Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.
Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.
Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.
Vienlaikus jāuzsver, ka operatoru radio tīklu koplietošana jau kopš 2005. gada ir ierasta prakse – kopumā pasaulē šobrīd ir aptuveni 100 šāda veida vienošanos, un 40 no tām ir Eiropā. Piemēram, “Tele2” un “Telia” (Zviedrija), “Telia” un “Telenor” (Norvēģija), “Orange” un “T-Mobile” (Polija), DNA un “Telia” (Somija), SFR un “Bouyugues Telecom” (Francija), “Vodafone” un “Nova” (Islande), “T-Mobile” un “O2” (Vācija), “Vodafone” un “Orange” (Lielbritānija) u.c.
Tomēr jāatgādina, ka Eiropas līmeņa regulējuma un rekomendācijas Latvijā netika sadzirdētas, jo “Bite Latvija” un “Tele2” vēlme koplietot radiopiekļuves tīklu, izveidojot kopuzņēmumu “Centuria”, netika piepildīta, SPRK ļaujot uzņēmumiem kopīgi izmantot vien daļu no nepieciešamajām frekvencēm. Lēmuma pieņemšanā netika ņemti vērā arī tādi sabiedrības un valsts mēroga ieguvumi kā 100% tīkla kapacitātes pieaugums, ievērojami ātrāka un lētāka 5G ieviešana, kā arī par 20% samazināts elektroenerģijas patēriņš, kas nepieciešams tīkla darbībai. Tāpat Latvija pazaudēja aptuveni 30 miljonus vērtas investīcijas un virkni jaunu darbavietu.
Par nožēlu jāsaka, ka šobrīd varam vērot trešo cēlienu, kā mērķtiecīgi tiek būtiski apdraudēta 5G ieviešana tik jaudīgā apjomā, kāds ir Latvijas spēkos. Vēl vairāk, tiek nogalināta tirgus konkurence, vēl desmitiem miljonu eiro lielākas investīcijas un Latvijas iespēja piedzīvot strauju tehnoloģisko izrāvienu. Nemaz nerunājot par to, ka šādi lēnām virzīsimies uz duopola stāvokli telekomunikāciju tirgū.
Proti, 2017. un 2018. gadā SPRK organizēja izsoles, kurās operatoriem bija iespēja tikt pie vērtīgās 3,6 GHz frekvences. “Bite Latvija” tajās bija aizliegts piedalīties, jo uzņēmumam piederēja elektronisko pakalpojumu sniedzējs, kura īpašumā jau bija 3,6 GHz frekvence, radot ilūziju, ka vienas grupas uzņēmumi to nākotnē varēs kopīgi izmantot 5G attīstīšanai. Tāpēc ir lieki vaicāt, kāpēc “Bite Latvija” nepiedalījās vai neiebilda pret SPRK izsoļu noteikumiem jau tolaik. Neviens neprognozēja, ka situācija tiks mērķtiecīgi būvēta tā, lai vēlāk vājinātu “Bite Latvija” konkurētspēju.
Šobrīd, lai “Bite Latvija” varētu kopīgi izmantot jau “BITE Grupā” esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja, kas ir saprotama prasība. Tomēr realitātē viss nav tik vienkārši - neizprotamu iemeslu dēļ šīs atļaujas saņemšanas lēmuma izskatīšana tiek vairākkārt pagarināta, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz tirgus konkurenci.
Vilcinoties pieņemt lēmumu un galu galā neļaujot “Bite Latvija” un “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslu, tiek radīta situācija, kurā tiek liegta ievērojami efektīvāka šī ierobežotā resursa izmantošana. Papildus tam, tiek kavētas milzīgas, desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas Latvijas mobilo sakaru tirgū un iespēja pilnvērtīgāk izmantot šīs frekvenču joslas potenciālu.
Tātad – šobrīd, atļaujas neizsniegšanas aizsegā, sanāk, ka 5G tīkla attīstībā “Bite Latvija” ir jāpiedalās sacensībās ar parastu auto, kamēr citi tirgus dalībnieki varēs izmantot sacīkstēm paredzētas automašīnas. Acīmredzot 2023. gadu sagaidīsim, ne vien esot energokrīzes un inflācijas krustugunīs, bet arī cerībā, kā nākamais gads nenesīs krīzi telekomunikāciju tirgū, tai radot nevaldāmu “sniega bumbas” efektu, kas atbalsosies jau visu mobilo sakaru lietotāju ikdienā.
Jau šobrīd “Bite Latvija” ir iesniegusi SPRK sūdzību ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus. Tāpat uzņēmums gatavojas iesniegt vēl vienu sūdzību par kārtējo nepamatoto SPRK lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu par atļauju “Bite Latvija” un “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslu.
Jebkuru traģikomēdiju var izprast līdz brīdim, kad tā nav kļuvusi par traģēdiju.
