Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem².

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti³.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Otrā līmeņa pensiju naudu ieguldīšanas riska kapitālā stimulēšanas priekšlikumiem liela pretestība, redz daudz risku, tāpēc šādu ideju tālākai virzībai atbalsta nav.

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti bija ļoti skeptiski noskaņoti, jo vairāk tāpēc, ka otrā līmeņa pensiju pārvaldnieku darba rezultāti nav iepriecinoši – plāna ieguldītāji ciešot zaudējumus, bet pārvaldnieki pelnot. Proti, pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs, turklāt šāda situācija esot novērota tikai trešo reizi, vienlaikus šo īstermiņa stāvokli nedrīkstot attiecināt uz visu laiku.

Trūkst 200 milj. eiro

«Informatīvais ziņojums ir vērsts uz to, kā panākt, lai valsts fondēto pensiju līdzekļi tiktu ieguldīti Latvijā, jo ieguldījumi riska kapitālā atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet pat no ES vidējā līmeņa,» skaidroja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Spēcīgai Eiropai ir nepieciešams attīstīts un integrēts finanšu tirgus, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Atsaucoties uz skotu vēsturnieka Nialla Fērgusona pausto, ka finanšu inovācijas ir neaizvietojams faktors cilvēces labklājības progresā, Kazāks norādīja, ka ir visi iemesli ticēt, ka tas turpināsies arī nākotnē.

Viņš arī atzīmēja, ka ieguldījumi, kas Eiropas ekonomikai ik gadu nākamo sešu gadu periodā būtu papildus nepieciešami, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu, stiprinātu aizsardzības spējas, ieņemtu vadošu pozīciju digitālo tehnoloģiju jomā un ar nozīmīgām inovācijām sekmētu darba ražīgumu, ir aptuveni 4,5% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai finansētu šādas nepieredzētas papildu ieguldījumu vajadzības, būtu nozīmīgi jāmaina ES finanšu tirgus risinājumi un struktūra. Tam būtu jākļūst mazāk sadrumstalotam un daudz integrētākam nekā šobrīd, kā arī mazāk jāpaļaujas uz banku finansējumu. Proti, lai ES iegūtu vadošo lomu būtiskās nozarēs, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kurā tā šobrīd atpaliek no tirgus līderiem, vajadzīgs daudz lielāks pašu kapitāla īpatsvars finansējumā. Turklāt būtu jāuzlabo arī banku sektora finansēšanas spējas, minēja Kazāks.

SIA Aerones Nordic piesaista 2,25 miljonu eiro riska kapitāla investīcijas vēja ģeneratoru turbīnu mazgāšanas pakalpojuma attīstīšanai Ziemeļeiropā.

«Iegūtais līdzfinansējums no riska kapitāla fonda mums dod iespēju ātrāk attīstīt biznesu. IT un augstās tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka bez papildu investīcijām tā vienkārši būtu muļļāšanās,» saka Jānis Zemītis, SIA Aerones Nordic valdes priekšsēdētājs. Ar investīcijas palīdzību Aerones Nordic plāno attīstīt industriālo dronu pakalpojumu eksportu Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Skandināvijas valstis būs galvenais eksporta tirgus, jo tur pašreiz jau ir uzbūvētas vairāk kā 5 tūkstoši vēja turbīnas. Piemēram, Zviedrija plāno tuvāko 20 gadu laikā pilnībā pāriet uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ir viena no vadošajām Eiropas Savienības valstīm vēja enerģijas ražošanā.

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Nākamo gadu laikā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegto finanšu instrumentu portfelis varētu sasniegt miljardu eiro, intervijā prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Ja skatāmies uz mūsu izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, tas ir pilnīgi reāli. Tas ir vairāku gadu jautājums, bet mēs to izdarīsim," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aizdevumu portfelis, visdrīzāk, saglabāsies esošajā apmērā, jo "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām. Institūcija strauju izaugsmi paredz izsniegto garantiju apmērā, kā arī ir sākusies ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu apguve.

"Sākām mēs ar 350-360 miljoniem eiro, un tagad mums ir vairāk nekā 600 miljonu eiro portfelis," atgādināja "Altum" vadītājs.

Viņš piebilda, ka liels pieaugums ir bijis mājokļu iegādes garantiju programmās. Papildus garantijām, kuras ir saistītas ar hipotekārajiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem, ir ieviesta garantiju programma jaunajiem speciālistiem.

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Palielinoties izpratnei par to, ka mūsu nākotnes pensijas lielums vispirms jau būs atkarīgs no katra paša ieguldījumiem, aug arī iedzīvotāju interese gan par pensiju kapitāla veidošanu, gan par atbilstošāko pensiju fondu un pārvaldnieku izvēles principiem.

Tikpat svarīgi, kā noskaidrot pensiju plāna vēsturisko ienesīgumu ilgākā laika posmā, ir izvēlēties piemērotāko pensiju plāna riska profilu un pārvaldnieku, kura stratēģija atbilst ieguldītāja vēlmēm un vajadzībām. Jau vairāk nekā pirms gadiem desmit ir izveidojušās divas populārākās metodes – aktīvā un pasīvā pārvaldīšana.

Aktīvā pārvaldīšana nozīmē, ka pārvaldnieks pastāvīgi seko līdzi procesiem finanšu tirgos, makroekonomikā un pat uzņēmumu mikroekonomikā, analizē gan kopējās tendences, gan atsevišķu nozaru un uzņēmumu darbību un nākotnes perspektīvas, cenšas prognozēt procesu tālāko virzību un mēģina tai pielāgot pārvaldāmo portfeļa struktūru. Aktīvās pārvaldīšanas primārais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas lielāku portfeļa ienesību, no ļoti plašā finanšu instrumentu piedāvājuma izvēlēties tādus, kam ir vislielākais potenciāls sniegt peļņu, kā arī, prognozējot finanšu tirgus attīstību, nepieciešamības gadījumā koriģēt kopējo portfeļa struktūru un riska profilu. Piemēram, aktīvie pārvaldnieki no visu akciju lielā klāsta izvēlas tās, kas pagaidām ir nepietiekami novērtētas un izdevīgi iegādājamas, bet kam ir liels potenciāls, kas nākotnē nesīs augstāku peļņu. Mūsdienās analīzi atvieglo arī tehnoloģiju attīstība. Pieejamie milzīgie datu apjomi un to automatizētas apstrādes iespējas ļauj arvien precīzāk izvēlēties optimālākos ieguldījumu mērķus.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.