Cilvēkiem patīk patriotiskas rotas, piemēram, ar Latvijas kontūriņu – jo īpaši svarīgas tās ir, esot svešumā, saka Agate Dombrovska, i/k Cita rota īpašniece.
«Cenšamies radīt oriģinālas latviešu rotas, kaut ko atšķirīgu nekā citur,» norāda A. Dombrovska. Cita rota piedāvājumā ir dažādas rotas gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī liela, adīta apaļā šalle ar Lielvārdes jostas rakstiem. Līdz šim vispopulārākā rota ir bijusi Meitene Latvija – Latvijas kontūra ķēdītē. «Latvijas kontūra ir unikāla – kāpēc to neizmantot?» spriež Agate.
Cita rota «piedzima» šī gada aprīlī, kad viņa bijusi pārdomās, ka jāsāk darīt kaut ko savu. Tiesa, sākotnējā Agates ideja bija organizēt pasākumus. Viņa bija ievērojusi, ka šī brīža aktualitāte ir latviskas rotas. «Ideja par rotām radās no vecā sudraba pieclatnieka. Ir redzēts, ka no tā izgriež Mildas kontūru, bet kāpēc jāsabojā monēta, ja to tāpat var nēsāt kā rotu? Kāpēc pieclatniekam jāstāv plauktiņā, ja to var nēsāt ap kaklu?» viņa prāto.
Agate ir dzirdējusi, ka viņas piedāvātās rotas esot amerikāniskākas, tieši tā tas esot domāts – lai nav tādas pašas kā veikalos nopērkamās, kas bieži vien, pēc viņas domām, esot garlaicīgas.
Pakojot rotas, tām līdzi viņa iesaiņo pīni no Latvijas siena. Ja, piemēram, šādu sainīti sūta uz ārzemēm, atverot iepakojumu, saņēmējs ieelpo Latvijas smaržas mākoni, saka Agate.
Daļu darbu Agate dara pati un daļu uztic citiem – juvelierim, šaļļu adītājai u.tml. «Pati es taisu mazākas rotas, piemēram, rokassprādzes. Esmu baigais virpulis – man nav problēmu kādu iesaistīt un «paraut» līdzi. Projektā iesaistītos es iepriekš pazinu, tāpēc bija vieglāk visu saorganizēt. Zināju, ar ko gribu kopā darboties, kā kurš strādā,» viņa saka.
Tuvojoties 18. novembrim, Agate jūt lielāku pieprasījumu pēc Cita rota rotaslietām. «Man prieks, ka cilvēki par svētkiem domā; jau tagad sāk gatavoties un pasūta arī Ziemassvētku dāvanas,» viņa teic.
Agate apstiprina arī citu pašmāju dizaineru teikto, ka latviskie motīvi ir modē. Piemēram, dzintara rotas daudziem šķietot vecmodīgas, bet pirms vairākiem gadiem tirgū parādījās šādas rotas modernākā izpildījumā un guva atsaucību un labu novērtējumu. «Arī mēs cenšamies latvisko pasniegt kičīgāk, modernāk, un tieši tāpēc mūsu rotas pērk, jo tas ir kaut kas oriģināls, pavisam citāds kā citur,» viņa teic.
Agate uzskata, ka Citas rotas aksesuāriem konkurences neesot. «Mums ir oriģinālas lietas. Tikpat labi par konkurentiem varu nosaukt rotu ražotājus, taču ne. Piedāvājums atšķiras – tas, kas ir mums, nav citur, un tas, kas ir citiem, nav mums. Es nenosaukšu viņus par konkurentiem, viņi ir mūsu draugi,» viņa uzskata.
Lielākā daļa rotu aizceļo uz citām valstīm pie ārzemju latviešiem vai cilvēkiem, kas kaut kā ir saistīti ar Latviju, piemēram, viņu laulātie draugi ir no Latvijas. «Ļoti daudz rotas pērk dāvanām,» saka Agate. Pircēju vidū lielākā daļa atbilst apzīmējumam vidusslānis. Arī jauniešiem šīs rotas patīk, bet viņus no rotu iegādes parasti atturot cena.
