IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.
Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).
Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?
Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.
Kāds, jūsuprāt, ir 5G tirgus potenciāls, jo nereti patērētāji uzskata, ka pietiek ar 4G piedāvājumu?
Jaunās 5G tehnoloģiskās iespējas ir ar ļoti lielu potenciālu. Mēs varam piedāvāt ikdienas lietošanas pakalpojumus tiem lietotājiem, kuri līdz šim bija grūti aizsniedzamās teritorijās. Es šeit nerunāju par kosmosu, bet gan par mājas internetu tepat Latvijā – vietās, kur līdz šim tas bija vai nu vājš, vai arī pilnīgi nepieejams. Ar 5G tīkla jaudu mēs varam piedāvāt optiskā interneta kvalitātei līdzvērtīgu pakalpojumu – lielu ātrumu un pieslēguma stabilitāti. Tāpat ir jāņem vērā, ka aizvadītajos gados ir mainījies datu patēriņš, ko izmanto viena mājsaimniecība, un ir mainījušies paradumi. Aizvien biežāk darbībā ir vairākas ierīces vienlaikus, piemēram, 4 cilvēku ģimene izmanto pat 5-9 ierīces. Šobrīd esam uzsākuši piedāvāt trīs dažādus 5G interneta tarifu plānus mājsaimniecībām un birojam, sākot ar neierobežotu ātrgaitas interneta ātrumu, kuram vienlaicīgi var pieslēgties vairāk nekā 10 lietotāji ar kopskaitā vairāk nekā 50 ierīcēm. Tikmēr vidējais tarifu plāns 5G Mājas līdz 400 Mbit/s un 5G Birojam līdz 400 Mbit/s piedāvā līdz 400 Mbit/s lielu interneta ātrumu klientiem, kuri izmanto multivides izklaides iespējas, skatoties filmas, spēlējot spēles tiešsaistē u.tml., un tas nodrošina iespēju vienlaicīgi pieslēgties 5 līdz 9 lietotājiem ar kopskaitā 10 līdz 15 ierīcēm. Savukārt trešais tarifu plāns piedāvā interneta ātrumu līdz 150 Mbit/s, kurā vienlaicīgi var pieslēgties 3 līdz 4 lietotāji ar kopskaitā 5 līdz 9 ierīcēm. Klienti, kuriem ir 5G atbalstošas ierīces, varēs izmantot visas ātrgaitas interneta priekšrocības. Tajā pašā laikā joprojām saglabāsies jau esošo G mobilo paaudžu tehnoloģijas, un esošās iekārtas turpinās darboties kā līdz šim. Kopumā 5G tīkla attīstība paver daudz plašākas iespējas, ņemot vērā, ka 5G tehnoloģiskā kapacitāte ir 10 reizes lielāka.
Tātad pieprasījums jau pastāv?
Jā. Mēs no 4G esam izauguši. 5G ir nepieciešams patērētājiem, līdz ar to mēs grasāmies 5G piedāvāt pilsētu nomalēs, tāpat mazpilsētās, kur līdz šim nebija optiskā interneta, kļūstot par vērā ņemamu konkurentu kabeļtīkla ar optisko šķiedru interneta piegādātājiem. Tas ir tikai viens no attīstības aspektiem. Pēdējos pāris gados esam mērķtiecīgi strādājuši, lai iekļūtu televīzijas tirgū. Televīziju lauciņā vēl pirms 5G palaišanas esam kļuvuši par spēcīgu spēlētāju. Līdz ar 5G iespējām es ticu, ka arī šeit mēs kļūsim par vēl spēcīgāku spēlētāju, jo varam piedāvāt augstas kvalitātes mājas televīzijas pakalpojumus. Tas paver jaunas piedāvājumu iespējas mums un papildu izvēles iespējas arī klientiem.
Kā es varu pārliecināties, vai manā apkārtnē ir jau pieejams 5G?
