Par sīkiem nodokļu parādiem uzņēmumu darbību aptur, par miljonu lieliem – apžēlo; precedents ar tālejošām sekām
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone vienā dienā pamanījusies izcelties ar diviem savstarpēji pretnostatāmiem apgalvojumiem. LNT rīta raidījumā 900 sekundes Pētersones kundze palepojusies, ka VID esot apturējis vairāk nekā 700 nelielu un vidēju autoservisu darbību. Gandrīz 700 autoservisiem VID uzrēķinājis administratīvos sodus, ap 200 konstatējis, ka neesot saņemtas visas nepieciešamās atļaujas – īsi un konkrēti, autoservisu rindas krietni paretinātas un VID nostrādājis kā savdabīgs klientu plūsmas vārstulis un virziena norādītājs. Pēc VID «autoservisu reida» gan esot tapuši vairāk nekā 500 jauni autoservisi, ziņo LETA, līdz ar to aina nav gluži tik drūma, ka aptuveni divarpus tūkstoši no aizvērto autoservisu darbiniekiem tagad būtu bezdarbnieki, taču jebkurā gadījumā VID vadītājas minētā statistika ir gana daiļrunīga.
Tajā pašā laikā uz restorānu Gan Bei ķēdi VID paraudzījies no cita skatupunkta. Jāatgādina, ka Finanšu policija pēc publiski pieejamās informācijas uzskata, ka ar restorānu tīkla Gan Bei īpašniekiem saistīta organizētā noziedzīgā grupa katru mēnesi no uzņēmuma kases aparātiem izņēmusi aptuveni 700 līdz 800 tūkstošus eiro skaidras naudas jeb 50% no restorānu mēneša apgrozījuma. Tika ziņots, ka tādējādi valsts no negūtajiem PVN ieņēmumiem vien zaudējusi ap 800 tūkstošiem eiro. Tomēr, neskatoties uz to, VID argumentējis, ka Gan Bei strādā ap 700 cilvēku, un atradis iespēju šo uzņēmumu neslēgt. Vienlaikus I. Pētersone bildusi – ja Gan Bei būtu 10 darbinieku, tad gan uzņēmums, visticamāk, būtu slēgts.
Šis precedents ir vērā ņemams. Pats par sevi fakts, ka vismaz vienā gadījumā VID ir paraudzījies plašāk – ne tikai no nodokļu ieņēmumu, bet arī no uzņēmuma nodrošināto darbavietu viedokļa –, vērtējams pozitīvi. Tomēr svarīgs ir jautājums, vai šis ir bijis kaut kāds «Gan Bei īpašais gadījums» vai arī VID turpmāk ir gatavs šo argumentu ņemt vērā vienmēr? Un kā ir ar samērojamību – cik liels nesamaksāto nodokļu apjoms skaitās «nepiedodams pārkāpums»? Protams, mazais uzņēmējs caurmērā nekad nevarēs atļauties par sevi cīnīties tā kā lielais, nolīgt iespaidīgu svītu ar advokātiem un tādējādi panākt sev priekšrocības sarunās ar dažādām valsts iestādēm. Tomēr vismaz pagaidām Latvijas Ministru kabineta sēžu zāli vēl rotā uzraksts «Viens likums – viena taisnība visiem». Ja šis uzraksts nav tikai butaforija, tad nedrīkstētu būt tā, ka par līdzīgu pārkāpumu mazie uzņēmumi, kas nodrošina iztiku tikai vienai vai dažām ģimenēm, tiek viegli pārmesti pār bortu, kamēr ar lielākiem notiek «auklēšanās». Pretējā gadījumā šāda attieksme var atstāt visai degradējošu ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi.