«Tas ir roku darbs, lētāk nevar,» viņa piebilst. Ja cenas būtu zemākas, Agate ir pārliecināta, ka pircēju vidū būtu vairāk jauniešu. Tāpēc viņa sola padomāt par šo jautājumu un, iespējams, ar laiku būs arī lētākas rotas. Agate iecerējusi biznesu turpināt, attīstot latvisko tēmu. Taču, līdzīgi kā viņa no sākotnējās biznesa idejas par pasākumu organizēšanu pievērsās rotām, tāpat iespējams, ka nākamā nodarbe būs pilnīgi citā virzienā. «Pastāvēs, kas mainīsies,» viņa saka.
Citas rotas rotas nopērkamas vairākos veikalos, piemēram, Paviljonā, Look at Riga, M50. Vaicāta pēc padoma, kā iepatikties Latvijas preču veikaliem un sākt sadarbību, Agate atklāj, ka nav nevienam zvanījusi, lai piedāvātu savu preci, ir bijis otrādi – citi uzņēmēji ir zvanījuši viņai, turklāt visi ir tieši tie, kuru tirdzniecības vietās viņa gribējusi redzēt savs rotas. Agati ir uzrunājuši arī veikalnieki ārpus Rīgas.
«Šobrīd es «filtrēju», ar ko sadarboties, jo, pirmkārt, protams, izdevīgāk ir tirgot pašai, bet jāļauj arī kādam citam nopelnīt. Otrkārt, mani resursi ir ierobežoti,» viņa skaidro. Proti, ar tirgotājiem viņa sadarbojas uz realizācijas līguma pamata, kas nozīmē, ka nauda par preci tiek saņemta tikai brīdī, kad tā ir pārdota. Tā uzņēmumam ir «iesaldēta» nauda.
Ziemassvētku laikā Cita rota plāno piedalīties Kalnciema ielas tirdziņā, tāpat paredzēts piedalīties Vecrīgas tirdziņā Doma laukumā. Agatei nav vajadzīgs viss lielais stends, tāpēc viņa tajā sadarbosies un tirgosies kopā ar vēl kādu. Citos tirdziņos gan viņa neplānojot piedalīties, jo ir pārliecināta, ka liels pieprasījums būs internetā. Jau šobrīd, vēl tikai tuvojoties svētkiem, pasūtījumu esot daudz.
Lai gan Agate biznesā ir neilgu laiku, viņa ir guvusi pirmās mācības. Sākotnēji viņa izveidoja uzņēmumu ar biznesa partneri, bet drīz vien pārliecinājās, ka viņas uzņēmuma gadījumā tas nav labākais variants. Agate iesaka rūpīgi izvērtēt biznesa partnerus, ar ko strādāt kopā. «Arī Turības Studentu biznesa inkubatorā, kurā biju iesaistījusies, par to brīdināja. Taču es neko nenožēloju – no kļūdām mācās,» saka Agate. Tagad viņa ir izveidojusi citu uzņēmumu, kur īpašniece ir viena pati.
Sākot biznesu, Agate nolēmusi, ka līdzekļus neaizņemsies un vismaz sākotnēji visu darīs par pašas naudu. Līdz šim ir izdevies pie šī principa pieturēties.
«Man ir gandarījums par to, ka neesmu nevienam parādā. Apzinos – ja grib kaut ko darīt lielākos apmēros, būs jāpiesaista papildu finansējums. No otras puses, šāda veida rotām ir ļoti ierobežots tirgus. Lielvārdes šalli varu pārdot arī nelatviešiem, bet rotas ar Latvijas kontūriņu interesē tikai tos, kuri ir saistīti ar Latviju,» spriež Agate.