Mūsu mājaslapā klienti varēs viegli pārbaudīt, vai viņu adresē ir pieejams 5G. Taču kopumā mēs pirmkārt būvējam 5G tīklu vietās, kur ir daudz potenciālo klientu, piemēram, priekšpilsētās, mazākās pilsētās, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās jeb, citiem vārdiem sakot, blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilā interneta datu patēriņš, bet arī liels skaits Bites tīklā pieslēgto ierīču.
Kādi jaunumi būs biznesa klientiem?
Biznesa klientiem stabilitāte un apkalpošanas kvalitāte ir izšķiroša, un mēs to varam nodrošināt, piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus, pieņemamas cenas gala rezultātā – pat labāk nekā mūsu konkurenti. Runa vairs nav tikai par parastu internetu, bet par to, ka mēs kā uzņēmums esam kļuvuši par kompleksu IKT pakalpojumu sniedzēju, un tieši šobrīd vērojams, ka IKT pakalpojumi interesē ne tikai lielus uzņēmumus, bet arvien vairāk arī mazos un vidējos. 5G tīkls paver plašas iespējas biznesa klientiem sniegt jebkādus, pat sarežģītus, risinājumus. Līdz ar to biznesa klienti var saņemt visus pakalpojumus vienuviet - biznesa balss pakalpojumus, biroja internetu, kā arī specializētākus risinājumus, piemēram, virtuālos privātos serverus, viedo zvanu pārvaldnieku, kiberdrošības risinājumus u.c.
Jūs runājat par virkni plašu pasākumu – vai tie visi plānoti jau šogad?
Vairums lietu, kuras mēs apspriedām, ir plānots sasniegt šogad. 5G pakalpojumi tiks piedāvāti visā Latvijā gan privātpersonām, gan biznesa klientiem. Līdz ar Baltcom iegādi Bite Grupai jau pieder kabeļu infrastruktūra, tāpēc 5G tehnoloģiskās iespējas ir kā opcija vietās, kur nav pieejamas optiskā tīkla iespējas.
Līdz ar jauniem pakalpojumiem un iespējām aktuāls ir darbaspēka jautājums. Vai ir izaicinājumi šajā jomā?
Talantu piesaistīšana noteiktām starta pozīcijām, piemēram, mazumtirdzniecībā un klientu apkalpošanā, ir viens no uzņēmuma izaicinājumiem. Tas gan neattiecas tikai uz telekomunikāciju nozari, jo ar darbinieku trūkumu noteiktās pozīcijās cīnās ļoti daudzas nozares. Mēs cītīgi strādājam, lai mūsu darbinieki būtu apmierināti ar savu darbavietu, gan piedāvājot mentoringu un izaugsmes iespējas vienā no straujāk augošajām nozarēm, gan arī ļoti pievilcīgu labumu grozu, konkurētspējīgu atalgojumu un modernu darba vietu vērtībās balstītā uzņēmumā. Esam tehnoloģisks uzņēmums, piedāvājam dažāda profila pozīcijas: tehnoloģiju jomā, komplicētas augstākas sarežģītības līmeņa pozīcijas produktu attīstīšanā, mārketingā. Redzam, ka nepieciešamība pēc apmācītiem darbiniekiem aug, līdz ar to konkurējam ar citiem uzņēmumiem, tādēļ uzlūkojam šo jautājumu nopietni. Mēs nekonkurējam tikai ar atalgojumu, lai arī tas ir ļoti svarīgs elements, mums ir jābūt konkurētspējīgiem, nodrošinot darbiniekus ar labu darba vidi, kas ļauj viņiem augt, kāpt pa karjeras kāpnēm. Mūsu uzņēmumā atrodas vietas visu līmeņu darbiniekiem. Piemēram, pārdošanas nodaļā, kas ir viena no uzņēmuma lielākajām struktūrvienībām, cilvēki uzsāk savu karjeru, izaug, rotē uz citām pozīcijām uzņēmuma iekšienē. Pašreiz mēs investējam vidēja līmeņa vadības izaugsmes veicināšanā, lai dotu iespēju saviem darbiniekiem augt un nodrošināt viņiem vidi, kurā ir ērti strādāt, saņemt atbilstošu apmācību un mentoringu, kas palīdz sasniegt personīgo izaugsmi. Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši mazs, manuprāt, ir jādomā arī par starptautisku talantu piesaisti konkrētās pozīcijās. Ir jāparāda, ka mūsu tirgus ir interesants un šeit var veidot interesantu karjeru. Tāpat mums ir jādomā, kā būt efektīviem, automatizēt ikdienas rutīnas uzdevumus un labāk koncentrēt cilvēkus uz sarežģītākiem uzdevumiem, kurus nav viegli automatizēt. Kā uzņēmumam mums ir izstrādāts gada izaugsmes plāns, kurā ietverts gan mērķis augt līdz ar 5G tehnoloģiju un kļūt par lielāku spēlētāju interneta tirgū, gan arī mērķis veicināt izaugsmi televīzijas tirgū, vienlaikus kopumā palielinot biznesa apjomu. Tie ir pietiekami ambiciozi mērķi, kas nozīmē, ka varam tos sasniegt, tikai pilnveidojot savus darbiniekus un vadītājus.
