Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.
Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.
Sarunās ar riska investoriem bieži esmu dzirdējis par uzņēmēju skepsi pret iespējamo kapitāla piesaisti, kas prasa potenciālajiem partneriem pavērt sava biznesa “virtuves” durvis. Šeit svarīgs elements ir uzticēšanās – bez tās nenotiks pat pirmā saruna, pirmā tikšanās un pirmā vienošanās, kuras rezultāts varētu būt jauni eksporta tirgi, efektīvāka ražošana, akciju emisija, jaunas ražotnes. Intervijās ar riska kapitāla pārstāvjiem atkārtojas vēl viena tendence: Latvijā ir jūtams aizdomīgums pret sveša kapitāla ienākšanu, dažkārt tās ir bažas tikt apkrāptiem, bet vēl biežāk – nevēlēšanās šķirties no sava lolojuma. Saprotama sajūta, taču biznesa vidē, kurā dominē racionāli apsvērumi, nevis emocijas, tā var kļūt liktenīga.
Kapitāla piesaistes mērķis, kas ir arī Latvijas kā uzņēmējiem labvēlīgas valsts mērķis, ir fundamentāli transformēt biznesus, padarīt tos lielus, perspektīvus, izraut no lēnas izaugsmes vai stagnācijas. Riska kapitālistu lielākā pievienotā vērtība uzņēmējiem ir to spēja izvērtēt biznesa nākotnes potenciālu. Proti, atmetot visus skapjos paslēptos skeletus, maksimāli objektīvi saprast, ko bizness spēj perspektīvā. Un skeletu pieminēšana te nav nejauša. Nekādi nenoliedzot ģimenisko vērtību nozīmi, ģimenes uzņēmumi mēdz glorificēt ģimenes attiecības uzņēmējdarbībā, pieredzējušu speciālistu vietā priekšroku dažkārt dodot radiniekiem. Tāpēc redzīgs skats no malas, ko uzņēmums iegūst līdz ar riska kapitāla piesaisti, palīdz izvērtēt uzņēmuma pašreizējo darbību un attīstības iespējas. Īsā laikā tiek atraisīts potenciāls, kas citādi paliktu neapzināts.
Latvijā pēdējo gadu laikā ir akumulēta apjomīga biznesa attīstībai paredzēta nauda, tostarp arī ALTUM rīcībā no Eiropas struktūrfondiem un citiem resursiem. Mūsu uzņēmēju izaicinājums ir ar šiem resursiem atraisīt savu pagaidām vēl neapzināto potenciālu. Jā, riska kapitāla ienākšana nozīmē, ka kaut kad bizness var tikt pārdots, un tas būs sekmīgs šīs investīcijas noslēgums. Viens no tādiem piemēriem ir nupat par gada investīciju atzītais starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs – antireflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde. Šis darījums ir viens no lieliskiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu.
Mums vēl ir milzīgs potenciāls uzņēmumu vērtības audzēšanai. Laika periodā no 2014. līdz 2017.gadam Latvija ir vien trešajā vietā starp Baltijas valstīm, ja skatāmies uz kopējām riska kapitāla realizētajām investīcijām uzņēmumos, un šai situācijai ir tieša sakarība ar riska kapitālistu veiktajiem ieguldījumiem uzņēmumos. Te turpmākajos gados milzīga loma būs ALTUM ar pieejamo finansējumu no ERAF resursiem aktīvi finansēt vietējos riska kapitāla fondus un vienlaikus arī mobilizēt privātās līdzinvestīcijas.
Mērķtiecīgi un pareizi attīstīts uzņēmums agrāk vai vēlāk nonāks līdz tai brieduma stadijai, kad tas sāks piesaistīt lielo attiecīgās nozares spēlētāju uzmanību. Investora piesaiste nozīmē, ko lolotais uzņēmums turpinās augt, pilnveidoties jau citā attīstības līmenī, iespējams, līdzdarbojoties arī kādam no tā sākotnējiem dibinātājiem. Turklāt, noslēdzot sarunas ar potenciālo investoru, biznesa idejas aizsācēji un attīstītāji jau var domāt par nākamo ieguldījumu. Uzticēšanās nenoliedzami būs atmaksājusies ar uzviju kā jauna biznesa cikla sākums.