Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt NAP nosprausto mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus - tās visu laiku augstāko rezultātu.

Jaunā koronavīrusa pandēmija ir saasinājusi korupciju Eiropas Savienībā (ES), secināts starptautiskās organizācijas "Transparency International" otrdien publiskotajā ziņojumā.

Organizācija aptaujāja vairāk nekā 40 000 cilvēku 27 ES dalībvalstīs laikā no 2020.gada oktobra līdz decembrim.

Vidēji 29% aptaujāto norādīja, ka pagājušajā gadā paļāvušies uz draugu un ģimenes locekļu sakariem, lai piekļūtu veselības aprūpes pakalpojumiem, bet 6% aptaujāto atzinās, ka devuši kukuli.

"Veselības aprūpe jo sevišķi kļuvusi par korupcijas karsto punktu, valdībām cenšoties tikt galā ar Covid-19 pandēmiju," teikts "Transparency International" ikgadējā ziņojumā par cilvēku pieredzi ar korupciju un korupcijas uztveri ES.

Kukuļošanas reitings veselības aprūpes nozarē visaugstākais bijis Rumānijā un Bulgārijā - attiecīgi 22% un 19%. Bet paļaušanās uz personiskiem kontaktiem visbiežāk notikusi Čehijā (54%) un Portugālē (46%).

Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.

Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Stājies spēkā notiesājošs spriedums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu Latvijā reģistrētai juridiskajai personai, kuras interesēs fiziskā persona izteica kukuļa lielā apmērā piedāvājumu Lietuvas valsts amatpersonai.

Šī ir otrā iztiesātā ārvalsts amatpersonas kukuļošanas lieta Latvijā, ko uzsāka un sekmīgi izmeklēja KNAB.

2019.gada nogalē fiziska persona Lietuvā tika saukta pie kriminālatbildības par 90 tūkst. eiro kukuļa piedāvājuma izteikšanu Lietuvas Bruņoto spēku Kara gaisa spēku komandierim. Noziedzīgā nodarījuma mērķis bija panākt fiziskās personas neoficiāli pārstāvētā uzņēmuma uzvaru publiskajā iepirkumā par lidaparātu nomu. Informācija saturēja norādi, ka fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu veica Latvijā reģistrētā uzņēmuma interesēs.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu šo informāciju, KNAB 2021.gada 29.jūnijā uzsāka kriminālprocesu, kā arī izmeklēšanas laikā pieņēma lēmumu uzsākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret juridisko personu. Pēc pietiekamu pierādījumu iegūšanas, ka kukulis piedāvāts Lietuvas valsts amatpersonai Latvijā reģistrētās juridiskās personas interesēs, KNAB 2022.gada 19.aprīlī kriminālprocesu nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai (NNVIDP), rosinot turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu.

Eiropas Kamera (European Chamber, EuCham) publicējusi ikgadējo ziņojumu "Labākās Eiropas valstis uzņēmējdarbībai", kura ietvaros izvērtētas 46 valstis. Top 10 un Baltijas valstu pozīcijas skatāmas raksta galerijā!

"EuCham" pētījums balstīts uz divām visā pasaulē atzītām klasifikācijām - Pasaules bankas ziņojumu "Doing Business" un "Transparency International" korupcijas uztveres indeksu (CPI).

"EuCham" ir neatkarīga, nevalstiska, privāti organizēta institūcija, kas pārstāv uzņēmumu intereses.

Pētījums liecina, ka Ziemeļvalstis joprojām ir saraksta augšgalā: Dānija, Zviedrija, Norvēģija un Somija, kam seko Šveice, Lielbritānija un Vācija.

Igaunija, Lietuva un Gruzija ir izcili izņēmumi starp postpadomju valstīm, norāda organizācija. Ziņojums arī atklāj, ka visvairāk savu sniegumu šajā jomā uzlabojusi Armēnija.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Lielbritānija ceturtdien noteikusi sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, kurus varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa meita Līga.

Kā teikts Lielbritānijas valdības paziņojumā, Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā. Konkrēti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas. Konkrēti, Lemberga ir bijusi iesaistīta viņas tēva Aivara Lemberga kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Sankcijas noteiktas arī Ukrainas uzņēmējam Dmitrijam Firtašam un viņa sievai Ladai Firtašai, kā arī Angolas un Krievijas pilsonei, miljardierei Izabellai duš Santušai.

