Laboratorijās Latvijā ik gadu izmēģinājumos izmanto vairākus tūkstošus dzīvnieku. Tie mirst, lai cilvēki varētu radīt jaunus produktus, kas viņus ārstētu, pasargātu no slimībām, palīdzētu iztīrīt drēbes un atrisināt citas problēmas. Kaut arī pasaulē ir organizācijas, kuras aktīvi cīnās, lai dzīvnieku izmantošana izmēģinājumos tiek pārtraukta, Latvijā pētniecībai izmantoto dzīvnieku skaitam ir tendence drīzāk pieaugt, nevis samazināties, vēsta laikraksts Diena.
Savu dzīvi lielākā daļa no izmēģinājumu dzīvniekiem Latvijā sāk Rīgas Stradiņa universitātes Eksperimenta dzīvnieku audzētavā. Tur plauktos vairākos līmeņos izvietotas neliela izmēra kastes. Pa zāģu skaidu klājumu skraida to iemītnieki - peles un žurkas, kas četru piecu nedēļu vecumā tiks atdotas pasūtītājiem - izmēģinājumu veicējiem, skaidro laikraksts.
Pelēm un žurkām galvenā barība audzētavā esot pēc īpaša pasūtījuma Latvijā gatavotas granulas, jūrascūciņām tiek dots siens, dārzeņi, graudi. Lai saglabātu visas īpašības, daļu īpatņu iegūst, veicot tuvradniecisko krustošanu un tos dēvējot par līnijdzīvniekiem.
Šajā gadā tur plānots izaudzēt 6000 peļu, 6500 žurku un 50 trušu. Dzīvniekus no audzētavas pērkot RSU, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, APP Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, bet daļa no tiem kļūst par barību Līgatnes dabas taku un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza iemītniekiem. Bez minētajām iestādēm izmēģinājumus veicot arī uzņēmumi, piemēram, Grindeks.
Kā raksta Diena, Latvijas Organiskās sintēzes institūtā dzīvniekus izmanto jaunu zāļu radīšanas procesā, ik gadu tie ir vairāki simti peļu un žurku. Latvijas Biomedicīnas un pētījumu studiju centrā tiek veikti pētījumi, kas saistīti ar dažādu slimību, piemēram, terapeitisko hepatīta B, vakcīnu modeļu izstrādi un darbības pārbaudi. LU Medicīnas fakultāte Farmakoloģijas katedrā pēta smadzenēs notiekošos procesus, dažādu slimību ietekmi uz tiem. Eksperimenta dzīvnieku audzētavā patlaban mītot truši, uz kuriem pārbauda «jaunu materiālu tehnoloģisko audu izveidošanai un aizvietošanai». Dzīvnieka muskulī esot iešūts šis materiāls, un pēc tam tiks vērtēts, kā organisms to ir pieņēmis.