Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas, piemēram, dažādas aplikācijas, intervijā sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.
"Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%," pauda Mickevičs.
Savukārt pašreiz balss sakaru apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk.
Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka, izplešoties 5G tīklam, paredzams datu lietošanas pieauguma turpmāks kāpums, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas.
"Tas viss audzē datu pārraides apjomus. Mums kā pakalpojumu sniedzējam tas, no vienas puses, ir labi, no otras - tas prasa arī papildu ieguldījumus tīkla attīstībā, un mūsu darbs ir nodrošināt, lai šis apjoma kāpums nekļūtu par negatīvu pieredzi mūsu klientiem. Šī situācija gan nav unikāla, jo apjomu pieaugums rada zināmu stresu visiem tirgus dalībniekiem," teica kompānijas izpilddirektors.
Runājot par pandēmijas laikā strauji pieaugošo informācija un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošanu, Mickevičs norādīja, ka parasti tomēr IKT risinājumu ieviešana ir plānots pasākums, kurš nenotiek steigā. "Arī IKT pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs un atšķirīgs.
Ja mēs runājam par drošības risinājumiem, mākoņpakalpojumiem vai tamlīdzīgām lietām, tad uzņēmumi tos izvēlas, vērtējot savas vajadzības. Ja mēs runājam par e-veikaliem, tad laikā, kad bija slēgti fiziskie veikali, to esamība vai neesamība jau noteica, vai uzņēmums vispār spēj turpināt pastāvēt. Protams, ka šādi risinājumi tika ieviesti ļoti ātrā tempā," viņš teica.
Pandēmija iemācīja, ka ir jābūt alternatīviem pārdošanas kanāliem, un daudzi tos veidoja steigā, savukārt tagad ir laiks izvērtēt, vai tie atbilst nepieciešamajiem standartiem - drošības prasībām, personu datu apstrādes prasībām. Uzņēmumi, kuri sniedz IKT pakalpojumus, ar to var palīdzēt, veicot auditus un norādot uz vājajām vietām, kā arī piedāvājot uzticamus risinājumus.
"Protams, uzlabojumus veic ne visi. Dažiem ir attieksme, ka ar šiem riskiem var arī sadzīvot. Man ir jāsaka, ka aptuveni viena trešdaļa uzņēmumu veic uzlabojumus - pastiprina drošības standartus, veic auditus, pārceļ savus datus uz mākoni, jo tas ir ērtāk, ja darbība paplašinās," pauda Mickevičs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka viena trešdaļa turpina dzīvot ar tiem riskiem, kādi ir, līdz ar to var teikt, ka attieksme ir dažāda. "Jāsaka, ka šie IKT risinājumu uzlabošanas pakalpojumi ir tas, uz ko fokusējas arī "Bite"," norādīja Mickevičs.
Mickevičs arī piebilda, ka, pandēmijai pierimstot, ir redzams, ka daļa pircēju ir atgriezušies pie fiziskiem veikaliem.