Prokuratūra prasīs Lielbritānijai sniegt papildu informāciju par partijas "Latvijai un Ventspilij" līdera Aivara Lemberga meitai Līgai šajā valstī noteiktajām sankcijām un to pamatojumu.

Latvijas prokuratūras preses pārstāve Ieva Šomina aģentūrai LETA apliecināja, ka prokuratūra ir iepazinusies ar publiski izskanējušo informāciju un "turpina tai sekot". Ja atklāšoties, ka Latvijas pilsoņi ārvalstīs ir veikuši noziedzīgas darbības, tikšot lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Vienlaikus šī informācija tiks pārrunāta ar citām izmeklēšanas iestādēm.

Prokuratūrā apliecināja, ka patlaban tās uzraudzībā nav neviena kriminālprocesa pret Līgu Lembergu. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) aģentūrai LETA apliecināja, ka biroja lietvedībā nav bijis un patlaban nav neviena kriminālprocesa, kurā figurētu Lemberga.

Gluži ar šādu jautājumu klājā nāca LTV raidījums De Facto šā gada 1. decembrī, kurā konstatēts, ka Lielbritānija noteikusi sankcijas Aivaram Lembergam un Līgai Lembergai, un tālāk šķetina visādas iespējas, kas tagad notiks.

Lembergu ģimene plašākā mērogā vēl aizvien ir bagātāko Latvijas ģimeņu sarakstā, liecina izdevums Miljonārs, un tas arī nosaka iespējamās sekas.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Lembergu ģimene - bagātāko sarakstā

Izdevums Miljonārs vēl aizvien Lembergu ģimeni min Latvijas bagātāko ģimeņu sarakstā, kur pieminētas arī viņu oficiālās īpašumu daļas dažādos uzņēmumos. Pie Lembergu ģimenes izdevums pieskaita tikai uzvārda nesējus – Anriju Lembergu, Līgu Lembergu un pašu Aivaru Lembergu. Jāteic, ka ģimenes īpašumi Latvijā ir krietni sarukuši un dalība uzņēmumos gadu gaitā tāpat. Līgai Lembergai piederošajam uzņēmumam SIA Osmium Holdings pašu kapitāls ir negatīvs. No īpašumu struktūras izmaiņām redzams, ka ģimene lielu daļu līdzekļu pārcēlusi ārpus Latvijas.

Jānis Austriņš, Līgas Lembergas vīrs, pagaidām pie ģimenes atklāti netiek pieskaitīts - nedz De Facto, nedz izdevumā Miljonārs, nedz arī Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Tomēr nevar noliegt, ka, lai arī Austriņš nav uzvārdā Lembergs, saikne ar ģimeni ir nepārprotama un neņemt vērā viņu kā ģimenes daļu nav iespējams. Tas, visticamāk, var notikt jau visai drīz darījumu aprindās, kad uzņēmēji novērtēs sadarbības riskus.

Raksta pielikumā grafikā varat skatīt visu ģimenes locekļu uzņēmumu zirnekļus pirmajā stadijā. Proti, netiek norādīti meitas uzņēmumi, mazmeitas un tālāki atvasinājumi.

Austriņš - patiesā labuma guvēju TOPā

Izdevuma Miljonārs patiesā labuma guvēju TOP-ā Jānis Austriņš ir vienīgais no Lembergu ģimenes, kurai viņš nepieder vien pēc uzvārda. Uzņēmumu kopskaits Latvijā, kuros Austriņš reģistrēts kā patiesā labuma guvējs, – 10. Šo uzņēmumu kopējā peļņa ir 9,8 miljoni eiro, bet apgrozījums veido aptuveni 214 miljonus eiro.

Aivars Lembergs ir dalībnieks deviņās organizācijās, no kurām četras ir sabiedriska rakstura, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij. Ieņēmumi no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nepietiekami, lai iekļūtu patiesā labuma guvēju TOP-ā izdevumā Miljonārs. Līdzīgi arī Līgai Lembergai dalība ir tikai trīs Latvijas uzņēmumos, no kuriem būtiskākais SIA Osmium Holdings.

