DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepārsteigties ar karotes nolikšanu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,03.01.2017

Jaunākais izdevums

Nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu

Turpinot sabiedrībā iesakņojušos drūmo domu teju par striķi, ziepēm un tabureti, arvien grūtāk būs atrast vietu labu ideju radīšanai. Skumjākais ir tas, ka nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu. Pasažieri lec pār bortu, bet mēs tik velkam un stumjam, jo nespējam saskatīt, ka jaunie apstākļi prasa citu pārvietošanās līdzekli. Kāda, aizverot acis, īsti rādās vīzija par Latvijas nākotni? Tukši ciemi reģionos, slēgtas skolas un slimnīcas, apklusušas rūpnīcas vai tomēr kādas iedvesmojošākas ainas?

Nevis tāpēc, lai kultivētu bezcerīgumu, bet gan ar domu rosināt diskusiju decembra beigās DB rakstīju par Latvijas un Krievijas vienlīdz švako izaugsmi, vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Tomēr noprotu, ka daudzi lasītāji neļāvās uzvedināties uz pārdomām par to, kādu iemeslu dēļ mūsu valsts savā ekonomiskās attīstības ceļā brīžam atgādina lielo demokrātijas cirku aiz Latvijas un ES austrumu robežas, nevis radniecīgajās valstis tepat Baltijā. Komentāru naski pārkopēja virkne krieviski rakstošu mediju, pasniedzot to savā mērcē. Neierakstīšanās gaidītajos izaugsmes tempos ir neraža valsts tautsaimniecībai, bet (precizēšu Latvijas un Krievijas IKP salīdzinājuma kontekstā) ne valstij kā nacionālai idejai.

Valsts pārvaldei jāmācās ieturēt zināmu distanci, pārlieku neuzbāžoties ar savu klātbūtni uzņēmumu ikdienā un apzinoties, ka uzņēmējs ir valsts klients, nevis perams bērns. Lai nebūtu kā pērn, kad lēmumi kā vecu pulksteņu pendeles zvārojās te uz vienu, te otru pusi, tā vēl vairāk vairojot iedzīvotāju un uzņēmēju neticību valsts pārvaldītāju darbībām. Komplektā ar visos stūros uzkrājušos pesimismu par Latvijas nākotni caur demogrāfisko, ekonomisko un ģeopolitisko izaicinājumu prizmu. Ņemot vērā to, ka lielā mērā ekonomiku Latvijā silda tieši nelielie uzņēmumi, tuvāko gadu attīstību nekādi nevajadzētu balstīt uz centieniem sasiet viņiem rokas. Pagaidām neviens nav gribējis apdedzināt pirkstus – kā DB jau vairākkārt rakstījis – lielo nodokļu parādnieku cietumos nav. Viņi pat netiek īpaši izcelti – atcerēsimies, kā VID pēkšņi gada nogalē pārtrauca publicēt lielāko nodokļu parādnieku sarakstu. Šis žests kopā ar nelielā biznesa raustīšanas nodokļu izmaiņu epopeju nevairo pārliecību par to, ka mācības ir gūtas un turpmāk netiks šauts pa zvirbuļiem vien. Jādod iespēja strādāt tiem, kas strādā, bet jāgrābj pie rīkles ēnu ekonomikas «labumus» mīlošie lielie darboņi, necenšoties uzlasīt putraimus, ja ir iespēja piepūlēties un tikt pie putras katla.

Ekonomikas ekspertu prognozes jaunajam gadam izskan amplitūdā no valsts agoniju vēstošām līdz piesardzīgi optimistiskām. Patiesība droši vien jāurķē laukā kaut kur pa vidu. Pārsteigties ar karotes nolikšanu gan nevajadzētu. Nodrāztā, bet patiesā prātula par to, ka pastāvēs tas, kas mainīsies, savā ziņā ir nākamgad gaidāmās Latvijas simtgades zemteksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Aizliegums cirst kokus ar mazāku caurmēru galvenokārt ietekmēs mazo mežu īpašniekus

