ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

ASV noteiktie muitas tarifi atstās negatīvu iespaidu gan uz Eiropas Savienības (ES), gan ASV ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī uz inflāciju, norādīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES no savas puses gribēja no šāda scenārija izvairīties, kas arī skaidri tika pausts ASV, tomēr ASV jaunā administrācija nolēma virzīties uz priekšu, ieviešot muitas tarifus pret ES tēraudu un alumīniju, kā arī pret tērauda un alumīnija izstrādājumiem. Komisārs klāstīja, ka tieši tāpēc ES nolēmusi noteikt atbildes tarifus, kas daļēji tiks ieviesti no 1.aprīļa, daļēji no 16.aprīļa.

Dombrovskis norādīja, ka līdzīga situācija ES bija arī ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad tika ieviesti tarifi pret ES tēraudu un alumīniju. Viņš skaidroja, ka ASV administrācijas ieviestie muitas tarifi šoreiz ir apjomīgāki - ja iepriekš tēraudam tika piemērots 25% muitas tarifs, bet alumīnijam - 10% tarifs, tad patlaban 25% muitas tarifs ir gan tēraudam, gan alumīnijam, aptverot arī izstrādājumus no tērauda un alumīnija.

Eiropas Savienībai (ES) ir intensīvāk jāstrādā, lai ASV noteiktie muitas tarifi preču importam tiktu atcelti, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Latvijai un ES intensīvāk ir jāstrādā ar ASV, lai šos ierobežojumus noņemtu," teica Valainis, piebilstot, ka noteiktie muitas tarifi kaitē ne tikai Eiropai, bet arī pašai ASV.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka ES ir pietiekami daudz sviru, kā reaģēt uz ASV lēmumu, taču primāri būtu jāizmanto diplomātija, lai situācija netiktu eskalēta.

"Arī iepriekš cenu kari bija vienu nakti, vienu nedēļas nogali. Arī šajā gadījumā, es domāju, ka mēs ātri atgriezīsimies pie sarunu galda un panāksim kopīgu izpratni. Ja ES spers nākamos soļus, tas vēl vairāk kaitēs valstu ekonomiskajām attiecībām," sacīja Valainis.

Tajā pašā laikā Valainis gan atzinīgi novērtēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu apturēt investīcijas ASV līdz tiks izskaidroti muitas tarifi, kas noteikti precēm no Eiropas un pārējās pasaules.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Pret Eiropas Savienību (ES) izsludināto muitas tarifu ieviešana radīs dārdzības pieaugumu gan ASV, gan Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņa nav pārliecināta, ka ASV prezidents Donalds Tramps pilnībā apzinās savu lēmumu sekas. Pēc politiķes paustā, iespējams, Tramps joprojām "spēlē uz publiku", runājot par ASV diženuma atgūšanu.

Vaidere norādīja, ka brīvās tirdzniecības attīstība pasaules mērogā un tirdzniecības līdzsvars ir ļāvis turēt preču cenas zināmā līmenī, mazināt to pieaugumu konkurences dēļ. Taču līdz ar ASV noteikto tarifu stāšanos spēkā preces neizbēgami kļūs dārgākas gan ES, gan arī ASV. EP deputāte skaidroja, ka ES ar ASV ir pozitīva tirdzniecības bilance.

Viņa akcentēja, ka no ASV tarifiem cietīs Eiropas autobūves industrija, jo īpaši Vācijā, kur ražotās automašīnas bieži iegādājas ASV iedzīvotāji. EP deputāte norādīja, ka ASV tiek uzskatīts par prestižu braukt ar "Mercedes" un "BMW".

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu vēl citu lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība ir piemērojusi Krievijai vairākas sankciju kārtas.

Paredzams, ka jaunie tarifi samazinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot Krievijas spēju finansēt savu agresijas karu, teikts Eiropadomes paziņojumā.

