Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.
Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?
Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!
Tieši tāpat ir ar nodokļiem. Formāli mēs esam OECD dalībvalsts. Taču nelolosim ilūzijas, tiešā veidā mēs vēl neesam konkurenti Francijai, Itālijai, ASV vai citām dalībvalstīm. Piemēram, Francijā valsts tēriņi ir ap 57% no iekšzemes kopprodukta (Latvijā – ap 37%). Protams, tas nozīmē, ka nodokļu līmenis Francijā ir krietni augstāks, salīdzinot ar Latviju. Pēc Tax Foundation metodoloģijas – mazāk konkurētspējīgs. Vai tas ir pamats sajūsmai? Vai tādēļ var secināt, ka Latvijai ir izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi? Noteikti ne.
Secinājums ir vienkāršs. Nav lielas jēgas priecāties par to, ka Latvijas nodokļu sistēma ir konkurētspējīgāka nekā Francijā un ASV. Sevi jāsalīdzina ar tām valstīm, ar kurām mēs tieši konkurējam par ārvalstu investīciju piesaisti. Tax Foundation reitingā tādas ir tikai Centrālās Eiropas valstis un Igaunija (Lietuva nav iekļauta, jo nav OECD dalībvalsts). Ir labas ziņas, ka mūsu nodokļu sistēma ir konkurētspējīgāka nekā Centrālajā Eiropā. Bet ir arī ārkārtīgi slikta – mēs atpaliekam no Igaunijas. Un mums vajadzētu domāt, kā kļūt par labāko savā reģionā!
Ir vērts dziļāk paskatīties uz Igaunijas pirmās vietas galvenajiem cēloņiem, ko uzsvērusi pati Tax Foundation domnīca. Pirmkārt, reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Otrkārt, «plakans» iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā. Treškārt, nekustamā īpašuma nodoklis tiek piemērots tikai zemei (nevis ražošanas ēkām un iekārtām). Ceturtkārt, Igaunijā reģistrēto uzņēmumu ārvalstīs gūtā peļņa ir atbrīvota no vietējiem nodokļiem.
Morāle ir vienkārša. Skaidri jāsaprot, kuras valstis ir mūsu tieši konkurenti cīņā par investīcijām un cilvēkkapitāla piesaistē, un jācenšas kļūt par viskonkurētspējīgāko šo valstu vidū. Savukārt, saņemot dažādus reitingus un ieteikumus, valsts iestādēm jāizdara secinājumi par pasākumiem, kas jāveic, lai šo konkurētspēju atgūtu. Nodokļu jomā šie soļi ir diezgan skaidri. Varbūt ir pienācis laiks tos spert?