Otrā līmeņa pensiju naudu ieguldīšanas riska kapitālā stimulēšanas priekšlikumiem liela pretestība, redz daudz risku, tāpēc šādu ideju tālākai virzībai atbalsta nav.
Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti bija ļoti skeptiski noskaņoti, jo vairāk tāpēc, ka otrā līmeņa pensiju pārvaldnieku darba rezultāti nav iepriecinoši – plāna ieguldītāji ciešot zaudējumus, bet pārvaldnieki pelnot. Proti, pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs, turklāt šāda situācija esot novērota tikai trešo reizi, vienlaikus šo īstermiņa stāvokli nedrīkstot attiecināt uz visu laiku.
Trūkst 200 milj. eiro
«Informatīvais ziņojums ir vērsts uz to, kā panākt, lai valsts fondēto pensiju līdzekļi tiktu ieguldīti Latvijā, jo ieguldījumi riska kapitālā atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet pat no ES vidējā līmeņa,» skaidroja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.
Viņš norāda, ka par šo jautājumu ir bijušas daudzas diskusijas un paredzēts, ka punktu tām pieliks Ministru kabinets. «Riska kapitāla nozare no valsts puses tiek attīstīta jau vairākus gadus, un nozare no bērna autiņiem jau ir izaugusi līdz pietiekami spēcīgām komandām, kuras saprot, kas ir pensiju kapitāls, kā tas ir jāpārvalda un ko tas rada tehnoloģiju kompāniju attīstībai,» tā K. Soms. Viņš atzīst, ka, neraugoties uz jau radītajām iespējām, riska kapitāla ieguldījumi ir nepietiekami. Proti, valsts fondēto pensiju plānu kopējā vērtība ir 3,48 miljardi eiro, bet, pēc ekspertu vērtējuma, Latvijas ekonomikā līdz šim ieguldīti 724 milj. eiro. Ieguldījums riska kapitālā ir ļoti neliels, jo to veic tikai aktīvie ieguldījumu plāni.
ES dalībvalstīs pensiju fondu ieguldījumi alternatīvajos investīciju fondos vidēji ir 20%, bet Latvijā tikai 2,1%. Lai pensiju pārvaldnieks riskētu ieguldīt riska kapitāla fondā, viņam jāveic daudz būtiskāki ieguldījumi attiecībā uz administratīvo sadaļu – gan pārvaldnieku, gan stratēģijas segmentos, turklāt tas prasa laiku. Pēc K. Soma rādītajām aplēsēm, kopējā riska kapitāla joma līdz 2023. gadam būs 700 milj. eiro, no kuriem nepieciešamā publiskā finansējuma sadaļa – 400 milj. eiro. «Ja pašreizējās tendences nemainās, tad privātā līdzfinansējuma iztrūkums būs aptuveni 200 milj. eiro,» skaidroja K. Soms. Viņš gan norāda, ka uz vienu publisko eiro pretī atkarībā no situācijas tiek pievienots 0,4 līdz 1,0 eiro.
Jaunākās idejās valsts daļa ir lielāka, bet izaugsmē esošajās kompānijās valsts un privāto ieguldītāju attiecība esot 1:5. «Pašlaik iepirkumu procedūrā ir izvēlētas kompānijas, lai veiktu investīcijas 2019.- 2020. gadā, taču konstatēja problēmu, ka izvēlētais pārvaldnieks nespēja iegūt pietiekamu privāto līdzfinasējuma apjomu, lai varētu īstenot iecerēto darbību,» stāstīja K. Soms. Viņš norāda, ka viens no traucēkļiem ir tas, ka skatījums ir lokāls, jo vēl nav pieejami citi, piemēram, Skandināvijas valstu privātais (pensiju fondu) līdzfinansējums. Ekonomikas ministrijas priekšlikums ir izmantot maksimālo komisiju griestus kā instrumentu, lai stimulētu pensiju fondu investīcijas Latvijā.
Visu rakstu lasiet 26. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!