Eiropas Komisija (EK) šīs sankcijas ierosināja janvārī. Eiropadomei tagad būs jāvienojas ar Eiropas Parlamentu par galīgo tekstu, pirms tas stāsies spēkā.

Priekšlikuma mērķis ir vērsties pret 15% Krievijas lauksaimniecības preču, kuras neskāra plašie tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā. Līdz ar jaunajiem tarifiem, ja tie stāsies spēkā, ES tarifi būs piemēroti visam lauksaimniecības produktu importam no Krievijas.

Kanāda no otrdienas noteiks muitas tarifus importam no ASV, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem importam no Kanādas, pirmdien paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Viņš piebilda, ka "nav nekāda attaisnojuma" Vašingtonas darbībām.

"Ja šonakt stāsies spēkā amerikāņu tarifi, Kanāda no plkst.0.01 atbildēs ar 25% tarifiem, nosakot tos amerikāņu precēm 155 miljardu ASV dolāru vērtībā," paziņoja Trudo.

"Kanāda neļaus šim nepamatotajam lēmumam palikt bez atbildes," sacīja Trudo.

"Mūsu tarifi paliks spēkā, līdz ASV tirdzniecības darbība tiks atcelta; ja ASV tarifi turpināsies, mēs ar provincēm un teritorijām apspriedīsim vairākus netarifu pasākumus," sacīja premjers.

Viņš aicināja ASV administrāciju pārdomāt savu lēmumu par tarifiem un sacīja, ka Kanāda "stingri" aizstāv savu ekonomiku, darbavietas un strādājošos.

"Tarifi pārtrauks neiedomājami veiksmīgas tirdzniecības attiecības. Tie pārkāps tieši to tirdzniecības līgumu, kuru sarunās apsprieda prezidents Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā," sacīja Trudo.

Ceturtdien spēkā stājas Ķīnas muitas tarifi lauksaimniecības produktu importam no Kanādas, un nozares pārstāvji jau brīdinājuši, ka tie radīs graujošas sekas lauksaimniekiem.

Par šo muitas tarifu ieviešanu tika paziņots šī mēneša sākumā pēc tam, kad Ķīna pērn bija veikusi Kanādas piemēroto tarifu izvērtēšanu.

Rapšu eļļas, rapšu raušu un zirņu importam no Kanādas Ķīna noteikusi 100% ievedmuitas tarifus.

Savukārt akvakultūras produktu un cūkgaļas importam tiks piemēroti tarifi 25% apmērā.

Kanādas lauksaimniecības nozares pārstāvji jau norādījuši, ka viņus smagi ietekmēs šie jaunie muitas tarifi.

Šie tarifi piemēroti laikā, kad saasinās gan Kanādas, gan Ķīnas tirdzniecības attiecības ar ASV, ņemot vērā prezidenta Donalda Trampa tarifu plānus.

Kanāda pērn augustā noteica 100% tarifu Ķīnas elektroauto importam, pieskaņojoties ASV īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst Ķīnas valsts subsidēto automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem, lai arī to dēļ akciju biržās turpinās strauja lejusplīde.

Ierakstā sociālajā tīklā "Truth Social" Tramps norāda, ka citas valstis "ir ļaunprātīgi izmantojušas vecās labās Savienotās Valstis!"

"Mūsu iepriekšējie līderi ir vainīgi pie tā, ka ļāvuši, lai tas un vēl tik daudz kas cits notiktu ar mūsu valsti," raksta Tramps, piebilstot: "Padarīsim Ameriku atkal dižu!"

Tramps uzsvēris, ka viņa ieviestie tarifi esot nepieciešami, lai no jauna līdzsvarotu globālo tirdzniecību un atjaunotu ražošanu iekšzemē. Viņš īpaši izcēlis Ķīnu "kā vislielāko izmantotāju no visiem" un kritizējis Pekinu, kas atbildot uz viņa ieviestajiem tarifiem, arī paaugstinājusi muitas tarifu ASV preču importam.

