Jaunākais izdevums

Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.

Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.

Dombrovska ieskata šajā sarežģītajā vidē ES ir vajadzīga elastīga, inovatīva un konkurētspējīga ekonomika. Tas garantēšot Eiropas spēju aizstāvēt savas vērtības un brīvības, izturēt nākotnes izaicinājumus un saglabāt saliedētu sabiedrību.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka Eiropas ekonomiku kavē vairāki iemesli, tāpēc EK prezidente Urzula fon der Leiena par jaunās EK prioritātēm izvirzīja ilgtspējīgu labklājību un konkurētspēju. Uzrunājot EP deputātus, Dombrovskis klāstīja, ka konkurētspējas un produktivitātes palielināšanā jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, gan valsts, gan privātās investīcijas. Viņš akcentēja, ka jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju.

Politiķis uzsvēra, ka, ja viņu apstiprinās komisāra amatā, viņa darbu veidos četri pamatelementi - lielāka saskaņotība, veidojot ekonomikas politiku un investīcijas, skaidri pamati, mazāk birokrātijas, spēcīgāka Eiropas nostāja, veidojot pasaules ekonomikas politiku.

Viņš skaidroja, ka ES ekonomikas politikai jākļūst saskaņotākai. Reformām un investīcijām no valstīm un ES jābūt saskaņotām ar kopīgajiem Eiropas mērķiem. Dombrovskis uzsvēra, ka šajā jomā būtiska nozīme būs Eiropas pusgadam, kura centrā būs konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējas un sociālā taisnīguma veicināšana, reaģējot arī uz konkrētu valstu problēmām.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts pauda, ka Eiropas pusgads ies roku rokā ar jauno konkurētspējas koordinācijas instrumentu, kura izstrāde būs viena no Dombrovska prioritātēm. Viņš skaidroja, ka ar jauno instrumentu ES konkurētspējas mērķi varēs pārvērst koordinētā valstu politikā, nodrošinot publisko un privāto finansējumu katrai stratēģiskajai prioritātei. Politiķa ieskatā tas ļaus publisko un privāto finansējumu novirzīt prioritāšu īstenošanai, saskaņojot to ar jauno Eiropas Konkurētspējas fondu.

Eirokomisāra amata kandidāta iztaujāšanā Dombrovskis deputātiem norādīja, ka ES Atveseļošanas un noturības mehānisms ir pierādījis, kādu pienesumu dot reformu un ieguldījumu apvienošanu, sasaistot šos elementus ar ES finansējumu. Viņš pauda, ka instruments "NextGenerationEU" centrālais elements būs ieviest pārmaiņas, kas sekmē bloka konkurētspēju, piemēram, lētāka un drošāka enerģija, darba ņēmēju prasmju uzlabošana un ātrāka atļauju izsniegšana.

Viņš arī uzsvēra, ka steidzami ir jāpadziļina un jāpaplašina kapitāla tirgi. Tāpat ir jānodrošina, lai ES ekonomikai būtu stabili pamati, savukārt jaunajiem fiskālajiem noteikumiem jāpielāgo izaicinājumiem un reālajai situācijai, piešķirot dalībvalstīm lielāku brīvību savas fiskālās trajektorijas noteikšanā.

Pēc Dombrovska paustā, jaunajos fiskālajos noteikumos lielāka uzmanība būs pievērsta izaugsmi veicinošām reformām un investīcijām, kas vērstas uz kopējām ES prioritātēm, sociālo taisnīgumu, zaļo un digitālo pāreju, drošību, nodrošinot fiskālo ilgtspēju.

Viņaprāt, administratīvais slogs būtiski kavē bloka konkurētspēju. Dombrovskis norādīja, ka katra stunda, kuru uzņēmējs pavada, aizpildot veidlapa, ir stunda, kas zaudēta uzņēmējdarbības attīstīšanai, izaugsmei un darbavietu radīšanai. Politiķis skaidroja, ka pārmērīgai birokrātijai ir būtiskas ekonomiskās un sociālās sekas. Tās kavē investīcijas, mazina ražīgumu un samazina Eiropas spējas piesaistīt ārvalstu ieguldījumus.

