Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Prokurore ceturtdien Rīgas rajona tiesu Jūrmalā lūdza bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu un iepriekš viņa atbrīvošanai iemaksāto 100 000 eiro lielo drošības naudu ieskaitīt valsts budžetā.

Prokurore Viorika Jirgena šodien tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera liecības.

LETA jau rakstīja, ka bijušais LB prezidents un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā saistībā ar iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča lietā. Šī tiesa minēto lietu plāno sākt skatīt 15.februārī, bet Buimisters pērn devās mūžībā.

Prokurore pamatoja, ka līdz šim piemērotie drošības līdzekļi nav apturējuši Rimšēviča kontaktēšanos ar Buimisteru.

Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs izveidojis uzņēmumu SIA "Raipol", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un Rimšēvičs ir tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis.

"Raipol" juridiskā adrese ir Garkalnes novada Langstiņos.

Komercreģistrā "Raipol" iegrāmatota pirmdien, 26.oktobrī.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs šogad maija beigās reģistrēja arī kompāniju SIA "The AIR". Šīs kompānijas pamatkapitāls ir 69 000 eiro, un Rimšēvičs bija tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis, taču 2020.gada jūlija beigās par kompānijas vienīgo īpašnieci, kā arī vienīgo valdes locekli kļuvusi Dane Takīni.

Rimšēvičs kopš 2020.gada aprīļa beigām ir dalībnieks arī 2009.gadā reģistrētajā kompānijā SIA "Vane Wind". Minētās kompānijas pamatkapitāls ir 2840 eiro, tostarp Rimšēvičam pieder 40%, bet Aļģim Sadauskam pieder 60% līdzšinējo 100% vietā.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons pilnībā noliedz savu vainu un lūdz tiesu viņu attaisnot.

Šodien Rīgas rajona tiesa Jūrmalā turpina skatīt Rimšēviča krimināllietu, kurā kā viens no apsūdzētajiem ir arī Martinsons. Tiesa uzklausīja Martinsona pēdējo vārdu, kurā apsūdzētais uzsvēra, ka viņa vaina kriminālprocesā neesot pierādīta, līdz ar to viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Uzņēmējs norāda, ka krimināllietas materiālos ir pievienoti nepierādīti vai pat izdomāti materiāli, kas dažkārt izveidoti uz pieņēmumu pamata. Tāpat viņam ir bažas, ka lietā nav precīzi izklāstīta notikumu gaita un lietas apstākļi.

Iepriekš pēdējo vārdu teica arī pats Rimšēvičs, kurš norāda, ka tiesas procesa laikā viņa vaina apsūdzībā netika pierādīta, līdz ar ko viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs pagājušajā nedēļā reģistrējis uzņēmumu SIA "The AIR", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 69 000 eiro, un Rimšēvičs ir tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis.

"The AIR" juridiskā adrese ir Garkalnes novada Langstiņos.

Komercreģistrā "The AIR" iegrāmatota otrdien, 26.maijā.

Rimšēvičs kopš 2020.gada aprīļa beigām ir dalībnieks arī 2009.gadā reģistrētajā kompānijā SIA "Vane Wind". Minētās kompānijas pamatkapitāls ir 2840 eiro, tostarp Rimšēvičam pieder 40%, bet Aļģim Sadauskam pieder 60% līdzšinējo 100% vietā.

"Vane Wind" nosaukums līdz šā gada aprīļa beigām, kad par tās līdzīpašnieku kļuva Rimšēvičs, bija "Vāne Wind", bet pirms tam tā strādājusi arī ar nosaukumiem "Mansinens", "Ar partner" un "Avermont Latvia". Kompānijai kopš 2018.gada jūnija ir anulēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un būvuzņēmējs Māris Martinsons pārsūdzējuši Rīgas rajona tiesas spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Rīgas apgabaltiesa lietu apelācijas kārtībā plāno sākt skatīt 4.decembrī plkst.11.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērn Rimšēviču un Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Vēsturisks tiesas spriedums 

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam...

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Iepriekš Rimšēvičs un Martinsons norādīja, ka savu vainu neatzīst un ka lietas iztiesāšanas gaitā viņu vaina netika pierādīta.

Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018.gada februārī. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.a

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Eiropas Cilvēktiesību Tiesa (ECT) ceturtdien pasludināja spriedumu, ar kuru atzinusi, ka bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana 2018.gadā bija likumīga.

Tiesa norādīja, ka Rimšēvičs pēc aizturēšanas tika atbrīvots likumā noteiktajā kārtībā, proti pēc 48 stundām, un viņam tika piemērota drošības nauda, liecina ECT spriedums.