Tāpat Tramps aicinājis ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) samazināt bāzes procentlikmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels piektdien brīdināja, ka tarifi varētu palielināt inflāciju, un norādīja, ka pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas rūpīgi tiks izvērtēta pašreizējā situācija.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien solīja noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm un piebilda, ka 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra.

Tramps, runājot ar reportieriem Baltajā namā dienu pēc stāšanās amatā, atsaucās uz nepieciešamību labot ES tirdzniecības nelīdzsvarotību ar ASV, kā arī vēlreiz kritizēja Ķīnu par fentanila kontrabandu.

"Viņi izturas pret mums ļoti, ļoti slikti. Tāpēc viņiem tiks noteikti tarifi," sacīja Tramps, runājot par ES. "Jūs nevarat gaidīt taisnīgumu, ja paši tā nerīkojaties."

Dienu pirms tam Tramps apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

Runājot par Ķīnu, Tramps otrdien atkārtoja savus draudus noteikt 10% muitas tarifu, sakot, ka tie "pamatoti ar faktu, ka viņi sūta fentanilu uz Meksiku un Kanādu".

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Otrdien stājās spēkā ASV 25% muitas tarifi importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 20% muitas tarifs importam no Ķīnas.

ASV prezidents Donalds Tramps par tarifu noteikšanu importam no Kanādas un Meksikas paziņoja jau februāra sākumā, bet atlika to ieviešanu par vienu mēnesi. Viņš apsūdzēja abas kaimiņvalstis, ka tās neaptur nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu uz ASV.

Tramps pirmdien paziņoja reportieriem, ka Kanādai un Meksikai vairs nav palikusi iespēja izvairīties no šiem tarifiem. Pēc šī paziņojuma ASV biržās kritās akciju cenas.

Baltais nams pirmdien arī paziņoja, ka Tramps parakstījis rīkojumu, kas paredz paaugstināt importam no Ķīnas noteikto muitas tarifu no 10% uz 20%.

Šo tarifu noteikšana, sevišķi Kanādas un Meksikas gadījumā, negatīvi ietekmēs piegāžu ķēdes tādās svarīgās nozarēs kā automobiļu un būvmateriālu ražošana, riskējot paaugstināt patēriņa cenas.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka reaģēs uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam, no 1.aprīļa atjaunojot tarifu piemērošanu ASV importētajiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem, tostarp viskijam, motocikliem, zemesriekstu sviestam un laivām.

Eiropas Komisija (EK) paziņojumā norādīja, ka pretpasākumu mērķis ir aizsargāt Eiropas uzņēmumus, darba ņēmējus un patērētājus no ASV muitas tarifiem, kas līdz pat 25% apmērā tiek piemēroti tērauda, alumīnija un dažu produktu, kas satur šos metālus, importam.

EK vēstī, ka ES arī ieviesīs muitas tarifus alumīnija un tērauda produktu, kā arī tekstilpreču, ādas izstrādājumu, sadzīves iekārtu un kokmateriālu importam. Tāpat tarifi ietekmēs lauksaimniecības produktus, tai skaitā mājputnu gaļu, liellopu gaļu, atsevišķas jūras veltes, riekstus, olas, cukuru un dārzeņus.

Komisija norāda, ka jaunie ASV tarifi ietekmēs ES eksportu 26 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni 5% no ES kopējā preču eksporta uz ASV, kā rezultātā ASV importētājiem nāksies maksāt papildu ievedmuitas nodevas sešu miljardu eiro apmērā.