Db.lv,30.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķe Solvita Āboltiņa vērsusies Saeimā ar iesniegumu par deputātes mandāta nolikšanu. Intervijā aģentūrai LETA Āboltiņa pauda, ka viņa neplāno atgriezties politikā, bilstot : «Es piekrītu teicienam «Nekad nesaki nekad», bet šobrīd man nav ne mazāko domu par atgriešanos politikā.» Runājot par aiziešanu no politikas, Āboltiņa intervijā uzsvēra, ka mandāta nolikšana ir viņas pašas lēmums, turklāt tas esot briedis kopš Saeimas vēlēšanām. Viņa sacīja, ka mērķus un ticību, ar kuriem ienāca politikā, viņa nav zaudējusi, bet zaudējusi komandas un pleca apziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons piedzīvo ne tikai parlamenta neuzticības krīzi, par deputāta mandāta nolikšanu un atkāpšanos no ministra amata paziņojis arī viņa brālis Džo, jo viņu «plēš uz pusēm lojalitāte pret ģimeni un nacionālās intereses».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm tālākā izaugsme ārpus biržas un ar stabilu īpašnieku sastāvu

Guntars Gūte, Diena,24.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča pieņēmusi lēmumu uz ministres pienākumu pildīšanas laiku nolikt Saeimas deputātes mandātu, informē ministrijā.

“Saeimas prezidijam esmu nosūtījusi iesniegumu par Saeimas deputātes mandāta nolikšanu uz ministres pienākumu pildīšanas laiku. Šis nekad nav bijis ambīciju jautājums, bet gan vienmēr esmu iestājusies par partijas un frakcijas stabilitāti, jo tā ietekmē arī mūsu visu ministru darbu valdībā. Būdama deputāte, esmu labāk spējusi aizstāvēt savas nozares, ministrijas, valdības un citu ministru darbu Saeimā.”

Labklājības ministre uzsver, ka šādu lēmumu bija pieņēmusi jau decembrī, kad valstī spēkā pieņēmās pandēmija un tā izrādījās daudz smagāka, nekā vasarā epidemiologi bija prognozējuši: “Ņemot vērā, ka partijas vadības jautājuma sakārtošanās ir ieilgusi, esmu nolēmusi negaidīt jaunu partijas valdes iecelšanu un situācijas noregulēšanos, bet koncentrēties ministres pienākumiem šajā nozīmīgajā laikā. Vienlaikus, vakar frakcijā mēs pieņēmām svarīgu lēmumu -nepakļauties valdes ultimātam attiecībā par partnerību koalīcijā, bet palikt uzticīgi līdzšinējam kursam un valdības stabilitātei. Tas man bija izšķirošais faktors sava lēmuma pieņemšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bizness atgūtos no koronavīrusa sāpīgajiem cirtieniem, ir nepieciešams pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī atbilstoša valsts politika, tomēr viss būs atkarīgs no pašu uzņēmēju apsviedības un izveicības.

Tādu atgūšanās recepti rāda uzņēmēju aptauja. Tā kā dažādās nozarēs Covid-19 ietekme būtiski atšķiras, tad līdz ar to tām būs atšķirīgs iespējamais atgūšanās ātrums. Proti, ir tādas jomas, kurās koronavīrusa negatīvās sekas (ietekme uz patēriņu) nav īsti pat manāmas, piemēram, farmācija, arī pārtikas nozare un vēl daudzas citas apstrādes rūpniecības sfēras.

Vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbina gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju prātus, ir – cik ilgi turpināsies pandēmija un vai to varēs būtiski ierobežot un nolikt pie vietas ar vakcīnām, jo īpaši, ja pirms vairākiem mēnešiem stāstītajās pasakās par baisā vīrusa iegrožošanu un nolikšanu pie vietas termiņi pakāpeniski (iespējams, gan zināšanu trūkuma dēļ par šī vīrusa uzvedību un attīstību, gan vakcīnu deficīta, gan vīrusa mutācijas dēļ) tiek pārbīdīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai nepieciešams dullā Daukas gars

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) degpunktā, pašai to negribot, pārāk ilgu laiku ir atradies Brexit, kas, pēc ietekmīgā laikraksta The Guardian domām, nav pati lielākā ES problēma.