Tāpat atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, nebija nepieciešama izmeklējošā tiesneša atļauja, lai viņam piemērotu arestu.

ECT atzina, ka konkrētajā gadījumā imunitāte nebija piemērojama, jo Rimšēvičam inkriminētie pārkāpumi nebija saistīti ar viņa darbību Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Latvijas Bankas reputācija atjaunosies vienā naktī, tiklīdz beigsies esošā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņš, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Rimšēvičs.

Viņaprāt, ar Latvijas Bankas reputāciju patlaban viss ir kārtībā un vienīgais, kas met ēnu uz centrālās bankas reputāciju, ir viņa paša atrašanās amatā.

Tāpat Rimšēvičs pauda uzskatu, ka viņš nākamajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam centrālo banku atstāj labā stāvoklī un ar labu mantojumu.

Rimšēvičs arī pauda cerību, ka nekādas straujas izmaiņas Latvijas Bankas darbinieku skaitā nesekos, jo aizvadītajos 18 gados tas jau samazināts par trešdaļu un patlaban tuvs optimālajam.

"Bankai būs jāizvēlas, kādas funkcijas tā finansēs, manuprāt, tas galvenais uzsvars arī turpmāk tiks likts uz analītiku, rezervju pārvaldīšanu un maksājumu sistēmas darbības turpmāko uzlabošana," sacīja Rimšēvičs.

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Rīgas rajona tiesa Rīgā šā gada 4.novembrī plkst.12 sāks skatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, lasāms tiesu kalendārā.

Lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka lieta atkārtoti nonāca Rīgas rajona tiesā, bet, ņemot vērā to, ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz lietas saņemšanas brīdi bija tikai viens tiesnesis, jo pārējie bija atvaļinājumā, nebija iespējams nodrošināt nejaušu lietas iedali tiesnesim, tādēļ nejaušā kārtībā lieta tika iedalīta tiesnesei Inesei Biteniecei, kura strādā Rīgas rajona tiesā Rīgā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Ilgtermiņa attīstībai svarīgi risināt ar darbaspēka kvalitāti saistītos jautājumus, sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka viens no iespējamajiem risinājumiem ekonomikas izaugsmes tempa stimulēšanai ir monetārā politika.

Tostarp Eiropas Centrālajā bankā un Eiropas Centrālo banku sistēmā šobrīd norit darbs pie jauna, kompleksa ekonomisko izaugsmi stimulējoša pasākumu plāna izstrādes. Septembrī arī notiks pirmās TLTRO III jeb jaunā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas, kas nodrošinās iespēju bankām, kuras attīsta kreditēšanu, saņemt jaunus resursus par zemu (negatīvu) procentu likmi, proti, par aizņēmumiem, kas tiek novirzīti tautsaimniecībai, bankām tiks piemaksāts.

Tajā pašā laikā Rimšēvičs arī uzsvēra, ka ekonomikas atbalstam nepietiks tikai ar monetāro politiku, un ir nepieciešama aktīva valdību rīcība. Tas nozīmē, ka ekonomika ir «jāsilda» ar strukturālo reformu palīdzību, jo vienkārša naudas iepludināšana tautsaimniecībā ar monetārās vai fiskālās politikas svirām šādos apstākļos nenodrošinās ilgtspējīgu un sabalansētu tautsaimniecības attīstību.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās Brexit nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat Brexit gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

«Tautsaimniecībai tas par labu nenāks,» sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. «Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas,» piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Gan norises Latvijai būtiskos ārējos tirgos, gan Latvijas tautsaimniecības attīstības dinamika iezīmē būtisku izaugsmes bremzēšanās risku tuvākajā nākotnē, piektdien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Līdz ar to pagājušajā nedēļā ECB Padomes veiktie monetārās stimulēšanas pasākumi potenciāli var labvēlīgi ietekmēt arī Latvijas ekonomisko attīstību.

Runājot par kreditēšanu, ECB Padomes lēmumi lielā mērā ir vērsti uz turpmāku kreditēšanas aktivizēšanu. Taču tam svarīgs priekšnoteikums ir, lai zemākas centrālās bankas un naudas tirgus likmes laika gaitā atspoguļotos arī zemākās kredītu likmēs uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Eirozonā kopumā pēdējo 3-4 gadu laikā likmes gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām tik tiešām ir būtiski samazinājušās. Savukārt, ja analizējam situāciju Latvijā, situācija nav tik pozitīva un tā rezultātā kopējais monetārās politikas tā saucamais «kredītu kanāls» Latvijā nav tik spēcīgs kā citās valstīs.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Lielbritānijā dzīvojošais Krievijas finansists Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka pārdevis sev piederošās Latvijas «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») akcijas.

Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.