Latvijas konkurētspēja pēdējā gada laikā strauji pasliktinājusies. Pasaules Ekonomikas foruma veidotais Globālās konkurētspējas ziņojums 2009-2010 liecina, ka Latvijas no 54. vietas pērn šogad nokritusies līdz 68. vietai.

Vēl 2008. gadā Latvija Globālās konkurētspējas ziņojumā bija par 21 vietu augstāk nekā Urugvaja, taču jau šogad esam nokritušies par 3 vietām zem Dienvidamerikas valsts.

2007. gada ziņojumā Latvija atradās saraksta 45. vietā, savukārt vēl pirms gada 36. vietā.

Savu konkurētspējīgākās valsts statusu ir zaudējusi ASV, nokrītoties uz 2. vietu. Pirmajā vietā šogad iekļuvusi Šveice, kas pērn bija otra konkurētspējīgākā valsts. Trešajā vietā atrodas Singapūra, paceļoties no 5. vietas pērn.

Arī Krievija šogad kļuvusi mazāk konkurētspējīga. Valsts no 51. vietas pērn nokritusies līdz 63. vietai.

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 2.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu.

Jau piekto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu, īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 5.vietā ierindojas starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā, bet sliktāko sniegumu - 9.vietu - uzrādījusi patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējumā.

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzskata, ka Starptautiskajās lidostas Rīga tarifu politika ir labākā un konkurētspējīgākā līdz šim lidostā īstenotā politika, ko nedrīkst sagraut lidostas un airBaltic strīds.

Lidostas Rīga pārstāvji savu viedokli par airBaltic prasību tiesā un sūdzību Konkurences padomē vēl nav snieguši. Bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadīja Ilze Eida informē, ka lidostas valdes mutiski sniegtā informācija liecina, ka airBaltic paziņojumā ietverta neprecīza un maldinoša informācija. Satiksmes ministrija pieprasījusi detalizētu situācijas aprakstu no lidostas par nacionālās aviokompānijas paustajiem pārmetumiem.

DB jau rakstīja, ka airBaltic vērsies tiesā un Konkurences padomē ar prasību pret Starptautisko lidostu Rīga, prasot tai samaksāt 6 milj. Ls.

Uzņēmuma Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags informēja, ka airBaltic «ir pamats uzskatīt, ka 2010.gada laikā Starptautiskā lidosta Rīga iekasējusi pazeminātu maksu par pakalpojumiem no Ryanair, kura nemaksā saskaņā ar apstiprinātajiem Ministru Kabineta tarifiem. Savukārt no airBaltic iekasējusi paaugstinātu maksu». Latvijas aviokompānija par lidostas pakalpojumiem maksājot divreiz vairāk nekā Ryanair.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Trešo gadu pēc kārtas kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas. Astotajā vietā ierindojas Lietuva.

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā 

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek...

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi pirmo vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā OECD dalībvalstu vidū, personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 4.vietu, īpašuma nodokļu rādītājā - 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni 

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas...

Jau devīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

Trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū ir Jaunzēlandei, kurai seko Šveice, Luksemburga, Ungārija, Lietuva, Turcija un Izraēla.

Vācija ieņem 15.vietu, Kanāda - 16.vietu, ASV - 22.vietu, Lielbritānija - 26.vietu, Polija - 28.vietu, bet pēdējo - 38.vietu - ieņem Francija.

Latvija OECD pievienojās 2016.gadā, Igaunija tajā iestājās 2010.gadā, bet Lietuva par OECD dalībvalsti kļuva 2018.gadā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Ar 2,6% pienesumu iekšzemes kopproduktam, modernākajām lidmašīnām, reģionālās lidostas attīstību Liepājā, citu valstu aviokompāniju gaisa kuģu apkopes un remonta uzņēmumiem, dažiem pasaulē zināmiem dronu ražotājiem, vairākām profesionālajām un akadēmiskajām mācību iestādēm, kā arī rekordlieliem pasažieru apkalpošanas rādītājiem un trīs vērienīgiem projektiem (jauns pasažieru apkalpošanas terminālis, Rail Baltica stacija un gaisa satiksmes vadības tornis) Rīgas lidostā varētu domāt, ka aviācijas nozari Latvijā gaida gaiša nākotne. Atliek vien jomas spēlētājiem kopīgiem spēkiem izstrādāt nozares stratēģiju 2019.‒2025. gadam, kā to paredz nule kā notikušajā Rīgas Aviācijas forumā ar Satiksmes ministriju parakstītais sadarbības memorands, to īstenot, un laime būs pilnīga.

