Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.
Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.
Fragments no intervijas
Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?
Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.
Kādi var būt negatīvi komentāri?
Kādam nepatika reklāmas klips, citam nepatika dizains... Katram ir savs viedoklis. Ziniet, pie mums Dzintars ir kā Gruzijā Boržomi – katrs uztver to kā savu un uzskata, ka ir tiesīgs izteikt viedokli.
Plāna pārsniegšana rāda, ka ir pieprasījums. Kas ir tie cilvēki, kuri pērk jaunā Dzintara produkciju?
Mums ir principā nomainījusies auditorija, nākuši klāt gados jaunāki cilvēki. Tas, ko ļoti uzmanīgi vērtējām un ko vērtēja arī mūsu partneri, ka mūsu patērētāji varētu būt vien vecāka gadagājuma cilvēki.
Kam ir nostalģija no padomju laikiem?
Jā. Bet gan statistika no veikaliem, gan arī mūsu interneta veikals rāda, ka ir tieši otrādi – lielākā pircēju daļa mums ir vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Tā ir laba ziņa. Tātad vai nu ar reklāmu mēs spējām uzrunāt jaunu auditoriju, vai arī cilvēki vienkārši bija noilgojušies pēc jaunā vecā, labā Dzintara, un tad mēs esam nākuši pareizajā laikā, pareizajā veidā. Mums pirmajā mēnesī ir gandrīz 400 000 eiro apgrozījums, mūsu produkcija ir 1468 tirdzniecības vietās, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējam Dzintaram – iepriekšējais Dzintars pēdējos savas darbības gados bija 870 tirdzniecības vietās, no kurām 57 bija pašu veikali. Mēs tātad esam jau pārspējuši iepriekšējos rezultātus. Turklāt mums vēl ir, kur augt, un mēs nedēļā līdz 10 jaunām adresēm dabūjām vēl.
Jums ir iespēja salīdzināt Igaunijas biznesa vidi, Gruzijas, kur arī ilgstoši strādājāt, biznesa vidi un Latvijas biznesa vidi. Kā vērtējama situācija Latvijā?
Ja mēs skatāmies no ārvalstu investīciju viedokļa, tad Latvija laikam no Igaunijas īpaši neatšķiras. Mēs kā Eiropas Savienības valstis principā neesam proaktīvi orientētas uz ārvalstu investīciju piesaisti. Savukārt Gruzijai tā ir prioritāte numur viens. Gruzijai ir jāizdzīvo pašai, Eiropa to nedotē. Tāpēc Gruzija pārņēma Igaunijas nodokļu politiku, kas, protams, ir daudz, daudz konkurētspējīgāka par to, kas ir Latvijā. Latvija šo labāko pieredzi nepārņem, bet Gruzija pārņem. Viņi pārņem tagad arī valsts vadības e-sistēmu. Principā gruzīni nekaunas no tā, ka viņi cenšas pārņemt labāko no dažādām Eiropas valstīm. Viņi par to aktīvi runā. Ja mēs runājam par investīcijām, tad tādu darbu, kāds notiek Gruzijā, piesaistot investīcijas, es domāju, ka daudzas Eiropas valstis varētu pamācīties. Piemēram, pagājušajā nedēļā man zvanīja investīciju biroja vadītājs ar piedāvājumu – ir jauns projekts, valsts palīdzēs ar ceļu, ar ūdeni, tikai nāciet, lūdzu, ražojiet. Gruzijā ir jaunievedums – ja tu kā ārvalstu investors redzi iespēju ražot kaut ko Gruzijā, tad valsts tev par vienu eiro dod zemi, kura tev ir nepieciešama šim projektam, ar nosacījumu, ka tu izpildi savu biznesa plānu un investē valstī tik, cik soli. Un, kas ir ļoti svarīgi, – valdība investīciju piesaisti redz kā savu prioritāti, viņi tiekas ar investoriem, runā, uzklausa, dzird, kas notiek pasaulē, un tam tiešām pēc tam seko arī darbības. Tā pie mums valstī nenotiek.
Visu interviju lasiet 20.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
