Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis - 2017. gada pirmajos 9 mēnešos piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, liecina Ārvalstu Investoru padomes Latvijā prezentētais ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2017, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociēto profesoru Arni Sauku.
Indekss atklāj, ka palielinājies ne tikai ārējo tiešo investīciju apjoms, bet arī investoru novērtējums par investīciju vidi Latvijā. Problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas, netiek risināti vairāku gadu garumā, kā, piemēram, demogrāfija un darbaspēka pieejamība un augstākā izglītības kvalitāte. Ārvalstu investori Latvijā ir nobažījušies par biežo nodokļu sistēmas maiņu un likumdošanas izmaiņām, kuru dēļ ir grūti plānot darbu ilgtermiņā (laika posmā virs 3 gadiem).
Marta Jaksona, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore, norāda: «Ārvalstu investori kopumā ir noskaņoti pozitīvāk nekā iepriekšējos gados. Tas saistāms ar to, ka vairākās jomās reformas ir uzsāktas (nodokļi, izglītība), ekonomika attīstās straujāk, kā arī investori uzteic valdības atvērtību dialogam ar uzņēmējiem. Lielākie riski investoriem Latvijā saistās ar demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un veselības aprūpi. Jau trešo gadu šo problēmu risināšanā nav saskatāms pietiekams progress. Tas ir bīstams un nopietns signāls politiķiem – turpinot ignorēt problēmas darba tirgū, uz noturīgu un būtisku investīciju pieaugumu cerēt ir grūti.»
Arnis Sauka, REA asociētais profesors, komentē: «Atspoguļojot pozitīvo tendenci ārvalstu tiešo investīciju pieplūdumam, Latvijā 2017. gadā vērojams arī pozitīvāks investoru novērtējums attiecībā uz ārvalstu investīciju vidi Latvijā. 2017. gada laikā investīciju vide Latvijā kopumā ir uzlabojusies. Salīdzinājumam - 2017. gadā investīciju vide tika novērtēta ar 2.5, bet 2016. gadā - ar 2.0 (skalā, kur 5 ir augstākais vērtējums). Savukārt politikas veidotāju paveiktais ārvalstu investīciju vides uzlabošanā iepriekšējo 12 mēnešu laikā tiek vērtēts ar 2.9, salīdzinoši ar 2016. gada vērtējumu 2.3. Šogad uzlabojumus redzam arī atsevišķos problēmjautājumos, kuri tika identificēti jau 2015. gadā.
Situācija ir uzlabojusies izglītības un zinātnes jomā; veidā, kā politikas veidotāji sadarbojas un komunicē ar ārvalstu investoriem. Tomēr, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, pie tam ar lejupejošu tendenci, ārvalstu investori ir neapmierināti ar situāciju demogrāfijas jomā un darbaspēka pieejamību, kā arī situāciju veselības aprūpes jomā. Trešā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījuma rezultāti norāda arī uz investoru skepsi attiecībā uz pozitīvu nodokļu reformas ietekmi. Ārvalstu investori lūdz politikas veidotājus nodrošināt tieslietu sistēmas efektivitāti, mazināt birokrātiju un izskaust neētisku un nelegālu uzņēmējdarbību.»
Pagājušā gada pētījums atklāja, ka lielākie izaicinājumi, ar ko saskaras ārvalstu investori Latvijā, ir meklējami nodokļu politikas un administrēšanas, ka arī darbaspēka pieejamības jomā. Arī 2017. gadā šie ir joprojām neatrisinātie jautājumi.