Pretstatā tranzītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres (ogļu, naftas produktu kravu strauju sarukumu) pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai procesā iesaistītie, jo īpaši valsts puse, nerada nevajadzīgas gaisa bedres jeb paši nesataisa mēslus. Mēs nevaram ietekmēt naftas cenas vai globālās ekonomikas procesus, taču ir lietas, kuras ir mūsu ziņā. Piemēram, turēt t. s. partiju kasierus pa gabalu no minētajiem infrastruktūras projektiem, jo pietiks, ka būvniecības bums valstī jau tā sadārdzinās celtniecības izmaksas.

Pretstatā trazītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams.

«Situācija šajā Baltijas valstī, kas globālās finanšu krīzes laikā izturēja kaut ko tuvu depresijai, izskatās, iet uz labo pusi: Starptautiskais Valūtas fonds ceturtdien savā ziņojumā norādīja, ka Latvijas atlabšanas plāns strādā. Standard & Poor's šonedēļ paaugstināja valsts reitingu . Un, lai gan bezdarba līmenis joprojām ir 18%, ekonomika ir augusi trīs ceturkšņus pēc kārtas,» raksta The Wall Street Journal.

Vienlaikus medijs atzīmē - daži ekonomisti saka, ka pazīmes, kas liecina par Latvijas atdzimšanu - tās sarūkošais tirdzniecības deficīts, stabilā valūta un krītošais budžeta deficīts - varētu arī slēpt nopietnus šķēršļus valsts ceļā uz ekonomikas veselību.

Latvija tiekot uzskatīta par eksperimentu. Pēc ekonomikas sabrukuma tā mēģina izveidot uz eksportu orientētu atlabšanu, nedevalvējot valūtu - latu, kas ir piesaistīts eiro.

The Wall Street Journal raksta, ka valūtas devalvācija, kas padara eksportu un ražošanu konkurētspējīgāku starptautiskā mērogā, ir tradicionāls ceļš, bet Latvijas valdība bija apņēmusies cīnīties pret devalvāciju - pat pēc 7,5 miljardus eiro liela ārkārtas finansējuma pieņemšanas 2009.gadā, jo piesaistes saglabāšana ir priekšnoteikums Latvijas ilgi lolotajam mērķim ieviest eiro. Latvija tā vietā esot izvēlējusies padarīt preces un pakalpojumus lētākus, nospiežot uz leju algas visā ekonomikā. Tas ir process, kas zināms kā iekšējā devalvācija. Tas līdzinoties Īrijas, Grieķijas un citu vājāko eirozonas dalībvalstu rīcībai.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Arvien vairāk pakalpojumiem pārceļoties uz globālo tīmekli, aktualizējas jautājums par precīzu personas identitātes pārbaudi

Igaunijas jaunuzņēmuma Veriff risinājums ļauj ikvienai interneta vietnei vai mobilajai ierīcei pārbaudīt autovadītāja apliecību, pasi vai valsts izdotu identifikācijas dokumentu. Uzņēmuma nākotnes mērķis ir panākt uzticību internetā un nodrošināt, ka cilvēki, domājot par tiešsaistes identifikāciju, zina, ka ir tāda Igaunijas kompānija Veriff, kas piedāvā to izdarīt ātri un viegli, un ka šāds risinājums pieejams ne tikai lielām kompānijām, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kompānijas dibinātājs Kārels Kotkas (Kaarel Kotkas) norāda, ka šobrīd tiešsaistē daudzas lietas un pakalpojumi ir lētāki nekā fiziskajos veikalos un uzņēmumi sāk saprast, ka vairs nav vajadzīgs birojs, lai būtu blakus klientam. «Lai būtu efektīvāks un piedāvātu pakalpojumus par zemāku cenu, ir jāpārvietojas uz internetu. Mūsu risinājums ļauj pārliecināties, ka tiek izmantota īstā cilvēka identitāte. Mēs iestājamies, lai neviens cits neizmanto viņa identitāti. Ja internetā pērk zobu birsti, nevar nodarīt daudz ļaunuma, bet, ja pērk mašīnas un paraksta dokumentus, ir jābūt spēcīgai pārbaudei, lai darījums notiek uzticami,» saka K. Kotkas.

