Jūtamas izmaiņas tajā, kā Latvijā tiek rīkoti iepirkumi pēc tam, kad mobilo sakaru operatori "Bite" un "Tele2" vērsās Eiropas Komisijā (EK), patlaban nav redzamas, intervijā atzina "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka ir grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs EK izvērtējums un kāds būs galarezultāts, bet uzskata, ka tas ir papildu signāls Latvijas institūcijām, ka šis jautājums ir jārisina.

"Es arī domāju, ka daudzas institūcijas vairāk vai mazāk piekrīt, ka ar iepirkumiem ir problēmas un ne tikai telekomunikāciju jomā, bet kaut kādu iemeslu dēļ mēs joprojām neesam nonākuši pie galīgā risinājuma," atzina Mickevičs.

Viņš sacīja, ka "Bite" ir piedāvājusi risinājumu, kāds tiek izmantots kaimiņvalstīs. Proti, pamata pakalpojumiem var izveidot standartizētu katalogu. Vienlaikus var ieviest arī vienotu pakalpojumu sniedzēju kvalitātes pārbaudi, lai katrai institūcijai, kura izsludina iepirkumu, tam nebūtu jātērē savs laiks un nauda.

"Domāju, ka šāds katalogs darbotos daudz efektīvāk nekā tagadējā prakse, un iepirkumiem varētu tērēt mazāk resursu. Potenciāli tādu varētu izmantot arī citās nozarēs, kuras sniedz standartizētus pakalpojumus," intervijā sacīja Mickevičs.

Viņš uzsvēra, ka ne visi konkursi ir vienādi, bet lielākā daļa no tiem ir ļoti vienkārši un to mērķis ir iegādāties pamata pakalpojumus.

"Kad mēs runājam par sarežģītākiem IKT risinājumiem, kiberdrošības risinājumiem, tad, protams, ar standartizētu katalogu nepietiks, jo tur ir specifiski kritērij," atzina Mickevičs.

Runājot par to, ko uzņēmums sagaida pēc EK izvērtējuma, Mickevičs pauda cerību, "ka viss varētu beigties ar iepirkuma sistēmas un tiesību aktu modernizāciju".

"Bite Latvija" ģenerāldirektors uzsvēra, ka patlaban ir Satiksmes ministrijas vadlīnijas, kas būtu jāievēro sakaru pakalpojumu iepirkumos, bet vadlīnijas ir lieta, ko var ievērot un var arī neievērot - tas nav likums.

Mickevičs atzīmēja, ka vienkārši iepirkumi par pamatpakalpojumiem telekomunikāciju jomā ir aptuveni divas trešdaļas. Daļa no iepirkumiem ir par individualizētākiem pakalpojumiem, bet ne visas institūcijas tādus veic un ne visām institūcijām tas šobrīd ir vajadzīgs.

Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka pēc vēršanās EK ir bijuši daži iepirkumi, kuru noteikumi izstrādāti bez diskriminējošiem ierobežojumiem. Tomēr vispārējā līmenī, līdz šim nav lielu pārmaiņu.

"Pat nesen ir novēroti ļoti dīvaini vai pat absurdi kritēriji, kas iekļauti iepirkumos. Piemēram, pērkot pamata sakaru pakalpojumus pašvaldībai, tiek pieprasīts, lai pakalpojumu sniedzējam būtu viesabonēšana "Apple Watch" pakalpojumiem. Tas ir dīvaini," sacīja Mickevičs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šī jautājuma sakārtošana skar ne tikai uzņēmējus - tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas tiek tērēta neefektīvi.

"Salīdzinot ar cenām, par kādām mēs pārdodam pakalpojumus mūsu biznesa klientiem, pašlaik publiskajos iepirkumos tiek pārmaksāts līdz pat četrām reizēm," atzina Mickevičs.