Latvija uz ASV tiešā veidā eksportē ļoti maz tērauda un alumīnija preces, tāpēc ieviestie tarifi vairāk atstās ietekmi caur galvenajiem tirdzniecības partneriem, norādīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa plānu noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

Viņš norādīja, ka uz Latviju tas atstās ietekmi caur mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Vāciju, kura no Eiropas Savienības (ES) valstīm eksportē visvairāk tērauda un alumīnija uz ASV. Vācijas kopējā preču eksportā dzelzs, tērauda, alumīnija un to izstrādājumu eksporta īpatsvars ir nepilni 3%, un tas noteikti nepalīdzēs jau tā stagnējošajai Vācijas tautsaimniecībai.

Jau ziņots, ka Tramps plāno noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Jebkuram tēraudam, kas nonāks ASV, tiks piemērots 25% tarifs," Tramps sacīja intervijā žurnālistam.

Atbildot uz žurnālista jautājumu par tarifiem alumīnija importam, Tramps norādīja: "25% abiem."

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja plānus par muitas tarifu piemērošanu plašākam skaitam valstu.

Šis solis saskaņos ASV tarifu likmes preču importam ar tām tarifu likmēm, ko citas valstis piemēro ASV precēm.

"Taisnīguma labad esmu nolēmis, ka piemērošu savstarpējus tarifu. Tas ir godīgi pret visiem. Neviena valsts nevar sūdzēties," parakstot dokumentus, Baltā nama Ovālajā kabinetā paziņoja Tramps.

Prezidenta izziņotie savstarpējie tarifi skars kā ASV pretiniekus, tā sabiedrotos. Tramps žurnālistiem sacīja, ka ASV sabiedrotie tirdzniecības jautājumos bieži vien ir "sliktāki nekā mūsu ienaidnieki".

Vašingtona sāks ar to valstu izvērtēšanu, ar kurām Savienotajām Valstīm ir lielākais deficīts vai visnopietnākās problēmas, norādīja kāda Baltā nama amatpersona, piebilstot, ka izvērtēšana varētu ilgt pāris nedēļas vai mēnešus, bet ne ilgāk.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produktiem kūdras ieguvēju un pārstrādāju SIA "Laflora" varētu ietekmēt pastarpināti, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu no ES importētajiem produktiem.

Viņš minēja, ka tarifi uzņēmumu tieši neietekmēs, jo ASV nav "Laflora" tirdzniecības partneris, proti, uzņēmums galvenokārt eksportē uz Eiropas un Āzijas valstīm. Tomēr šāds lēmums un potenciālie tirdzniecības kari varētu ietekmēt uzņēmuma partnerus, kuri galvenokārt ir dārzkopji, ietekmējot "Laflora" un Latvijas kūdras nozari pastarpināti.

"Protams, ka mums tas raisa bažas, jo nekas nav sliktāks par neskaidrību. Patlaban varam vēl tikai modelēt - šajā brīdī ir vienkārši jāpagaida," pauda Ameriks, piebilstot, ka nedrīkst krist panikā un jāseko līdzi notikumu turpmākajai attīstībai.

Jau ziņots, ka Tramps iepriekš draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest jaunus 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka muitas tarifi, kurus viņš plāno ieviest tuvāko dienu laikā, aptvers visas valstis, ne tikai tās, kurām ar Savienotajām Valstīm ir vislielākā ārējās tirdzniecības nelīdzsvarotība.

Tramps solījis "Atbrīvošanas dienu" 2.aprīlī, kad viņš plāno paziņot par tarifiem, lai novērstu tirdzniecības praksi, ko viņa valdība uzskata par negodīgu.

"Mēs sāksim ar visām valstīm, un tad redzēsim, kas notiks," žurnālistiem svētdien sacīja Tramps, kliedējot cerības, ka viņš varētu neieviest daļu no paredzētajiem tarifiem vai ka tie varētu būt vērsti tikai pret valstīm ar pastāvīgu tirdzniecības nelīdzsvarotību.

Tramps norādīja, ka "būtībā mēs runājam par visām valstīm, nevis par daļu valstu."