Cerības par sekmīgu vasaras sezonu nav pilnībā attaisnojušās, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, lai gan salīdzinājumā ar 2022.gada vasaru šis gads ir bijis veiksmīgāks, jāņem vērā, ka pērn gada pirmā puse tika pavadīta Covid-19 ēnā ar visiem to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī pasaules satricinājumiem saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kuru sekas īpaši izjuta Austrumeiropas valstis.

"Arī šogad, protams, izjūtam sekas, kuras radījusi ģeopolitiskā situācija Eiropā, taču tās ir mazāk jūtamas un savā ziņā esam arī adaptējušies," sacīja Kalniņš, atzīmējot, ka nozare salīdzina 2023.gadu ar pirms pandēmijas periodu, proti, 2019.gadu.

Tostarp Kalniņš atzina, ka 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija būtiski mazāks. Pie tam no janvāra līdz maijam, pat ņemot vērā Pasaules čempionātu hokejā, kas notika Rīgā, ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par aptuveni 30% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?

Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.

Pie Latvenergo administratīvās ēkas Rīgā, Brieža ielā 12, darbu sācis Baltijas valstīs jaudīgākais elektroauto uzlādes laukums, informē uzņēmums.

Elektrum Drive stacijā ir 11 publisko uzlādes pieslēgvietu, no kurām četras ir t.s. īpaši ātrās pieslēgvietas ar uzlādes jaudu līdz 150 kW (kilovati).

Eiropas Savienības izaicinājums līdz 2030. gadam ir nodrošināt adekvātu uzlādes tīklu strauji augošā elektroauto tirgū. Pēdējos gados tas ir īpaši palielinājies, ņemot vērā arī mērķtiecīgo virzību uz klimata neitralitāti. Eiropas Parlamentā tiek virzīts priekšlikums par jaunu iekšdedzes auto tirdzniecības izbeigšanu 2035. gadā – tātad jau drīz jaunu auto tirgū būs tikai elektriskās automašīnas.

Turpinot kvalitatīvi attīstīt Latvijā elektroauto uzlādes tīklu, AS Latvenergo zīmola Elektrum Drive uzlādes stacija pie Latvenergo galvenās ēkas ir kļuvusi arī par galveno Latvijā un jaudīgāko Baltijā. Šobrīd tajā vienlaikus abās ēkas pusēs (iebrauktuves no P.Brieža un Mednieku ielas) var uzlādēt 11 elektroautomobiļu, izmantojot arī četras īpaši ātrās 150 kW uzlādes vietas. Īpaši ātrā uzlādes stacija var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad Elektrum Drive uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem. Šis uzlādes laukums tagad nodrošina iespēju uzlādēt 3 pieslēgvietās līdz 150 kW CCS un vienā ar 150 kW Chademo spraudni, vienā vietā 50 kW Chademo/CCS, un 2 pieslēgvietās 22 kW maiņstrāvas uzlādi. Kā arī ēkas otrā pusē, Mednieku ielā, papildus izveidotas vēl četras 22 kW maiņstrāvas pieslēgvietas.

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdama gaušanās - lai gan ienākumi diez ko nepalielinās, cenas, it īpaši pārtikai, aug uz nebēdu. Un tā ir taisnība - burtiski katru mēnesi dažādiem produktiem veikalu plauktos cenas kaut nedaudz, bet tomēr pieaug.

Tajā pašā laikā totāli nevar piekrist apgalvojumam, ka pie visa vainīgi ir tikai ārējie faktori, kurus mēs nekādi nespējam ietekmēt. Tiesa, ārējos faktorus mēs ietekmēt tiešām nespējam, taču ir pietiekami daudz aspektu, ko Latvija pati var gan ietekmēt, un arī to dara - diemžēl, sev par sliktu.

Piemēram, nevienam vairs nav noslēpums, ka naftas produktu cenas pasaulē pēdējos mēnešus ir augušas astronomiski, kas ļoti precīzi atainojas arī uz degvielas cenām Latvijā. To mēs nevaram ietekmēt. Toties Latvijas valdība pacentās parādīt, ka tai tomēr ir zināma ietekme uz šā produkta cenām, būtiski palielinot akcīzes nodokli benzīnam.