Viņa ieskatā ir vajadzīgi vienkāršāki un vieglāk īstenojami noteikumi, taču vienkāršošana nenozīmē regulējumu atcelšanu. Dombrovskis uzsvēra, ka ES neplāno apdraudēt savus politiskos mērķus, augstos sociālos un vides transportus.

No 4.novembra līdz 12.novembrim EP notiek komisāra amata kandidātu uzklausīšana. Kā norādīts EP tīmekļvietnē, katra uzklausīšanas sanāksme ilgst trīs stundas.

Uzreiz pēc uzklausīšanas vienas vai vairāku attiecīgo EP komiteju priekšsēdētāji un politisko grupu pārstāvji jeb koordinatori sanāks kopā, lai izvērtētu, vai komisāra amata kandidātiem ir iecelšanai komisāra amatā un konkrēto tiem uzticēto pienākumu izpildei vajadzīgā kvalifikācija.

Kad vērtēšana būs noslēgusies, koordinatori 24 stundu laikā nosūtīs konfidenciālu ieteikuma vēstuli, kas būs jāizvērtē Komiteju priekšsēdētāju konferencei un pēc tam jānodod Priekšsēdētāju konferencei.

Komiteju koordinatori var vienprātīgi lemt par komisāra amata kandidāta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ja viedokļi atšķiras, lēmums ir jāatbalsta koordinatoriem, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas no komitejas locekļu skaita.

Ja koordinatoriem neizdodas panākt kandidāta apstiprināšanai vai noraidīšanai vajadzīgo divu trešdaļu vairākumu, tie var pieprasīt papildu informāciju, uzdodot vēl kādus rakstiskus jautājumus, vai atsākt uzklausīšanas sanāksmi.

Ja nav vienkārša koordinatoru vairākuma atbalsta nevienai no šīm divām iespējam, komitejas priekšsēdētājs sasauks komitejas sanāksmi, lai balsotu par kandidāta apstiprināšanu.

Pēc tam, kad būs uzdoti iespējamie papildu rakstiskie jautājumi vai atsākta uzklausīšanas sanāksme, koordinatori vai nu apstiprinās komisāra amata kandidātu ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu, vai arī pretējā gadījumā priekšsēdētājs sasauks komitejas sanāksmi un rīkos aizklātu balsošanu par kandidāta atbilstību, un būs vajadzīgs tikai vienkāršs balsu vairākums, lai kandidātu ieteiktu apstiprināt.

Pēc tam, kad būs noslēgusies uzklausīšana, fon der Leiena plenārsēdē iepazīstinās ar pilnu komisāru kolēģijas sastāvu un darba programmu, un tad sekos debates ar deputātiem. Ikviena politiskā grupa vai vismaz viena divdesmitā daļa EP deputātu var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu.

Komisijas sastāvs EP ir jāapstiprina pilnībā. Patlaban plānots, ka balsošana varētu notikt plenārsesijas laikā Strasbūrā, kas notiks no 25. līdz 28.novembrim.

Tiklīdz EP apstiprinās EK sastāvu, komisāru kolēģiju ar kvalificētu balsu vairākumu oficiāli ieceļ amatā Eiropadome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz 35 miljardu eiro lielajam EK aizdevumam Ukrainai kā ķīla kalpos iesaldētie Krievijas aktīvi

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētajam līdz 35 miljardu eiro lielajam Eiropas Komisijas (EK) aizdevumam Ukrainai kā ķīla zināmā mērā kalpos Eiropas valstīs iesaldētie Krievijas aktīvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Plānots arī mainīt kārtību, ka par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu tiek lemts reizi pusgadā. Pēc Dombrovska teiktā, tas varētu notikt krietni retāk - reizi trīs gados, ja vien dalībvalstis par šādu kārtības maiņu spēs vienoties. Pagaidām izskatās, ka pret to varētu iebilst Ungārija, tāpēc sagaidāmas diskusijas, stāstīja politiķis.

