Lielāka konkurence banku sektorā ir būtiska, lai palielinātu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).
Viņš norādīja, ka Eiropā uzņēmumi finansējumu pamatā iegūst no bankām, taču bieži banku aizdevums nav pietiekams vai to ir grūti saņemt. Tas īpaši attiecas uz jauniem un inovatīviem uzņēmumiem, kuriem ir jāmeklē citi finansēšanas avoti, lai tie varētu attīstīties.
"Tas ir īpaši aktuāls jautājums mazākās ekonomikās, piemēram, Latvijā, kur finansējuma pieejamība ir ierobežota. Rezultātā uzņēmumi bieži samazina izaugsmes ambīcijas. Tas savukārt kavē Latvijas ekonomikas attīstību," norādīja Dombrovskis.
Tāpat viņš skaidroja, ka ir vairāki iemesli lēnajai kreditēšanas aktivitātei. Aizdevumu procentu likmes Latvijā un citās Baltijas valstīs kopumā ir vienas no augstākajām eirozonā. Situāciju pasliktina arī ierobežotā konkurence Latvijas kredītu tirgū.
"Banku izsniegtie kredīti Latvijā joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. 2024.gada pirmajā ceturksnī izsniegto kredītu daļa nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām veidoja tikai 27,5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Eirozonā šis rādītājs ir 78,9%," pauda Dombrovskis.
Tādējādi, pēc viņa sacītā, lielāka konkurence ir būtiska, lai palielinātu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kā arī vienotā finanšu pakalpojumu tirgus veicināšana atvieglotu vietējiem uzņēmumiem piekļuvi kapitāla tirgiem un dažādiem finansējuma veidiem, ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs. "Tas, protams, ir viens no galvenajiem Kapitāla tirgus savienības mērķiem, un tā pabeigšana būs prioritāte nākamajai EK," papildināja Dombrovskis.
Tāpat viņš teica, ka varētu palīdzēt arī reģionālās iniciatīvas, norādot, ka kopējā tirgus infrastruktūras izveide Baltijas valstīs ir "celmlauzis" plašākai kapitālu tirgu integrācijai Eiropas Savienībā (ES).
Viņš uzsvēra, ka šodienas pasaule ir ļoti atšķirīga no tās, kāda tā bija pirms dažiem gadiem, jo lielie satricinājumi, tostarp Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā, ir īpaši ietekmējuši ES ekonomiku, un tie joprojām turpina to ietekmēt.
"Līdztekus nepieciešamībai turpināt atbalstīt Ukrainu mums ir jārisina arī ilgstošie izaicinājumi, kas ir saistīti ar produktivitāti un konkurētspēju. Tie būs galvenie jaunās EK mērķi, lai veicinātu ilgtspējīgu labklājību un konkurētspēju. Šie jautājumi, protams, ir aktuāli arī Latvijai," sacīja Dombrovskis.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka viena lieta ir skaidra - lai sasniegtu mērķus digitālās un zaļās pārējās jomās, aizsardzības jomā un citās jomās, būs nepieciešams būtisks finansējums, apvienojot gan publiskās, gan privātās investīcijas.
"No valsts puses reformu un investīciju finansēšana, piemēram, izmantojot Atveseļošanās un noturības mehānismu, ir ļoti svarīga gan tagad, gan nākotnē," viņš piebilda, norādot, ka augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi ir apgrūtinājuši dažu Atveseļošanās un noturības mehānisma projektu īstenošanu.
Viņš arī sacīja, ka Latvijas gadījumā, ņemot vērā saspringtos termiņus, noteiktu posmu un mērķu īstenošana Atveseļošanās un noturības mehānismā būtu jāpaātrina. Tas veicinās strukturālas izmaiņas Latvijas ekonomikā, uzlabojot tās konkurētspēju, noturību, produktivitāti un inovāciju kapacitāti.
Tāpat viņš minēja, ka Latvijai ir būtiski paātrināt 2021.-2027.gada Kohēzijas programmas īstenošanu.
2.oktobrī notiek Latvijas Bankas starptautiskā tautsaimniecības konference "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē".
Politikas lēmēji un starptautiskie eksperti konferencē diskutē par eirozonas un Latvijas finanšu arhitektūru un tās izaicinājumiem, kā arī finanšu nozares lomu valsts un iedzīvotāju labklājības veidošanā.