Laikraksts raksta: «ES lielākā problēma ir tā, ka tās ekonomiskais modelis noveco līdz ar iedzīvotājiem. Eiropā ir daudz pasaules klases uzņēmumu, bet pretēji ASV neviens no tiem nav radies pēdējo 25 gadu laikā. Eiropas zelta gados Volkswagen bija sāncensis Ford un Siemens varēja spēkoties ar General Electric. Bet pašlaik nav nedz Eiropas Google, nedz Facebook vai Amazon, un jauno tehnoloģiju ceturtajā industriālajā revolūcijā Eiropas vienkārši nav.»

Ja raugāmies uz veiksmīgākajiem un pelnošākajiem pasaules jaunuzņēmumiem, tad saraksta augšgalā eiropiešu nav. 5G tehnoloģiju jomā ķīniešu Huawei ir apmēram gadu priekšā Nokia un Ericsson. Ja raugās uz visinovatīvākajām valstīm pēc izsniegto patentu daudzuma uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados, tad pirmajā pieciniekā nav nevienas ES valsts, toties ir tādas nelielas valstis kā Izraēla un Dienvidkoreja. Tas liecina par to, ka Eiropa tiešām ir sagurusi, tajā nav jūtams uzrāviens. To visu vēl pastiprina Eiropas dienvidvalstu lielais parādu slogs un kopējā ekonomikas palēnināšanās. Viens no lielajiem Eiropas izaicinājumiem, kuru, atļaušos apgalvot, atrisināt ir daudz grūtāk, nekā tikt galā ar Brexit, ir eirozonas pārvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 27.martā apstiprināja tādu vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu kā šķīvji, galda piederumi, salmiņi un vates kociņi aizliegumu pēc 2021.gada, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa - Znota.

Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti: ·

- vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši);

- vienreizlietojamie plastmasas šķīvji;

- plastmasas salmiņi;

-no plastmasas gatavoti vates kociņi;

- plastmasas balonu kociņi;

- oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes.

Saskaņā ar jaunajiem pārstrādes mērķiem un plašāku ražotāju atbildību, līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Jaunie noteikumi arī stiprinās «piesārņotājs maksā» principu, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas. Tāda attieksies, piemēram, uz cigarešu ražotājiem. RPA tiks piemērota arī zvejas rīkiem - jūrā pazudušo tīklu savākšanas izmaksas būs jāsedz ražotājiem, nevis zvejniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Plastmasu saturošu izstrādājumu likumu, ar ko tiek noteikts vienreizlietojamās plastmasas daļējs aizliegums.

Izmaiņas paredz no 3.jūlija aizliegt laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Saeimas Preses dienestā informē, ka aizliegums netiks attiecināts uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likuma prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.

Likuma izmaiņu mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdeni un cilvēka veselību. Tāpat ar pieņemtajiem grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš norādījuši pieņemto likuma grozījumu autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

IKEA preču pārdevējs Jautrās karotes iesniedz maksātnespējas pieteikumu

Lelde Petrāne, Žanete Hāka,01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jautrās karotes Rīgas rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma profils sociālajā tīklā Facebook liecina, ka tas nodarbojies ar Zviedrijas IKEA preču tirdzniecību.

Lieta ierosināta 31. janvārī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rāmavas iela 23 - 32, Rāmava, Ķekavas pagasts.

Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2014.gada februārī, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir divi eiro.

Kā darbības veids norādīts pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, paklāju, grīdsegu, tapešu un grīdas segumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos un mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat, kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.

To intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. Viņš norāda, ka apzinīgākie restorānu saimnieki pavasarī, kad tuvojās ārkārtējās situācijas gala termiņš, domāja un rīkojās, lai varētu strādāt, kaut arī faktiski visu vasaru tomēr spēkā palika dažādi ierobežojumi un iekštelpās darbu varēja atsākt tikai septembrī, bet izsludinātais “lokdauns” uz nepilnu mēnesi ir kā sitiens zem jostasvietas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Sarežģīta. Zinot to, ka Covid-19 nekur nav izgaisis, bet tieši pretēji – rodas jaunas tā modifikācijas, un ka jau no vasaras sākuma bija uzstādījums – darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, jābūt ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, restorānā 36. līnija (un tieši tāpat arī daudzos citos restorānos) tika īstenota visu strādājošo vakcinācija. Bez šādas vakcinācijas tālākā darbība nebūtu iespējama. Rezultātā 99% restorāna 36. līnija darbinieku ir vakcinēti, un nebija pamata satraukumam par restorāna darbības būtisku ierobežošanu vai vēl vairāk – piespiedu dīkstāvi jeb slēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sācis pirmais "XIMIVOGUE" veikals Latvijā, kas ir daļa no dienvidkorejiešu dizaina, modes un plaša patēriņa preču veikalu ķēdes, kas aptver kopumā vairāk nekā 1890 veikalus visā pasaulē.