Iepriekš bija izskanējušas spekulācijas, ka Trampa gaidāmie tarifi tiks vērsti pret 15% partnervalstu, kurām ir pastāvīga tirdzniecības nelīdzsvarotība ar ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atteicās no ieceres paaugstināt muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50% iepriekš plānoto 25% vietā, jo tika atrisināts tirdzniecības strīds starp Kanādas Ontārio provinci un ASV.

Ontārio province bija noteikusi 25% uzcenojumu elektroenerģijai, kas no tās tiek eksportēta uz trim ASV štatiem - Ņujorku, Mičiganu un Minesotu. Ontārio uzcenojumu noteica kā atbildes soli tam, ka ASV noteikušas muitas tarifus importam no Kanādas.

Tramps, reaģējot uz šo Ontārio lēmumu, otrdien savā sociālo mediju platformā ""Truth Social" paziņoja, ka paaugstina muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50%.

Februārī Tramps pavēstīja, ka no 12.marta tērauda un alumīnija importam no visām valstīm ASV tiks noteikta 25% muitas nodeva. Trampa otrdienas paziņojums nozīmēja, ka no trešdienas tērauda un alumīnija importam no Kanādas tiktu piemērots 50% tarifs.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdien brīdināja, ka tirdzniecības karā ar ASV uzvarētāju nebūtu, vienlaikus uzsverot, ka bloks īstenos pretpasākumus, ja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps noteiks muitas tarifus ES preču importam.

ES dalībvalstu līderi, kā arī Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pirmdien pulcējušies Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz neformālu Eiropadomes sanāksmi, kuras galvenā tēma ir aizsardzība, taču šīs diskusijas aizēnojis Trampa lēmums noteikt muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai.

Vienlaikus Tramps draudējis tarifus noteikt arī ES.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka ES ir jāparāda savs spēks, ja Tramps īstenos savus draudus un blokam noteiks muitas tarifus.

Tikmēr pašreizējās bloka prezidējošās valsts Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsvēra, ka ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no "pilnīgi nevajadzīga un muļķīga" tirdzniecības kara.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien solīja, ka ASV noteiktie muitas tarifi tērauda un alumīnija importam nepaliks bez atbildes, un Eiropas Savienība (ES) īstenos stingrus pretpasākumus.

"ES rīkosies, lai aizsargātu savas ekonomiskās intereses," norādīja Leiena, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdien parakstītītajiem izpildrīkojumiem, kas paredz no 12.marta noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam.

Tramps nosaka 25% tarifus tērauda un alumīnija importam

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrīkojumus, kas paredz no 12.marta noteikt 25%...

"Tarifi ir nodokļi - tas ir slikti uzņēmumiem, vēl sliktāk patērētājiem," sacīja Leiena. "Nepamatoti tarifi, kas vērsti pret ES, nepaliks bez atbildes - tie izraisīs stingrus un samērīgus pretpasākumus."

Tikmēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzrunā valsts parlamentam teica: "Ja ASV mums neatstās citas iespējas, tad ES reaģēs vienoti. Viņš piebilda, ka "tirdzniecības kari galu galā vienmēr negatīvi ietekmē abu pušu labklājību."

Ķīnas Tirdzniecības ministrija otrdien paziņoja, ka tā ievieš atbildes tarifus vairākām ASV precēm, tostarp oglēm, sašķidrinātajai dabasgāzei un jēlnaftai.

Ķīnas valdība paziņoja, ka tā ieviesīs 15% tarifu akmeņoglēm un sašķidrinātās dabasgāzes produktiem, kā arī 10% tarifu jēlnaftai, lauksaimniecības tehnikai, pikapiem un sporta automobiļiem ar liela tilpuma dzinējiem.

Šie jaunie tarifi ir kā atbildes reakcija muitas tarifiem, ko nedēļas nogalē vienpusēji ieviesa ASV, norāda Ķīnas valdība.