5G attīstība uzņems lielus apgriezienus, bet vai šobrīd mobilo sakaru operatoru tirgū viss ir kārtībā?
Tā gluži nav. Joprojām dienas kārtībā ir situācija ar mobilo sakaru publiskā sektora iepirkumiem, un mēs neesam vienīgie tirgus dalībnieki, kas ir pamanījuši šīs problēmas. Visticamāk, Latvijā ir iespējas padarīt publiskos iepirkumus godīgākus. Absurdi vērtēšanas kritēriji ir kļuvuši par galveno instrumentu, kā panākt, lai publiskajos iepirkumos varētu startēt un uzvarēt viens konkrēts komersants, tādējādi pasūtītājam maksājot augstāku cenu par mobilo sakaru pakalpojumiem, šķērdējot nodokļu maksātāju naudu, iznīcinot tirgus konkurenci un padarot iepirkumu procedūras par formālām. Ir konkrēti konkursi, kuros redzam netaisnīgus noteikumus.
Vai varat minēt konkrētu piemēru?
Aizvadīto gadu laikā ir iezīmējušās vairākas spilgtas tendences, ko aizvien sistemātiski redzam atkārtojamies publiskā sektora mobilo sakaru iepirkumos. Runa ir tieši par vērtēšanas kritērijiem, kas iepirkumos tiek definēti tā, lai kādam no dalībniekiem būtu noteiktas priekšrocības. Daudzos iepirkumos figurē prasības komersantam nodrošināt konkrētu bāzes staciju skaitu vai piešķirto radiofrekvenču lietošanas atļauju skaitu, klientu apkalpošanas centru skaitu u. tml. Šie kritēriji ir aplami! Ļoti klasisks piemērs ir lielākā bāzes staciju skaita ietveršana vērtēšanas kritērijos, piešķirot tam nozīmīgu punktu skaitu.