Šajā kontekstā Dombrovskis norādīja uz G7 samita lēmumu, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai. "Tātad šai atmaksai var izmantot gan Krievijas reparācijas, ja tādas būs, gan arī šo naudas plūsmu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko mēs tāpat novirzīsim Ukrainai," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāka konkurence banku sektorā ir būtiska, lai palielinātu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš norādīja, ka Eiropā uzņēmumi finansējumu pamatā iegūst no bankām, taču bieži banku aizdevums nav pietiekams vai to ir grūti saņemt. Tas īpaši attiecas uz jauniem un inovatīviem uzņēmumiem, kuriem ir jāmeklē citi finansēšanas avoti, lai tie varētu attīstīties.

"Tas ir īpaši aktuāls jautājums mazākās ekonomikās, piemēram, Latvijā, kur finansējuma pieejamība ir ierobežota. Rezultātā uzņēmumi bieži samazina izaugsmes ambīcijas. Tas savukārt kavē Latvijas ekonomikas attīstību," norādīja Dombrovskis.

Tāpat viņš skaidroja, ka ir vairāki iemesli lēnajai kreditēšanas aktivitātei. Aizdevumu procentu likmes Latvijā un citās Baltijas valstīs kopumā ir vienas no augstākajām eirozonā. Situāciju pasliktina arī ierobežotā konkurence Latvijas kredītu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) attiecībā uz Latviju nav konstatējusi pārmērīgu budžeta deficītu un makroekonomisko nesabalansētību, norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), komentējot Eiropas semestra pavasara rekomendācijas Latvijai.

Eiropas semestra ietvaros EK izvērtē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālo un makroekonomisko situāciju. Ņemot vērā, ka ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi, visas ES dalībvalstis tiek aicinātas savlaicīgi sagatavot jaunajiem noteikumiem atbilstošus vidēja termiņa fiskāli-strukturālos plānus.

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka rekomendācijās Latvijai tiek uzsvērta nepieciešamība realizēt reformas un investīcijas, lai uzlabotu valstu ekonomiku konkurētspēju. Tāpat esot jāturpina īstenot Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāns, kā arī jāpaātrina kohēzijas programmu ieviešana.

Dombrovskis piebilst, ka Latvijai tiek rekomendēts arī strādāt pie darbaspēka prasmju ciešākas pielāgošanas darba tirgum, īpaši STEM nozarēs, kur inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, arī dabaszinātnēs, matemātikā un informāciju un tehnoloģiju sektorā sagaidāms darbaspēka deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas valdībai jāmeklē iespējas samazināt Rail Baltica izmaksas

LETA,05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir jāmeklē iespējas samazināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas, 5.septembrī intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis atzīmēja, ka "Rail Baltica" aplēstās izmaksas gadu laikā ir pieaugušas daudzkārt, kamēr Eiropas Savienības (ES) konkrētajā finanšu instrumentā pieejamās naudas apjoms nav pieaudzis un nepieaugs, tāpēc valdībai jāvērtē, kā izmaksas samazināt, jo visu par ES līdzekļiem nofinansēt nevarēs.

Pēc viņa vārdiem, daļa "Rail Baltica" ir vai nu jāfinansē par valsts budžeta līdzekļiem, vai arī jāmeklē taupīgāki risinājumi.

Pēc 2027.gada ES būs jauns daudzgadu budžets, un arī tad būs jāpacīnās par finansējumu iecerēm, atzīmēja politiķis, piebilstot, ka diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu sāksies nākamajā gadā, taču tam sekos pāris gadus ilgs saskaņošanas un apstiprināšanas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien noteica papildu pagaidu nodevas līdz 38% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam negodīgu valsts subsīdiju dēļ.

