu maksātāju naudu un uzlikto birokrātijas slogu. Uzņēmēji ir izteikti neapmierināti arī ar tiesiskā regulējuma efektivitāti un to, kā tiek aizsargātas mazākuma daļu turētāju intereses.
Lai arī šāds vērtējums var tikt uzskatīts par subjektīvu, gan padziļināta tieslietu sistēmas analīze (sk. Jurista vārds 12.04.2016 Nr. 15), gan arī citi pētījumi norāda uz potenciālu minētās jomas uzlabot, tādejādi uzlabojot arī kopējo konkurētspēju valstī.
Savukārt, salīdzinoši daudz labāk Globālā konkurētspējas indeksā tiek vērtēts pīlārs makroekonomiskā vide, t.sk. tā komponentes ‘valsts budžeta bilance % no IKP, ‘valsts parāds % no IKP’ un ‘valsts kredītreitings’. Augstu ir novērtēti arī atsevišķi pīlārā ‘darba tirgus efektivitāte’ rādītāji, kā piemēram ‘algu noteikšanas elastība’ un “sieviešu proporcija attiecībā pret vīriešiem darba tirgū’.
Lai arī augsta algu noteikšanas elastība kopumā ir labi vērtējams rādītājs, tomēr tas norāda arī uz salīdzinoši vājo arodbiedrību lomu Latvijā.
Salīdzinoši augstu 2017.-2018. gadā novērtētas arī vairākas pīlāra tehnoloģiskā gatavība komponentes, piemēram, interneta pieejamība un ātrums un interneta lietotāju proporcija. Neskatoties uz uzsāktajām reformām, galvenie problēmfaktori Latvijā, kurus izceļ Latvijas uzņēmēji 2017.-2018. gadā, ir (prioritāšu secībā): neefektīva valdības birokrātija, nodokļu likmes un nodokļu regulējums, kam korupcija, neadekvāti izglītots darbaspēks, nestabila politikas veidošanas prakse un ieeja finansējumam. Arī šie, noteikti ir virzieni, kuriem Latvijas politikas veidotājiem vajadzētu turpināt pievērst pastiprinātu uzmanību.
Lasi Vēl:
FOTO: Paziņotas konkurētspējīgākās valstis pasaulē; Latvija nokritusies par piecām vietām