Anrija Lemberga pieminēšana šajā Lielbritānijas noteikto sankciju lietā ir vien saistīta ar piederību ģimenei, jo viņam šobrīd sankcijas no šīs valsts nav noteiktas.

Par Lembergu ģimenes īpašumiem ārvalstīs un tieši Lielbritānijas jurisdikcijā ir De Facto norādes, ka “prokuratūras ieskatā, Lembergam (Aivaram) pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un arī Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija”. Tā min De Facto avots.

Ietekme būs netieša

Patiesā Lielbritānijas sankciju ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, kā arī uz sankcionētajiem būs netieša. Proti, šīs sankcijas rada nopietnu reputācijas risku visai ģimenei, bet sankcionētajiem locekļiem var tikt apgrūtinātas bankas operācijas. Lai arī lielākās Latvijas bankas pakļaujas Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, tomēr Lielbritānijas nostāja var ietekmēt banku izvēli apkalpot klientus.

Savukārt no Lielbritānijas nesankcionēto ģimenes locekļu aktivitāti var apgrūtināt biznesa vides attieksme. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ASV jau iepriekš sankcionējusi Aivaru Lembergu, un noteikti uz nesankcionēto ģimenes locekļu pleciem guls tikai nedaudz lielāka nasta nekā iepriekš.

Pats A. Lembergs jau sociālajos tīklos ir paudis savu nostāju, sakot, ka sankcijas viņam uzliktas tādēļ, ka nav nabags. Viņš šo sankciju pamatā saskata Šveices manīgā jurista Rūdolfa Meroni pirkstu. Pilnīgi precīza ir norāde, ka R. Meroni nav valstij nodevis Lemberga krimināllietā arestēto mantu. Viņš videouzsaukumā norāda, ka viņu sankcijas Britu salās neskars, jo nekas tur nepiederot.

Vēl jāpiebilst, ka šogad Lembergs vairs nav AS Ventbunkers patiesā labuma guvējs.

Sankciju jēga

Lielbritānija novembra izskaņā noteica sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, ko varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir arī Aivars Lembergs un viņa meita Līga Lemberga, vēstī LETA.

Lielbritānijas valdības paziņojumā teikts, ka Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā, proti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Savukārt Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas, proti, Lemberga meita ir bijusi iesaistīta tēva kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā. Līdz brīdim, kad izdosies pierādīt, ka Latvijas atbildīgās institūcijas ir pārpratušas Eiropas direktīvu noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanai, var paiet aptuveni pieci gadi.

Ja Latvija pati nemainīs pieeju, ļoti iespējams, ka šajā laikā daudzi ārvalstu investori Latviju būs pametuši, Dienas Biznesam pauž Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

ZAB Rödl & Partner Legal advokātu secinājumi izriet no lietas ar salīdzinoši nelielu sodu grāmatvedības uzņēmumam, ko Valsts ieņēmu dienests (VID) piemērojis, jo saskatījis pārkāpumus grāmatvežu rīcībā. Sākot šķetināt lietas apstākļu un argumentu kamolīti, no šķietami maznozīmīgas situācijas advokāti nonāk līdz visai fatālām prognozēm Latvijas biznesam tuvāko piecu gadu laikā un šos secinājumus apstiprina ar savu klientu rīcību jau šodien. Īsāk – miljoni investīciju pamet Latviju tieši tagad, “pateicoties” nepilnībām likumos, pārprastām Eiropas direktīvu prasībām, FATF rekomendācijām un plašai ierēdņu rīcības brīvībai, kas netiek pietiekami efektīvi kontrolēta.

Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir izgāzusies, jo tā ir necaurspīdīga, nedroša un neizdevīga mazajiem tirgotājiem. Turklāt tirgotāji neredz, kas un kā saimnieko, līdz ar to nav pārliecības, ka nauda tiek tērēta taupīgi.

Danusēvičs nosauc trīs galvenos punktus, kas liecina par depozīta sistēmas problēmām.