Mūsdienās, kad visi trīs mobilo sakaru operatori nodrošina pakalpojumu pieejamību 99% valsts teritorijas, bāzes staciju skaitam nav izšķirošas ietekmes uz pakalpojuma kvalitāti. Ir gadījumi, kad, nespējot šo kritēriju izpildīt, operators var piedāvāt nulles cenu par pakalpojumiem un tik un tā nebūs konkurētspējīgs. Tā varētu šķist kā loģiska prasība, bet šobrīd tikai skaitliski bāzes staciju pārspēks nenozīmē to, ka tīkls būs stabilāks vai efektīvāks, vai arī, ka tas piedāvā augstākas kvalitātes pakalpojumu. Proti, mūsdienās viena bāzes stacija var nodrošināt sakarus un internetu ļoti lielā platībā, tāpēc vairs nav nepieciešams būvēt bāzes staciju pēc bāzes stacijas. Citos gadījumos tas, cik efektīvi strādā bāzes stacija, ir atkarīgs no tā, cik ierīču tai pieslēgušās – operatoram konkrētā vietā var būt vairāk staciju, bet, ja tās ir noslogotas, tad tīkls nenodrošinās kvalitatīvus pakalpojumus. Ieliekot bāzes staciju skaitu kā kritēriju iepirkumā, pasūtītājs domā, ka tas liecina par mobilo sakaru pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, balstoties vienīgi uz pieņēmumu, ka lielāks bāzes staciju skaits nozīmē lielāku varbūtību, atrodoties tuvāk kādai no tām, saņemt stiprāku signālu un vienlaikus labāku pakalpojuma kvalitāti. Tajā pašā laikā pilnībā tiek ignorēts fakts, ka nepieciešamais bāzes staciju daudzums ir tieši atkarīgs no pakalpojuma lietotāju skaita mobilo sakaru tīklā. Lai lieki neceltu jaunas bāzes stacijas, ierasta operatoru prakse ir aprīkot esošos torņus ar stiprākiem signāla raidītājiem, tādējādi nodrošinot sakarus krietni lielākā ģeogrāfiskajā rādiusā - no mazāka torņu skaita tiek nodrošināta sakaru pieejamība lielākā attālumā.
Par konkrētiem konkursiem strīdējāmies arī tiesā, kur, mūsuprāt, taisnīgu diskusiju ceļā sadzirdējām, ka tas nedrīkstētu būt konkursu kritērijs arī turpmāk. Fenomenāls piemērs - nesen ir pieņemts lēmums vienā iepirkumā, kuru apstrīdējām 2018. gadā. Ir pagājuši jau teju pieci gadi, un diemžēl šo gadu laikā nekas arī nav mainījies. Saņēmām pat tiesas slēdzienu, ka jā, šis kritērijs, par kuru esam tiesājušies, nebija atbilstošs, bet līdztekus iestāde, kas piecus gadus turpina organizēt konkursus, turpina iekļaut šo kritēriju. Jau pēc šī viena sprieduma mums ir pamats runāt ar institūcijām, ka kritēriji iepirkumos ir jāmaina, jo par kādu konkurenci vai izdevīgāko piedāvājumu varam runāt, ja valsts un pašvaldību institūciju iepirkumos drīz vien pamatā startēs viens operators.
Tas nav tikai gadījums, kad konkurenti tiesājas savā starpā. Tas ir jautājums par to, ka publiskais sektors konkursos nesaņem labāko rezultātu, kādu varētu saņemt! Cieš gan valsts vai attiecīgā pašvaldība, gan Latvijas iedzīvotāji, kas maksā par šiem pakalpojumiem. Mēs redzam, ka šeit varētu veikt uzlabojumus un tirgus kopumā no tā tikai iegūtu. Vienlaikus novērojam, ka daži pasūtītāji patiešām ir uzlabojuši pieeju iepirkumu procesam, atsakoties no nepamatotiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot godīgas konkurences iespējas iepirkumos visiem pretendentiem, tomēr problēmas joprojām sistemātiski pastāv.
Vai tiesas jau ir galā?
Nē, patlaban Bitei tiesvedību procesā ir vēl divas lietas – vienas valsts iestādes un vienas augstskolas iepirkumu lietas. Arī tajās problēma ir vērtēšanas kritēriju absurdumā. Runājot par staciju skaitu kā kritēriju, ir arī kritērijs par to, cik uzņēmumam ir salonu, kas ir visai diskutabls kritērijs laikmetā, kad veicam attālinātu iepirkšanos un piegādes, kuras mēs spējam nodrošināt. Mums ir arī darbinieki, kas dodas tieši pie biznesa klientiem un nodrošina nepieciešamo pakalpojumu veikšanu. Klientam visos gadījumos nav nepieciešams doties uz salonu. Ja ir vēlme vai vajadzība, pietiek ar zvanu. Visbiežāk salonu apmeklējumi vairs nenotiek, bet, ja ir runa par lieliem biznesa klientiem – tad tādu vispār nav! Šis ir viens no kritērijiem, kas neskar biznesa sektora klientus pēc būtības, bet publiskajos konkursos tiek iekļauts kā kritērijs. To mēs tiesā cenšamies apstrīdēt, jo tas ir nevajadzīgi un mākslīgi ierobežo konkurenci.