Nodevas noteiktas, neskatoties uz Pekinas iepriekšējiem brīdinājumiem, ka to dēļ varētu sākties tirdzniecības karš.

Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka tiks paaugstinātas nodevas, kas pašlaik ir 10%, Eiropas Komisija (EK) sāka sarunas ar Pekinu, mēģinot atrisināt problēmas, bet Ķīna draudēja ar atbildes pasākumiem.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi "iegūst no negodīgām subsīdijām", kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Tādēļ EK nolēmusi noteikt papildu pagaidu nodevas Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD noteikta 17,4% papildu nodeva, "Geely" tā būs 19,9% un SAIC - 37,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) parakstījusi ar Ēģipti vienošanos par miljardu eiro lielām ES investīcijām abu valstu stratēģiskās sadarbības ietvaros.

Šīs investīcijas būs tikai pirmais ieguldījums Ēģiptes tautsaimniecībā, no tiem 7,4 miljardiem eiro, par kuriem Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja martā.

Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt tā dēvētās tīrās enerģētikas, rūpniecības un pārtikas drošības nozarēs, norādījusi EK.

Vienošanos Kairā parakstījis EK viceprezidents ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis un Ēģiptes starptautiskās sadarbības ministre Ranija al Mašata.

Sestdien un svētdien Kairā notika investīcijām veltīta konference, kuras mērķis ir radīt Eiropas uzņēmēju interesi par ieguldījumiem Ēģiptē.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī fon der Leiena.

"Šodien Ēģipte un Eiropa ir tuvākas nekā jebkad iepriekš," uzsvēra EK prezidente, piebilstot, ka to sadarbība esot izdevīga abām pusēm. Viņa norādīja, ka eiropiešu ieguldījumi veicinās Ēģiptes reformas, kas stiprinās uzņēmējdarbības vidi, kura savukārt piesaistīs jaunas investīcijas, radot Ēģiptē jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsme, kas 2024.gada sākumā bija labāka, nekā gaidīts, un notiekošā inflācijas samazināšanās radīja apstākļus pakāpeniskam aktivitātes pieaugumam prognozes periodā pēc plašas ekonomikas stagnācijas 2023.gadā.

Eiropas Komisijas pavasara prognoze paredz, ka IKP pieaugums 2024.gadā ES būs 1,0% un eirozonā - 0,8%. Tiek prognozēts, ka 2025.gadā IKP pieaugs līdz 1,6% ES un 1,4% eirozonā. ES gaidāms SPCI inflācijas pieaugums no 6,4% 2023.gadā līdz 2,7% 2024.gadā un 2,2% 2025.gadā. Tiek paredzēts, ka eirozonā tā samazināsies no 5,4% 2023.gadā līdz 2,5% 2024.gadā un 2,1% 2025.gadā.

Attiecībā uz Latviju, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis saka: "Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozei, Eiropas Savienības (ES) ekonomikā šogad turpināsies samērā lēna izaugsme, lai gan redzama neliela pozitīva dinamika - šogad izaugsmes temps prognozēts 1% apmērā, bet nākošgad - 1,6%. Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,7%, pārsniedzot ES vidējo izaugsmes tempu. Salīdzinājumam, Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 2,0%, bet Igaunija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā šogad tiek prognozēta recesija - 0,5% apmērā. Ekonomikas izaugsmi Latvijā veicinās iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums - strauji samazinoties inflācijai un turpinoties algu pieaugumam, palielināsies mājsaimniecību pirktspēja un privātais patēriņš. Papildus stimulu ekonomikai dos ES fondu un ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna ietvaros īstenotās investīcijas. Enerģijas cenu samazināšanās veicinās lejupslīdi arī citās patēriņa cenu kategorijās, šogad samazinot inflāciju Latvijā līdz 1,6%, kas būs zem ES vidējā prognozētā inflācijas līmeņa - 2,7%."

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

JV un NA saņems pa diviem EP mandātiem, LA, AS, Progresīvie, Saskaņa un LPV - pa vienam

LETA,10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru