Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) pavasarī nekustamo īpašumu tirgū piedāvās īpašumus 20 milj. Ls vērtībā.

80 % no iegūtajiem līdzekļiem nonāks ASV Misūri Sinodes apsaimniekošanā, bet 20 % - Latvijas finanšu uzņēmumos. Tas tiek darīts, lai izveidotu tā saucamo mācītāju atalgojuma fondu 30 milj. Ls apmērā. LELB Virsvaldes rokās tiks koncentrēti 30 % luterāņu draudžu īpašumu Latvijā. Tādējādi plānots, ka 20 milj. Ls tiks iegūti, īpašumus pakāpeniski pārdodot, bet īpašumi 10 milj. Ls vērtībā tiks apsaimniekoti, tos iznomājot vai izīrējot. Šīs aktivitātes notiek pēc 2007. gada vasarā notikušās LELB Sinodes lēmuma. Latvijas baznīcas ieguldīto naudu apsaimniekos partnerbaznīca ASV - Misūri Sinodes Luterāņu baznīca.

Nesaimnieko efektīvi

Kopumā Latvijas luterāņu draudzēm pieder īpašumi aptuveni 100 milj. Ls vērtībā, bet liela daļa no tiem netiek efektīvi apsaimniekoti, atzīst LELB sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Ivars Kupcis. Tajā pašā laikā garīdzniekiem algas tiek maksātas atkarībā no draudžu iespējām, un lielākā daļa mācītāju saņem 100 - 150 Ls mēnesī. Tikai apkalpojot vairākas draudzes un strādājot papildu darbus, mācītāji var nodrošināt savu eksistenci. Ļoti maz studentu ir Lutera akadēmijā, kas gatavo jaunos mācītājus, un viens no iemesliem ir pieticīgais atalgojums. Katra draudze ir juridiska persona, bet tikai dažas nodarbojas ar īpašumu apsaimniekošanu efektīvi. LELB ir arī rīkojusi kursus draudžu pārstāvjiem, bet situācija joprojām ir neapmierinoša. Pērn pieņemtais lēmums paredz, ka katra draudze nodod 30 % savu nekustamo īpašumu kopsummā aptuveni 30 milj. Ls vērtībā LELB Virsvaldes rīcībā. Daļa draudžu labprāt atdotu pat vairāk, lai nebūtu jānodarbojas ar saimniecisko darbību. «Informācija tiek apkopota, un pavasarī baznīca piedāvās tirgū konkrētus nekustamos īpašumus 20 milj. Ls vērtībā. Aptuveni 10 milj. Ls vērtus īpašumus neizpārdos, bet iznomās vai izīrēs. Daļai īpašumu jau šobrīd ir noteikta tirgus vērtība, bet visus īpašumus vērtēs LELB speciālisti. Tiks meklēti investori, bet iespējams, ka daži īpašumi tiks izsolīti,» tā I. Kupcis.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

Investori šajā gadā akciju fondos iegulda ievērojamas naudas summas, tādējādi ASV fondos ieplūdis lielākais naudas apjoms pēdējo 13 gadu laikā, raksta Bloomberg.

Fondi piesaista, jo akciju indeksi tuvojas rekordaugstiem līmeņiem.

Šā gada desmit mēnešos akciju fondos ir ieguldīti 172 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš 2000. gada, kad tajos ieplūda 272 miljardi dolāru, liecina Morningstar aplēses. Kaut arī lielākā daļa naudas ieguldīta starptautiskajos fondos, arī ieguldījumi vietējos akciju fondos sasnieguši augstāko līmeni kopš 2004. gada.

Tādējādi šis gads ir pretējs četriem iepriekšējiem, kad investori vienu triljonu dolāru ieguldīja fiksētā ienākuma vērtspapīros, jo finanšu krīzes laikā viņi pameta akcijas.