Ir saprotams, ka minētie kritēriji varēja būt kritiski pirms gadiem 20, bet vai valsts institūcijas laika gaitā neko nemaina?
Satiksmes ministrija dod vadlīnijas, kādiem kritērijiem vajadzētu izskatīties. Diemžēl tās ir tikai vadlīnijas, bet ne prasības. Tas dod iespēju izvēlēties sekot šīm vadlīnijām vai nē. Līdz ar to tas nav darbojies tik efektīvi, kā ministrijā bijis iecerēts. Turklāt, ņemot vērā, ka pārejam uz 5G un faktiski esam tehnoloģiju evolūcijas epicentrā, tas ir vēl viens spēcīgs arguments, lai beidzot sāktos pamanāmas izmaiņas.
Vai tādas problēmas ir arī Lietuvā, Igaunijā?
Par Igauniju man būs grūtāk atbildēt, bet Lietuvas tirgū, kur darbojas viens no mūsu uzņēmumiem, mums būtisku problēmu nav. Protams, publiskajos konkursos vienmēr būs kādi specifiski nosacījumi atkarībā no sarežģītības līmeņa nepieciešamajam pakalpojumam. Bet, ja runājam par samērā vienkāršu pakalpojumu nodrošināšanu, kā sakaru, zvanu, interneta nodrošināšana, nosacījumi ir skaidri, un, tā kā pakalpojumu kvalitāte pakalpojumu vidū ir diezgan līdzīga, konkursos uzvar pieejamākais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā tas nes labumu pašai valstij. Ja man ir jāsalīdzina, tad Latvijā vēl ir tāls ceļš ejams, lai publiskie konkursi kļūtu caurspīdīgāki.
Vai šī problēma būtu jārisina augstākā līmenī, piemēram, ar Eiropas Komisijas palīdzību, ja valsts nevar tikt galā?
Cieši strādājam ar valsts institūcijām. Paralēli, protams, mēs izskatām arī citas iespējas, kā vispār pastāvēt publiskajos konkursos.
Cik, jūsuprāt, ilgs laiks varētu paiet, līdz šis jautājums tiks atrisināts?
Grūti prognozēt, bet domāju, ka, ja nosacījumi būs taisnīgi un konkursos kā kritēriju iekļaus pakalpojuma pieejamību ne tikai cenas ziņā, bet arī cenas attiecību pret pakalpojumu kvalitāti un piedāvātajām funkcijām, iegūs visi! Šī spēle ir jāpadara caurspīdīga un jāļauj labākajam uzvarēt!
Kādu redzat 5G laika rāmi?
Mobilo sakaru paaudzes nomaina cita citu, un ik pēc brīža nāk jauns risinājums. Cik daudz 5G ietekmēs lietotāju paradumus jau tuvākajā nākotnē?Šis gads būs 5G izaugsmes gads vairākiem tirgus dalībniekiem. Es redzu, ka 5G tīkls mūsu biznesa pamatā būs nākamos 10-15 gadus, un attiecīgi mēs uz to fokusēsimies. Tas nav tikai mūsu pašmērķis, jo ieguvēji būs visa sabiedrība kopumā. Ja mēs runājam par lietotāju paradumiem šī brīža ekonomiskajos apstākļos, tad jāteic, ka mēs neesam novērojuši būtiskas izmaiņas. Ir dažas jomas, kurās gan jāņem vērā, ka mēs tieši šobrīd arī augam, kā, piemēram, mājas interneta un televīzijas tirgū. Nedomāju, ka tas ir tirgus spiediena dēļ, bet gan tādēļ, ka piedāvājam izšķiroši svarīgus pakalpojumus. Biznesa klientu vidū novērojam, ka mazie un vidējie uzņēmumi jau raugās mūsu piedāvāto IKT risinājumu virzienā. Tas ir kas jauns, ja salīdzina ar situāciju pirms dažiem gadiem. Tāpat uzņēmumiem interesē drošības risinājumi, kas, lietojot lielu datu plūsmu, ir ļoti nozīmīgs jautājums, jo biznesa darījumus var skart kibernoziegumi. Uzskatu, ka turpmāk šis jautājums tiks aktualizēts aizvien vairāk. Salīdzinājumam - vēl pirms trim gadiem mazie un vidējie uzņēmumi par drošības risinājumiem interesi neizrādīja vispār.