Šie ASV ieviestie tarifi "nopietni pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus, nekādi nerisina valsts problēmas un traucē normālai ekonomiskai un tirdzniecības sadarbībai starp Ķīnu un ASV," piebilst Pekina.

Ķīnas ieviestie muitas tarifi spēkā stāsies pirmdien.

Bija paredzēts, ka 10% tarifs, ko prezidents Donalds Tramps noteica Ķīnas precēm, stāsies spēkā otrdien, lai gan Tramps plāno tuvākajās dienās runāt ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrīkojumus, kas paredz no 12.marta noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Šodien es vienkāršoju mūsu tarifus tēraudam un alumīnijam," Tramps pirmdien sacīja Ovālajā kabinetā. "Tie ir 25% bez izņēmumiem vai atbrīvojumiem."

Pēc tam Trampa izdotajā izpildrīkojumā teikts: "No 2025.gada 12.marta visam alumīnija izstrādājumu un alumīnija atvasināto izstrādājumu importam no Argentīnas, Austrālijas, Kanādas, Meksikas, ES valstīm un Apvienotās Karalistes tiks piemērots papildu vērtībai atbilstošs tarifs."

Tramps izdeva arī atsevišķu izpildrīkojumu par tēraudu, kurā teikts, ka muitas tarifs tiks piemērots tērauda importam no šīm pašām valstīm, kā arī no Brazīlijas, Japānas un Dienvidkorejas.

Tramps līdzīgus tarifus noteica arī savas iepriekšējās prezidentūras laikā, lai aizsargātu ASV rūpniecību, kas, viņaprāt, saskārās ar negodīgu Āzijas un Eiropas valstu konkurenci.

Turpinoties panikai akciju tirgos, ko izraisījuši ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātie muitas tarifi un Ķīnas atbildes tarifi, Āzijas biržās pirmdien pēc darba sākuma vērojams jauns akciju kursa kritums.

Tokijas biržas indekss "Nikkei", sākoties tirdzniecībai, piedzīvojis 8% kritumu, Dienvidkorejas "Kospi" sarucis par 5,5%, kamēr Austrālijas "S&P/ASX 200" - par 6,3%.

Turpinājies arī naftas cenu kritums. ASV jēlnaftas cena sarukusi pat 4% jeb 2,5 dolāriem, nokrītoties līdz 59,49 dolāriem par barelu.

Tikmēr "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājusies par 2,25 dolāriem, noslīdot līdz 63,33 dolāriem par barelu.

Joprojām mazinās arī ASV dolāra kurss, kas nokrities no 146,94 jenām līdz 145,98 jenām, kamēr eiro kurss pieaudzis no 1,0962 dolāriem līdz 1,0967 dolāriem.

Kā ziņots, Tramps trešdien paziņoja par augstu muitas tarifu noteikšanu importam no visas pasaules.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka muitas tarifi automobiļu importam valstī būs aptuveni 25%, viņam sniedzot jaunu informāciju par tarifiem, par kuriem viņš paredzējis paziņot aprīļa sākumā.

"Tie [muitas tarifi] būs aptuveni 25%," savā rezidencē Maralago žurnālistiem norādīja Tramps, sakot, ka sīkāka informācija tiks publiskota aprīlī.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējamiem tarifiem arī citiem sektoriem, tai skaitā medikamentu importam, Tramps teica "tie veidos 25% un vairāk, un gada laikā tie ievērojami pieaugs."

Viņš sacīja, ka vēlas sniegt uzņēmumiem laika ienākt ASV tirgū.

Tramps otrdien apgalvoja, ka ar viņu sazinājušies vairāki lieli uzņēmumi, kas vēlas atgriezties ASV, ņemot vērā Vašingtonas nostāju attiecībā uz muitas tarifiem un nodokļu atvieglojumiem.

Aptuveni 50% no ASV pārdotajiem automobiļiem tiek ražoti valstī, bet no importētajām automašīnām apmēram puse tiek ievesta no Meksikas un Kanādas.