Tiesa gan, neatkarīgais finanšu konsultants Džonatans Ponds uzsvēris, ka šis ieguldījumu apjoms var norādīt, ka tirgus ir netālu no augstākā līmeņa. BlackRock vadītājs Lorenss Finks iepriekš brīdinājis, ka akciju cenas var sarukt par 15%, jo aizvien pastāv politiskie riski tādās valstīs kā Ķīna, Japāna, Francija un ASV.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Piedāvājam lasīt rakstu no Izdevniecības Dienas bizness jaunā žurnāla Numurs, kuru varat iegādāties preses irdzniecības vietās kopā ar laikrakstu Dienas Bizness ierobežotā daudzumā.

No mācītāja amata atstādinātais Valters Korālis grēksūdzes vietā turpmāk izvēlēsies psihoterapeitu. Baznīcā finansiāla interešu konflikta dēļ grēkus sūdzēt neesot droši.

Jā, viņam esot dažas personības problēmas, bet tās taču nevajagot jaukt ar uzņēmējdarbību! To pagājušajā nedēļā atstādinātais luterāņu mācītājs Valters Korālis atzīst uzreiz, piebilzdams, ka uz intervijām tagad dosies tikai kopā ar sievu. Šāda apņēmība gan ir saprotama, jo starp atstādināšanas iemesliem tiek minēts piektā baušļa – tā, par svešas sievas iekārošanu – regulārs pārkāpums. Bet, kā nosaka pats mācītājs: «Es jau neesmu vienīgais, kam ir, piedošanu, intīmā dzīve.» Tomēr viņš kategoriski noliedz, ka būtu atstādināts grēkošanas dēļ. Ne nu viņš vienīgais luterāņu garīdznieks, kam gadījies paslīdēt. «Domājat, ka pie manis nenāk sievietes stāstīt par citiem mācītājiem?» šķelmīgi smaidot, bilst Valters Korālis, kura simpātiskie sejas vaibsti un mācītājam neierastie garie, kuplie mati sprediķa laikā noteikti spētu novirzīt kādas ticībā mazāk stingras draudzes dāmas uzmanību uz ne gluži teoloģiska satura pārdomām. Tā tas arī reizēm gadoties, jo Valters Korālis ir atvērtā tipa mācītājs, kurš apskauj savus draudzes locekļus un iesvētes mācību laikā baznīcēniem vienmēr uzsmaida – ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. «Tas, ka es smaidot skatos uz jauniešiem – arī uz puišiem, tas taču nenozīmē, ka es viņus iekāroju. Bet tas, kas nu kuram liekas, tas jau ir pavisam cits jautājums,» atklāti atzīst garīdznieks, kurš iesvētes mācībās vienmēr uzsverot – ir jārēķinās, ka baznīcai piemīt ne tikai svētā, bet arī gluži cilvēciskā seja.

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Publiski izskanējusī informācija par plānoto nodokļu reformu ļauj izteikt prognozi, ka izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē var veicināt popularitāti darba devēju iemaksām privātajos pensiju fondos, skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tāpat arī jāatzīmē, ka jau tagad darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos finansiāli ir izdevīgākas par individuālajām - no tām netiek veiktas darba devēja 23.59% apmērā un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10.50% apmērā, kopā veidojot 34.09%. Tāpat arī netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā. Jāatzīmē, ka kapitāla izņemšanas brīdī iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks ieturēts no darba devēja veiktām iemaksām.

Individuālās iemaksas tiek veiktas pēc visu nodokļu nomaksas. Pat neraugoties uz to, ka par tām var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir finansiāli mazāk izdevīgs veids kā veidot uzkrājumus privātajā pensiju fondā, ņemot vērā, ka vēl joprojām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā. Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 23% līdz 20%, nodokļu atvieglojumu efekts, veicot individuālās iemaksas privātajos pensiju fondos, kļūst relatīvi mazāks, samazinoties atmaksas summai. Savukārt darba devēju iemaksu finansiālais izdevīgums nesamazinās, jo lielākoties balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksu ietaupījumiem - kopā 34.09%.