Patērētājiem jau piedāvājat ugunsmūra pakalpojumu viedtālrunī. Vai būs arī citi drošības piedāvājumi?
Jā, un mēs to piedāvājam arī biznesa klientiem. Arī turpmāk investēsim drošības risinājumos, lai vēl vairāk pilnveidotu šīs iespējas. Lietotāji redz, ka informācija var tikt nozagta un ir jābūt uzmanīgiem. Jāpateicas, ka par to arvien vairāk runā, taču joprojām gadās arī negadījumi, un mēneša laikā var zaudēt vairāk nekā tikai dažus eiro.
Vai apsverat domu piedāvāt kādas apmācības lietotājiem saistībā ar drošības jautājumiem? Jo tikai vīrusu aizsardzības programma no visa nevar pasargāt.
Šie ir pareizi novērojumi. Šeit atkal ir jārunā atsevišķi par privātajiem klientiem un biznesa klientiem, jo nepieciešamie risinājumi arī ir diezgan atšķirīgi. Patērētājus mēs cenšamies informēt par mūsu sniegtajiem pakalpojumiem šajā jomā gan veikalos, gan caur pārējiem tirdzniecības kanāliem. Tajā pašā laikā mēs mēģinām rast iespējas runāt par to vēl skaļāk, informēt par to, kādus līdzekļus varam piedāvāt. Šogad par to runāsim vēl vairāk. Savukārt ar biznesa klientiem cenšamies veidot klātienes dialogus, jo jautājums ir ļoti nopietns. Mēs skaidrojam, kādas ir šīs iespējas, kas aizvien sarežģītības ziņā aug. Investējam darbiniekos, lai viņi ir zinošāki šajā jomā, jo redzam, ka Bites biznesa izaugsmi ietekmēs izaugsme IKT jomā. Ar šo integrēto pieeju varam piedāvāt gan optiskā interneta pakalpojumus, gan IT pakalpojumus, gan atbalstu. Strādāsim šajā virzienā, jo biznesa klientu vidū mums vēl ir liels potenciāls, kur attīstīties.
Kādiem pakalpojumiem paredzat straujāko izaugsmi?
Runājot par biznesu, es pieņemu, ka mēs redzēsim Latvijā ienākam lielus projektus jau tuvākajā laikā, tostarp tādus, kādi jau ir ieviesti pārējās Baltijas valstīs, kā, piemēram, viedos skaitītājus. Gatavojamies tam gan infrastruktūras ziņā, gan tīkla ziņā. Ar pieredzi jau no citām valstīm redzam, ka varam kļūt par šī pakalpojuma līderiem un parādīt, kā šai sistēmai būtu jāstrādā. Gada laikā Bites tīkla pārklājuma modernizācija ir bijusi ievērojama. Pērn novembrī mēs uzsākām vecās sistēmas nomaiņu uz jaunu, un tas skar visus mūsu klientus, ne tikai tos, kuri lieto 5G. Šogad daļa klientu šīs pārmaiņas sāks just ne tikai uz papīra, bet tieši - realitātē. Mēs paredzam, ka, pateicoties šiem uzlabojumiem, aptversim plašāku klientu loku, uzlabosim pakalpojumu kvalitāti un palielināsim interneta ātrumu visiem mūsu pakalpojumiem līdz 30%. Tātad ne tikai 5G nes mums jaunas iespējas, bet arī tīkla modernizācija kopumā.