Vispirmām kārtām par to liecina, pēc viņa pārstāvēto tirgotāju domām, tas, ka sistēma nav caurspīdīga un tajā nav iesaistīti visi dalībnieki, uz kuriem šī sistēma attiecas un kuriem tā ikdienā jāapkalpo. “Šobrīd ir tāda interešu grupiņa izveidojusies, kura mums nesaprotamā veidā veic gan iepirkumus depozīta aparātiem, jo nepiedalījās iepirkumu komisijā itin neviens no tirgotājiem, gan arī šobrīd mēs nesaprotam, kas kā notiek, kāpēc. Daudzas lietas, kas varētu būt sakārtotas, vienkārši tiek nogrūstas uz tirgotāju pleciem. Tirgotājam veikalā ir jāšķiro, piemēram, stikla pudeles 12 dažādās kastēs, tāds roku darbs, bet izreklamētajā loģistikas centrā bija sarežģīti nez kāpēc ieviest stikla pudeļu šķirošanu,” skaidro LTA vadītājs.

Bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni ir pieminējis Latviju, apsūdzot bijušo ASV viceprezidentu Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru iespējamā korupcijā un jautājot, kāpēc to nebija izmeklējis toreizējais prezidents Baraks Obama, pirmdien vēstīja konservatīvais ASV žurnāls «National Review» savā interneta vietnē.

Džuliāni, kurš tagad ir ASV prezidenta Donalda Trampa privāts advokāts, tviterī apgalvoja, ka Hanters Baidens «pelnīja miljonus, esot vienas no viskorumpētākajām Ukrainas kompānijām [uzraudzības] padomē». Džuliāni arī deva mājienu, ka šī kompānija atmazgājusi trīs miljonus ASV dolāru, pārskaitot šo naudu no Ukrainas uz Latviju, no turienes – uz Kipru, un pēc tam – uz ASV.

«Šodien tas ir atmazgāts 3 miljonu dolāru maksājums – netīru zināšanu un nolūka klasisks pierādījums, ko no jums slēpa Purva Mediji. Ukraina-Latvija-Kipra-ASV ir ierasts maršruts naudas atmazgāšanai. Obamas ASV vēstniecība pateica Kipras bankai, lai tā neizpauž [maksājuma] Baidenam apjomu. [Tas] smird!» tvītoja Džuliāni.

Pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām Aivaram Lembergam un viņa ģimenes locekļiem liegts iebraukt ASV, liecina ASV valsts sekretāra paziņojums, kas publiskots Valsts departamenta mājaslapā.

Minētajā paziņojumā teikts, ka gadījumos, ja ASV sekretāram ir ticama informācija, ka ārvalstu ierēdņi ir bijuši iesaistīti nozīmīgā korupcijā, tad šīm personām un viņa tiešajiem ģimenes locekļiem tiek noteikts aizliegums ieceļot ASV.

Līdz ar to, ka Lembergs ir jau pakļauts OFAC noteiktajām sankcijām, tad aizliegums ieceļot ASV ir noteikts viņam un viņa sievai Kristīnei Lembergai, kā arī bērniem Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai.

Tāpat paziņojumā atzinīgi novērtētas OFAC darbības, lai sodītu korupcijā iesaistītās personas, kā arī tas ir spēcīgs signāls tam, ka ASV ir apņēmušās apkarot sistemātisku korupciju un atbalstīt likuma spēku Latvijā.

Francijas tiesa pirmdien eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods.

66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Apsūdzības pret Sarkozī balstītas uz viņa un Hercoga telefonsarunām, kuras ierakstījusi policija. Sarkozī noliedza, ka būtu pastrādājis noziegumu, un apgalvo, ka viņa telefonsarunas noklausītas nelegāli.

Saeima šonedēļ noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu paredzēt uzņēmējiem kriminālatbildību par konkurences pārkāpumiem publiskos iepirkumos. Par priekšlikumu balsoja deputāti no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un “Nacionālās apvienības”, tomēr deputātu vairākumam balsojot pret, priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.

Iepriekš saturiski tādu pašu priekšlikumu Saeimas Juridiskajā komisijā jau bija iesniedzis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Iebildumus pret priekšlikumu izteica uzņēmēju organizācijas, izsakot neapmierinātību par to, ka organizācijas par šādu priekšlikumu nemaz nav tikušas informētas un nav notikusi diskusija – tā vietā priekšlikums tika iesniegts uz 2. lasījumu likumprojektā par kriminālatbildības pastiprināšanu dzīvnieku spīdzinātājiem. Uzņēmēju pārstāvji pauda, ka priekšlikumā saredz riskus, kas radīs negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi Latvijā. “Ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības vidi, tomēr cietumsodi uzņēmējiem nav pareizais virziens” – uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam, ceturtdien paziņoja viņa ģimene.

«Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts,» paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.

Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.

No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.

Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.

Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Makārova norādīja, ka EST tiks uzdoti pieci prejudiciālie jautājumi. Pilns tiesas nolēmums par vēršanos EST būs pieejams 23.decembrī.

Tāpat viņa norādīja, ka rezervētās tiesas sēdes 2020.gada janvāra un februāra mēnesī ir noņemtas no izskatīšanas.

Jau vēstīts, ka tiesnese Gundega Lapiņa šodien apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Lietuvā augsta līmeņa korupcijas lietā otrdien aizturēts arī ceļu un tiltu būves uzņēmuma "Kauno tiltai" valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Alds Rusevičs.

To trešdien ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Elena Martinoniene.

Īpašās izmeklēšanas dienesta pārstāve sabiedrisko sakaru jautājumos Renata Ķebliene aģentūrai BNS apstiprināja, ka Rusevičs ir viens no aizdomās turētajiem lietā, tomēr atteicās sniegt konkrētāku informāciju, par ko viņš tiek turēts aizdomās.

"Kauno tiltai" pārstāve sakariem ar presi Ģiedre Samuļonīte-Lekavičiene sacīja, ka nevarot pateikt, kur atrodas Rusevičs.

"Pašlaik man nav informācijas par to, kur ir mūsu vadītājs, es nevaru to pateikt," viņa sacīja aģentūrai BNS.

"Kauno tiltai" pārstāve arī teica, ka otrdien Rusevičs bijis darbā un piedalījies kratīšanā, kas veikta uzņēmumā.

Saeima šodien pēc opozīcijas deputātu ierosinājuma pieņēma lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai tajā vērtētu, vai un kādas kļūdas Latvijas valdība pieļāvusi Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā.

Paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšana komisija strādās pusgadu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), 36 opozīcijas deputāti parakstīja rosinājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Saskaņā ar Satversmi, Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāizveido parlamentārā izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 deputāti.

Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", izveidošanu parakstījušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederošie deputāti, pavēstīja Valainis. Politiķis uzsvēra, ka komisijas izveidei esot pilns opozīcijas atbalsts, par ko izdevies vienoties savstarpējās sarunās.

Dienas Biznesa uzmanība pievērsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ilgstoši skatītam likumprojektam Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī tam pakārtotiem likumprojektiem Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā.

Detalizētāk par to lasiet Jāņa Goldberga rakstā. Šeit vairāk pieskarsimies diviem būtiskiem aspektiem. Pirmais – tā dēvētās Cancel kultūras izplatība likumdošanā, subjektīvā faktora nozīmes pieaugums lēmumu pieņemšanā.

Otrs – teju vai slimīgā raušanās, kā vien var, izdabāt kaut kādiem ārzemniekiem, tos uztverot par ideāliem, tajā pašā laikā demonstrējot nevērību pret vietējo uzņēmēju.

Lai rosinātu izlasīt Jāņa Goldberga rakstu un lai labāk būtu skaidrs, par ko ir runa, iekļausim te nelielu citātu: “Publiskais pasūtītājs pretendentu no iepirkuma izslēdz, ja tā rīcībā ir Konkurences padomes lēmums par konkurences pārkāpumiem vai arī saņemta Konkurences padomes atsauksme, ka konkrētajā iepirkuma procedūrā pasūtītāja norādes tiešām liecina par aizliegtu vienošanos. /../No grozījumu satura skaidri saprotams, ka tiesā apstiprinātiem lēmumiem un līdz ar to tiesu darbam kopumā vairs nebūs īpašas jēgas un pietiks ar Konkurences padomes lēmumu vai pat atsauksmi, lai pretendents no konkursa tiktu izslēgts. Praktiski tas nozīmē, ja vien pretendenta reputācija ir kaut kādā veidā konkurences jomā apšaubīta, tad viņš ir izslēdzams no iepirkuma neatkarīgi no tā, vai viņa vaina tiesā ir pierādīta vai nē.”