Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.
Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.
Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem
Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.
ai pašā laikā jāatzīst, ka ideja palielināt azartspēļu nodokli, bet neaplikt ar IIN spēļu laimestus Latvijā nav jauna. Pētījumā, atskatoties uz 2012. gada pieredzi, secināts: jau nākamajā gadā pēc IIN atcelšanas budžeta ieņēmumu pieaugums sasniedza 23%, turklāt mazinājās administratīvais slogs gan nozarei, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Panākt un pārspēt Igauniju
Latvija atrodas neizdevīgākā situācijā nekā Igaunija, kur IIN jāmaksā tikai no nelicencētās azartspēļu jomas, bet licencētās spēlēs IIN par laimestiem netiek uzlikts. Zemākas ir arī valsts noteiktās nodokļu likmes azartspēļu rīkotājiem, kas šobrīd ir 5% un nākamajos divos gados pieaugs par 1% gadā.
Starptautiskais pokera turnīrs "Kings of Tallinn" ir labs piemērs, kā gan valsts budžets, gan viesmīlības un citas biznesa nozares var gūt labumu no spēļu industrijas. IIN neesamība, zemāks azartspēļu nodoklis un skaidrs regulējums padara Igauniju par pievilcīgu galamērķi pokera turnīru rīkotājiem. Turnīrs ilgst 11 dienas, piesaista 900 dalībnieku un kopumā 5000 tūristu, tostarp spēlētāju ģimenes un līdzjutējus, kopumā radot ieņēmumus 2 miljonu eiro apmērā. Igaunijas pokera turnīrs ir spilgts piemērs, ko varētu iegūt Latvija, mainot nodokļu likumdošanu. Ja likumdevējs pieņems lēmumu atcelt IIN laimestiem, kas gūti starptautiskos pokera turnīros Latvijā, varētu noderēt Igaunijas pieredze, jo kaimiņvalstī ir gan skaidrs regulējums, gan optimāli nodokļi, kas atkarīgi no spēlētāju iemaksu apjoma turnīra fondā.
Nodokļu izmaiņas veicinātu pokera turnīru organizēšanu, turklāt jāsaprot, ka pokers ievērojami atšķiras no, piemēram, spēļu automātiem, kur spēlētājs iznākumu nevar ietekmēt. Lai spēlētu pokeru, ne tikai jāzina spēles noteikumi, bet arī jāprot izrēķināt dažādas matemātiskas kombinācijas, kas nozīmē, ka tā ir iemaņu spēle, pat sports, kur, protams, pastāv arī azarta un veiksmes faktors, tomēr ar to vien panākumus šajā spēlē gūt nevar. Šī pasaulē populārā, salīdzinoši šaurā, bet pietiekami interesantā joma Latvijā pagaidām netiek atbalstīta. Finanšu ministrija, kas rūpējas gan par nodokļu iekasēšanu, gan biznesa jomas sakārtošanu, cerams, attiecībā uz pokeru varētu izdarīt izņēmumu, jo tā pienesums valsts budžetā būtu vērā ņemams, turklāt pokeru daudzviet atzīst par sportu. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, Latvijai būtu starptautiski izdevīgi pieteikt savu ieinteresētību pokera jomas atbalstā, piesaisot turīgus cilvēkus, kas brauktu gan spēlēt, gan tuvāk iepazīt valsti.
Kas ir laimesta būtība?
Pētījuma gaitā parādījās, ka Latvijā šobrīd ir kļūdaini interpretēts pats laimesta jēdziens, turklāt šāds traktējums ir pretrunā Satversmei. Šovasar Satversmes tiesā ierosināta lieta par šo jautājumu, tas tiks izskatīts, iespējams, šī gada beigās, bet lēmumu varētu gaidīt nākamajā gadā.
Šobrīd par laimestu netiek uzskatīta reāli laimētā naudas summa, bet gan viss izmaksātais naudas apjoms, kas gūts pēc azartspēles, tostarp pokera. Piemēram, iemainot 100 eiro pret čipiem un laimējot 3500 eiro, IIN būs jāmaksā nevis no laimētās summas, kas pārsniedz 3000 eiro (tātad 400 eiro), bet gan no visiem 500 eiro. Tādējādi iznāk maksāt nodokli arī par to, ka cilvēks vispār spēlē (nodoklis par 100 eiro), nevis tikai par laimestu (tātad 400 eiro).
Iespēja mazināt administratīvo slogu
Pašreizējā kārtība nozīmē arī ievērojamu administratīvo slogu galvenokārt spēļu organizētājiem. Rīkotājam jāietur IIN par summām, kas pārsniedz 3000 eiro, jāziņo VID, jāatbild uz VID pieprasījumiem un jāuzrauga nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana. Šis slogs ir lielāks nekā VID kompetencē esošais. Jāpiemin arī, ka Latvijā ir spēkā starptautiskas nodokļu konvencijas, kas parasti nosaka, ka IIN var uzlikt tikai nerezidenta rezidences valstī, un viens no retajiem izņēmumiem ir Indija. Piemēram, ja tiek rīkots starptautisks pokera turnīrs, IIN Latvijā ārvalstu rezidentiem nav jāmaksā, bet šobrīd vēl trūkst atbilstošas procedūras.
Kādi ir risinājumi?
Atceļot IIN azartspēļu laimestiem zemes tipa azartspēlēm (ruletes, kārtis, spēļu automāti) un palielinot azartspēļu nodokli tikai 10%, iekasētā summa jau kompensētu ienākumus pašreizējā situācijā, kad ir spēkā IIN. Šobrīd FM projektā attiecībā uz azartspēļu regulējumu, kas atrodas izskatīšanā Ministru Kabinetā, nodokļu likme jau paredzēta 20% apmērā, kas nozīmē, ka ieguvums būtu vēl jūtamāks. Šāds solis nozīmētu būtisku sloga samazinājums nozarei, un Latvijas nodokļu sistēma kļūtu starptautiski konkurētspējīgāka; palielinātos iespējas rīkot starptautiskus pokera turnīrus un veicināt tūrismu, kā arī iekšēji mazinātos IIN nemaksāšanas riski. Tādēļ kā risinājums, no kura iegūtu gan nozare, gan valsts būtu arī IIN atcelšana pokera laimestiem starptautiskos turnīros, kas tiek rīkoti Latvijā.