Veikala līdzīpašniece Helēna Bikova norāda, ka "XIMIVOGUE" ienākšana Latvijas tirgū sakritusi ar neprognozējamu periodu, taču pirmās klientu atsauksmes un pārdošanas rezultāti uzrādot pozitīvas tendences: "Nenoliedzami – veikala atvēršanu ļoti ietekmēja pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi kā Latvijā, tā citur pasaulē, piemēram, slēgtu rūpnīcu, ostu un robežu dēļ mūsu plāni vairākkārt mainījās."

Viņa atklāj, ka sākotnēji tika izlemts veikalu tirdzniecības centra "Rīga Plaza" telpās atvērt testa režīmā ar vien trešdaļu sortimenta, plauktus piepildot pakāpeniski.

"Pirmajās divās dienās tika izpirktas visas dakšas un karotes, tāpat liels pieprasījums bija pēc plīša mantiņām, kosmētikas un manikīra piederumiem. Šobrīd veikala sortiments ir pilnībā nokomplektēts," stāsta "XIMIVOGUE" pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgi gatavi svinēt Ziemassvētkus un ar mērenu optimismu sagaidīt 2024. gadu

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts,21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" ēdināšanas zonas rekonstrukcijā ieguldījis 500 tūkstošus eiro.

Uzlabotās ēdināšanas zonas platība ir 1500 kvadrātmetri un tā vienlaikus spēj uzņemt vairāk nekā 400 apmeklētājus. Šobrīd ēdināšanas zonas iekārtojums ir pielāgots epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.

"Ēdināšanas zonas piedāvājums veidots tā, lai būtu saistošs strauji augošās Mūkusalas ielas apkārtnes biroju centru darbiniekiem kā pusdienošanas vieta un arī kā vakariņu un brīvdienu ēdināšanas piedāvājums ģimenēm Pārdaugavā," informē "Rīga Plaza" apsaimniekotāja "CBRE Baltics" aktīvu pārvaldes direktore Iveta Priedīte.

"Jaunākās tendences viesmīlībā ir piedāvāt apmeklētajiem maksimāli plašas un personalizētas izvēles iespējas, jo vienlaikus jāprot piedāvāt gan sātīgs, gan veselīgs, gan veģetāriešiem/vegāniem piemērots uzturs. "Food Plaza" to varēs nodrošināt," uzskata I. Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gada pārskati var nest galvassāpes

Māris Ķirsons,13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pārskati jāsagatavo atbilstoši jaunā likuma prasībām, kas var radīt galvassāpes ne tikai grāmatvežiem, bet arī auditoriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dzirksteļošana gada pārskatu sagatavotāju un revidentu starpā nav nekas pārsteidzošs un jauns, tomēr 2016. gada pārskatu pēc jaunā likuma prasībām gatavošanā domstarpību un jautājumu ir vairāk. «Neskaidrības pirmajā gada pārskatu likuma prasību piemērošanas gadā būs, jo tās jau ir «ierakstītas» jaunā normatīva tekstā,» norāda zvērināts revidents Egons Liepiņš. Viņš norāda, ka jaunais normatīvs ir radījis lielāku darba apjomu, nekā tas būtu bijis citkārt. «Iepriekšējais gada pārskatu likums bija jālabo, jo ES direktīva izvirzīja prasības, kuru rezultātā šie normatīvi bija jāmaina arī Latvijā,» uz jautājumu par izmaiņu nepieciešamību atbild E. Liepiņš. Viņš norāda, ka likums ir uz 46 lappusēm, tajā ir daudz profesionāļiem paredzēta teksta un tādējādi daudziem lietotājiem tas ir pārlieku komplicēts un specifisks. «Ir normas, kuras var interpretēt, ir tādas, kuras ir pārāk sarežģītas un pat pretrunīgas, kurās cilvēkam bez profesionālām zināšanām un darba pieredzes ir grūti orientēties. Tas ir īpaši svarīgi situācijā, ja Latvijā pārsvarā ir mazais bizness,» skaidro E. Liepiņš. Viņš kā piemēru min daudzās uzņēmumu kategorijas, kuras nosaka kāda informācija ir vai nav jāietver gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Piesārņojuma problēmu risina, izgatavojot ēdamus šķīvjus

Žanete Hāka,29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē patlaban tiek mēģināts risināt plastmasas piesārņojuma problēmu, samazinot plastmasas trauku izmantošanu.

Dienvidāfrikas startup Munch Bowls izgudrojis risinājumu šai problēmai, izgatavojot šķīvjus no kviešiem, kurus iespējams apēst. Traukos iespējams turēt zupu pat līdz piecām stundām, un tos var uzglabāt 15 mēnešus.

Kompānija uzsver, ka traukus iespējams izmantot gan piknikos, gan ballītēs, gan korporatīvajos pasākumos. Uzņēmums jau pārdevis savus darinājumus viesnīcām un citām viesu uzņemšanas nozares kompānijām Dienvidāfrikā, Beļģijā, Singapūrā un Dubaijā.

Sākotnēji trauki tika izgatavoti ar rokām, bet, lai spētu apmierināt pieprasījumu, kompānija nesen procesus automatizējusi, iegādājoties iekārtu, kas var saražot 500 traukus stundā.

Māksliniece un uzņēmēja Džeordžina de Koka uzņēmumu nodibināja 2014.gadā pēc tam, kad bija strādājusi gastrotirgos un bija nepatīkami pārsteiga par to trauku daudzumu, kas tika izmantots street food ēdienu servēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: No gāzes baloniem top mūzikas instrumenti

Monta Glumane,27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvangu meistars Juris Cers izlietotos gāzes balonus pārvērš mūzikas instrumentos, kuri aizceļo arī ārpus Latvijas robežām.

Pēc profesijas J.Cers ir diplomēts elektriķis. Mūzikas instrumentus, kuri veidoti no gāzes baloniem, J.Cers pirmoreiz redzējis kādā televīzijas raidījumā. Vēlāk viņš pašmācības ceļā nolēmis pamēģināt, kā top šādi mūzikas instrumenti.

Pirmās zvangas tika radītas 2014.gadā, balstoties uz internetā atrasto informāciju. «Biju tikko iepazinies ar savu dzīvesbiedreni Ievu un vēlējos izveidot kaut ko pamatīgu, uzdāvināt viņai un parādīt, ka rokas man ir īstajā vietā. Tā bija spēcīga motivācija,» atceras J.Cers.

Sākumā meistars zvangas darināja brīvajā laikā, bet šobrīd šī ir J.Cera pamatnodarbošanās. Viņš strādā ar zīmolu «Pigoru darbnīca». Zīmols tapis brīdī, kad J.Cers izveidoja savu veikalu interneta platformā «Etsy». J.Cers piedalījies «Etsy» apmācību kursos, kuros ieguvis padomu, ka interneta veikals ar produkciju jāizveido pēc iespējas ātrāk. Toreiz viņš sagrebis koka karotes, bet nav vēlējies ar to aprobežoties un ar laiku piedāvājumu papildinājušas arī zvangas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, no kurā ienākušās naudas automātiski tiktu pārskaitīts nodoklis; uzņēmēji ideju vērtē pozitīvi, bet šaubās par risinājuma atbilstību pandēmijas apstākļiem.

Lai arī par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ideju daudz ticis diskutēts, it īpaši, izstrādājot 2018. gada nodokļu reformu, taču tā materializācija iespējama kļūs 2022. gadā, tiklīdz bankas būs šādu risinājumu izstrādājušas un piedāvās klientiem.

Skaidro piemērošanas mehānismu

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta risinājums, kas šobrīd paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, paredz nodokļa aprēķināšanu un ieturēšanu atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajām nodokļa likmēm, t.i., mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru