Aivars Lembergs acīmredzot brīdina vēlētājus, ka nenobalsojot par Saskaņas centru, Krievija var pārtraukt gāzes piegādes. Šādi ar ironiju ekspolitiķis Jānis Jurkāns komentējis Ventspils mēra izteikumus, ka Krievijas lēmumu 90-to gadu beigās pārtraukt naftas tranzītu pa cauruļvadu caur Ventspili pieņēmusi politisku iemeslu dēļ, jo toreizējās Tautas saskaņas partijas (TSP) līderis J. Jurkāns nav paņemts valdībā. Šobrīd TSP ietilpst Saskaņas centrā.

Otrdien intervijā Latvijas Radio krievu redakcijas raidījumam Doma laukums A. Lembergs apgalvojis, ka Krievija 1997. gadā uzstādījusi ultimātu – TSP valdībā vai naftasvads uz Ventspili tiks slēgts, to atreferē laikraksta Telegraf interneta versija. A. Lembergs arī stāstījis, ka Ventspilij nekad neesot bijušas problēmas ar Krieviju, pie vainas esot bijusi valdība. Jaatgādina, ka A. Lembergs ir Zaļo un zemnieku savienības izvirzīts premjera amata kandidāts un pēdējās intervijās viņš pieļāvis sadarbību ar Saskaņas centru pēc vēlēšanām.

J. Jurkāns šos Ventspils mēra apgalvojumus Telegraf.lv komentējis ar ironiju, sakot, ka uz tādiem var atbildēt vienīgi ar joku. Viņaprāt, šādus izteikumus var traktēt kā aicinājumu balsot par partiju apvienību Saskaņas centrs, «citādi Krievija atslēgs gāzi», jo «ja jau toreiz Jurkāns nogrieza naftu, tad tagad var nogriezt gāzi». «Apgalvojot, ka naftasvadu aiztaisīja, jo Jurkānu kaut kad, aizvadītajā gadsimtā nepaņēma varā, Lembergs brīdina vēlētājus – nenobalsosiet par Saskaņu, par gāzi ne tikai nāksies dārgi maksāt, bet tās vispār var nebūt,» ar ironiju esot teicis J. Jurkāns.

Ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts Telegraf jau pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus, vēsta pietiek.com.

Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas Bankas Snoras (Snoras) meitasfirma. Oficiāli darījums netiek publiskots, taču Telegraf izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa ir notikusi.

Krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf (ietilpst arī interneta portāli telegraf.lv un kriminal.lv) izdevējs jau pirms vairāk nekā mēneša - septembra beigās mainījis īpašniekus. Neoficiāla, taču droša informācija liecinot, ka par jauno Telegraf izdevēja īpašnieku, visticamākais, netieši kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Antonovu saistītā Lietuvas banka Bankas Snoras (Snoras), kas ir arī lielākā a/s Latvijas krājbanka īpašniece.

«Rūpes par savu ģimenes drošību, bailes iesēsties cietumā cilvēku ļoti nomāc. No koka nav izdrāzts ne Lembergs, ne Šlesers, ne Šķēle. Kas tā par dzīvi, ja visu laiku tev jādreb,» intervijā izdevumam Klubs sacījis politiķis Jānis Jurkāns.

«Nezinu, kad jūs to Lembergu pēdējoreiz redzējāt, bet man liekas, ka viņš kļūst mazāks, fiziski mazāks. Sarūk. No kā? No bailēm.

Visi tie cilvēki dārgi maksā par savu personisko brīvību. Tērē lielu, privatizācijas procesā nozagtu naudu, apmaksā politiskās partijas. Nesaku, ka viņi ir iedzīti pagrīdē. Laiks rādīs, cik mūsu tiesībsargājošās iestādes būs profesionālas,» stāstījis Jurkāns.

Runājot par sevi, politiķis sacījis: «Droši vien jākaunas par balsojumiem, kuri bija jāatstrādā. Tā ir viena riebīga lieta. Kamēr partijas finansēs oligarhi, vienmēr ir jāatstrādā. Ja ventspilnieki vai kargini prasa sertifikātu termiņa pagarināšanu... It kā saimnieciska lieta, bet jūties slikti. Jo vienmēr ir sajūta, ka jāizvēlas starp kaut ko sliktu un ļoti sliktu. Katru ceturtdienu pēc sēdēm gribējās iet uz pirti.»

Ulmanis veltīgi domā, ka, barojot Šķēli un Šleseru ar šokolādi, no viņiem varēs izslaukt kakao. Tā ironizē bijušais politiķis Jānis Jurkāns intervijā laikrakstam Telegraf.

Viņš norāda, ka pienāk vecums, kad cilvēks vairs nejūt laukumu. Tas esot līdzīgi kā pavecam vīrietim, kuram šķiet, ka ikviena «bāba» vēl ir pa zobam. J. Jurkāns esot norādījis Ulmanim, ka ne Šķēle, ne Šlesers nelabosies, lai kā uz to cer Ulmanis. Bijušais prezidents neesot viņam iebildis.

Viņaprāt, no partijām tikai Saskaņas centrs esot saglabājis savu elektorātu un nav pieļāvis nopietnas kļūdas. Tiesa, arī TB/LNNK sekojot savu vēlētāju noskaņojumam, tāpat skaidra nostāja ir PCTVL, uzskata J. Jurkāns (attēlā).

Jautāts par iespējamo premjera kandidātu, J. Jurkāns norāda, ka tam jābūt ekonomistam nevis politiķim. Arī viņš negatavojoties atgriezties politikā, turklāt drīzumā ne Ārlietu ministrija, ne Aizsardzības ministrija nebūšot vajadzīgas. Vienīgais glābiņš esot Eiropas Savienotās valstis. Katrā ziņā Latvija esot apliecinājusi, ka nespēj būt patstāvīga valsts

«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

Latvijas pievienošanās eirozonai, ir nevis ekonomisks, bet politisks jautājums, izteicies bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Viņš uzskata, ka nekādu kritēriju pildīšana nespēs atbildēt uz daudz svarīgākiem jautājumiem, piemēram, par Eiropas Savienības politisko vidi, tās nākotni, ja grieķi izlems izstāties no Eiropas Savienības (ES). Nav skaidrības arī par eiro dzīvotspēju Jurkāns norāda Neatkarīgās Rīta Avīzes veidotā diskusijā.

Jurkāns norāda, ka Latvija neatbilda nevienam kritērijam, jau stājoties ES un NATO, tāpēc viņš esot pārliecināts, ka «pievienošanās eirozonai, ir nevis ekonomisks, bet politisks jautājums». Proti, vai Eiropa būs integrēta, vai būs ES valstis ar vienotu ārpolitiku, drošības politiku, vienotu valūtu jebšu Eiropa sabruks, jo «šis process jau ir iesācies».

Tā dēvētajā Ventspils tranzītbiznesā varētu būt iespējamas vēl kādu uzņēmēju slepkavības, pieļauj bijušais biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika vadītājs un politiķis Jānis Jurkāns.

Ventspilī jau daudzus gadus notiek karš, kas sadalījis Ventspils uzņēmējus divās nometnēs - pilsētas mēra Aivara Lemberga un viņa pretinieku nometnē, kas 2006.gadā dibināja Baltijas asociāciju - Transports un loģistika ar nolūku palīdzēt attīstīt valsts politiku šajā nozarē, intervijā laikrakstam Diena stāsta Jurkāns.

«Mūsu valstī mainīt neko nav iespējams, ja nemaina visu valsts pārvaldi visos līmeņos,» skaidro Jurkāns, piebilstot, ka Ventspils uzņēmēju savstarpējais konflikts sakāpināts tik tālu, ka tika nošauts viņa vadītās asociācijas biedrs.

«Vai tas nozīmē, ka ir apdraudētas vēl kādu cilvēku dzīvības? Baidos, ka atgriežamies 90.gadu sākumā, kad cilvēkus šāva pa labi un pa kreisi. Nauda advokātiem ir beigusies, un sāk šaut,» sacīja Jurkāns.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Jebkurš bizness ir tāda trausla lieta, kuru man pagaidām izdodas noturēt, izdodas veiksmīgi tajā darboties

Tā intervijā DB saka Juris Ceplis. Viņš ir neredzīgs uzņēmējs, kurš pēc redzes zaudēšanas turpina strādāt un vadīt kompāniju, dodot darbu redzīgiem cilvēkiem un maksājot prāvus nodokļus valstij. Diemžēl valsts amatpersonu attieksme pret invalīdiem ir nievājoša, nesen neaizmirstamu pazemojumu piedzīvojis arī J.Ceplis. Anta Gulbe, uzņēmēja asistente, ņem viņu pie rokas, ved istabā, palīdz apsēsties pie galda, pieliek viņa roku pie kafijas krūzes osiņas un nenovērš no viņa ne acu, ja nu gadījumā ko ievajadzētos. Viņa bija iniciatore mūsu sarunai, jo ir pārliecināta, ka J.Ceplis var kalpot par paraugu daudziem redzīgajiem, kas negrib strādāt, vai arī tiem, kas to vien dara, kā sēž uz sociālajiem pabalstiem.

Rīgas domes (RD) Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa atvainojas neredzīgajam uzņēmējam Jurim Ceplim «par pārpratumu, kas radies viņas skarbās izteiksmes dēļ», biznesa portālam db.lv norādīja RD Sabiedrisko attiecību nodaļā.

«Olga Veidiņa atvainojas par pārpratumu, kas radies viņas skarbās izteiksmes dēļ. Sacītais nebija adresēts konkrētam cilvēkam. Ar to tika ilustrēta vārdos parasti neizteiktā atbildīgo amatpersonu attieksme pret reālu cilvēku problēmām - šajā gadījumā valsts amatpersonas nedz risina jautājumu valsts līmenī, nedz ļauj to darīt pašvaldībai (nav deleģējuma),» norāda RD Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Db.lv jau rakstīja, ka J. Cepļa asistente Anta Gulbe vērsās pie O. Veidiņas ar jautājumu – neredzīgs cilvēks vada uzņēmumu un valstij maksā lielus nodokļus, vai ir iespējama kaut kāda palīdzība? Uz ko Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja ļoti skaidrā latviešu valodā pateikusi, ka viņai esot pie pakaļas J. Cepļa nodokļi.

«Šodien daudzu vadošu Ventspils tranzīta uzņēmumu vadošos amatos tiek iecelti cilvēki, par kuru profesionālismu un cilvēcisko godaprātu man ir lielas šaubas. Es nevēlos, lai mans vārds tiktu saistīts ar šiem marodieriem, kas pašlaik nesodīti laupa ventspilnieku cīniņu laukos.»

Tā savā paziņojumā norādījis Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika (BATL) līdzšinējais prezidents Jānis Jurkāns, kas šo amatu pildīja no 2006. gada.

«Uzskatu par panākumu, ka biedrības Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika darbības laikā dialogs starp valdību, valdības struktūrām un tranzīta nozari sasniedza daudz augstākas savstarpējās sapratnes līmeni. Caurskatāmāki kļuva tranzīta tirgus dalībnieku uzstādījumi un ceļi šo uzstādījumu īstenošanā, tāpēc Latvijas tranzīta biznesa vide vērtās pievilcīga ārvalstu kravu nosūtītājiem un investoriem,» tā J. Jurkāns.

Viņš norāda, ka pēdējā laikā situācija nozarē radikāli mainījusies. Kontrole pār ostas tranzīta uzņēmumiem esot nonākusi šaubīgu personu rokās, un viņš nevēlas, lai viņa vārdu saistītu ar šiem cilvēkiem, jo to darbošanās mērķi J. Jurkānam esot nesaprotami un sveši. «Runa ir par advokātu, kuru Aivars Lembergs kādreiz nosauca par «Šveices Ostapu Benderu». Tieši viņš, piesaistot sev lojālus cilvēkus un izmantojot dažādas, strīdīgi vērtējamas spraugas mūsu likumdošanā, kā arī plašu ofšorkompāniju tīklu, piesavinājies tiesības runāt to Ventspils tranzīta uzņēmumu akcionāru un patiesā labuma guvēju vārdā, kas ir biedrības Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika biedri. Būtībā šis cilvēks nostāda sevi par daudzu vadošu Ventspils tranzīta uzņēmumu īpašnieku, lai gan, cik man zināms, tādu tiesību viņam nav,» skaidro J. Jurkāns.

Pazīstamais politiskais darbinieks Jānis Jurkāns, komentējot politisko situāciju, uzskata, ka Tautas partija (TP) bruģē ceļu uz varu un tās vadītājs Andris Šķēle spēlē K. Ulmani.

Analizējot A. Šķēles uzrunu nesenajā Tautas partijas kongresā, Jurkāns atzīst, ka tā daudziem iedūrās smadzenēs un sirdī. «Varētu pat teikt, ka daudzi viņā mēģina saskatīt K. Ulmani. Katrā gadījumā kongresā viņš trāpīja gandrīz desmitniekā. Rodas iespaids, ka šodien Šķēle spēlē K. Ulmani. Bet daudz cietāk vārītu. Oranžie ierindnieki staro – vadonis ir atgriezies. Nu Šleseram nopietns konkurents, kas var atsist apetīti uz ministrēšanu,» norāda Jurkāns intervijā Latvijas Avīzei.

Tomēr nākamajās Saeimas vēlēšanās politiķis uzvaru paredz Saskaņas centram, kas varētu savākt ap 30 balsu, bet otrie varētu būt zemnieki. Nākamajā Saeimā pieklājīgi varētu būt pārstāvēta arī Vienotība ar labi aizlienētu saukli «Latvieti, nepadodies», norāda politiķis.

Iespējams, vidējo latvieti publiskā vidē nenodarbina jautājums «Kas es esmu?» kā valsts bijušo prezidentu, tomēr viņš mēdz pie sevis filozofēt: kāds es gribētu būt? Reklāmas aģentūra DDB to pajautāja valsts iedzīvotājiem.

Izrādās, latvietis vairāk par visu pasaulē grib būt patstāvīgs un neatkarīgs – šādu vēlmi ir izteicis 81% aptaujāto. Turklāt gadu gaitā šis uzskats ir pastiprinājies, jo, piemēram, pērn šo īpašību izcēla nedaudz mazāk respondentu – 75%. Un kas tur ko brīnīties – Latvijas valsts un tautas vēsture gadsimtu garumā ir saistīta ar pakļaušanos svešām varām. Arī parāds ir sava veida atkarība, kas ierobežo rīcības brīvību, neskatoties uz to, ko aizdevums savulaik ir sniedzis.

Neatkarības svarīgums vidējā latvieša skatījumā saskan ar iepriekšējās publikācijas analizēto, ka katram pašam ir jābūt savas laimes kalējam. Interesanti, ka tieši vīrieši šo īpašību atzīst par visideālāko – tam piekrīt 77% stiprā dzimuma pārstāvju. Un, lai gan sievietes arī vēlas būt neatkarīgas, tomēr par nedaudz svarīgāku viņas uzskata atbildības sajūtu. Savukārt vīriešiem atbildības sajūta ir tikai trešajā vietā, un pirms tās viņi uzsver intelektu: 75% vīriešu uzskata, ka latvietim jābūt ne tikai ar smadzenēm, bet tām jābūt arī īstajā vietā.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

Jāņi nenoliedzami skaitās vislatviskākie svētki. Tie ir kā striķītis, kas vienreiz gadā sasien kopā senlatviešus ar jaunajiem latviešiem vienā kopīgā un krāšņā svētku vainagā. Līgo naktī mēs darām visu to pašu un tieši tāpat kā darīja viņi... bet vai tiešām?

Bet varbūt, ka viss nav tik bezcerīgs – ja ne svētku nosaukumu, tad vismaz sajūtu un garu var reanimēt, ejot pa maģisko burvestību taku. Proti, papētot seno latviešu buramos vārdus un ticējumus, kurus biezos sējumos apkopojis slavenais profesors Šmits. Tā mēs pavisam viegli varam noskaidrot to, ko mūsdienās varētu saukt par šo svētku mesidžu: «Pie Jāņu ugunīm pa visu zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā. Dažos apgabalos ļaudis iet ap muižas laukiem dziedādami, par ko kungi tos pacienā.» Adaptējot šo novērojumu pašreizējai situācijai, jāsecina, ka latviski visprecīzākā Jāņu svinēšanas taktika ir nevis braukt ārpus Rīgas, bet tieši otrādi – doties uz pašu centru, Jēkaba ielu 11, kur dancojot un lēkājot vajag iet apkārt Saeimas ēkai, par ko deputāti un valdības pārstāvji ar kaut ko uzcienās. Turklāt pirms tam ir jāsaplūc jāņuzāles, kuras pēc tam «samet Jāņu mātei un tēvam virsū». Šajā gadījumā ar zālēm vajadzēs mest saimniektēvam Ivaram Godmanim. Tā kā viņš ir labi apsargāta valsts amatpersona, kurai pietuvoties var būt problemātiski, vēlams tām zālēm piesiet kādu atsvaru, lai var lingot no tālienes.

Komersantam, kurš saņem kreditora brīdinājumu par tā nodomu iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ir jāizturas augstākā mērā atbildīgi, uzsver zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns.

«Īpaši, ja runa ir par tādu parādu, kurš komersanta ieskatā vispār nepastāv, ir ticis samaksāts vai citādā veidā izpildīts, vai arī ir vērtējams vismaz kā strīdīgs,» tā viņš, piebilstot, ka tādos gadījumos nekavējoties ir jāveic nepieciešamās darbības savu tiesisko interešu aizsardzībai. SIA Palink lieta parāda, ka pēc jaunā Maksātnespējas likuma normām, kurš ir spēkā no 2010. gada 1. novembra, pat uzņēmums ar miljoniem latu apgrozījumu var tik atzīts par maksātnespējīgu.

Komersantam triju nedēļu laikā pēc tā, kā kreditora brīdinājums ir ticis nodots pastā, ir jāceļ pret tajā norādīto prasījumu pamatoti iebildumi vai parāds jāsamaksā, skaidro zvērināts advokāts. Katrs gadījums gan ir individuāls, tomēr jāņem vērā, ka strīdīgā situācijā ar vienkāršu rakstveida iebildumu nosūtīšanu attiecīgajam kreditoram var nepietikt. Tāpat šādā situācijā nav nekādas nozīmes tam, cik labi ir attiecīgā komersanta kopējie finanšu rādītāji.

Bijušais politiķis Jānis Jurkāns ir pārliecināts, ka oligarhu nauda ir tieši ietekmējusi šos vēlēšanu rezultātus, un sponsoru «oficiālajai» naudai neesot nekāda sakara ar rezultātu.

Latvijas televīzijas raidījumā Izvēlies Nākotni, runājot par partiju reklāmu tēriņiem, J. Jurkāns norāda uz «kreiso finansējumu» šajās vēlēšanās. «Skatoties, kāda nauda ir izgrūsta šim procesam, ir redzams, kādas ir oligarhu bailes un vēlme iekļūt Saeimā, lai nodrošinātos. Tas liek man domāt, ka tā vajadzība būt «tur» ir tik liela, ka nauda netika žēlota.»

Jēlnaftas cenas otrā ceturkšņa beigās varētu pietuvoties 90 dolāru par barelu atzīmei, atsaucoties uz Auerbach Grayson tehniisko analīzi, raksta Bloomberg.

«Mēs redzam aizvien augstākus maksimumus un augstākus minimumus, kas nozīmē, ka piedzīvojam augšupejošu tendenci,» sacījis Auerbach Grayson analītiķis Ričards Ross. Naftas cenām būtu jānokrīt zem 72.5 dolāriem par barelu, lai izjauktu tendenci, eksperts norādījis.

Db.lv jau rakstīja, ka jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 26. janvāra rītā bija 74.47 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0.77 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas samazināšanos joprojām veicina kritums vērtspapīru tirgos. Tāpat naftas cenu negatīvi iespaidoja ASV dolāra vērtības nostiprināšanās, kas naftu padara dārgāku citu valūtu turētājiem, raksta Associated Press.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kuru pērn akceptēja Saeima un kas stājās spēkā šā gada pirmajā dienā, «uz papīra» tika ar lielu aizrautību un steigu uzlikts, taču par to tālāk nav ticis, tā arī paliekot tikai kā frāzes dokumentā. Un tas absolūti neatbilst jaunās un dinamiskās nozares garam.

Lai gan ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam paticis savā publiskajā retorikā pildīt jaunuzņēmumu papus lomu, pagaidām ne viens, ne otrs nav nesis sevišķus augļus, ja neskaita to, ka viens pretendents Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām tomēr ir pieteicies un līgumu plānots noslēgt šomēnes (plašāk – DB 05.09.). Lai likums varētu tikt īstenots praksē, kā skaidro Ekonomikas ministrijā, pietrūcis laika, lai salāgotu to, ko vēsta normatīvais akts, ar to, ko no likuma sagaida auditorija, uz kuru tas ir mērķēts. Lai šo Latvijai jauno jomu aprakstošais likums tomēr iemācītos rāpot un arī slietos kājās, jau radusies nepieciešamība pēc kardinālām izmaiņām tā saturā. Jājautā, kāpēc vajadzēja steigt likumu pieņemt, ja visiem bija skaidrs, ka Saeimai uz paplātes tiek pasniegts līdz galam neizcepts cālis.

SIA Belmast pagājušonedēļ bijis 7.lielākais komercķīlas devējs ar 3.48 milj. Ls, liecina Lursoft sniegtie dati.

«Kā ķīlu devām nekustamo īpašumu. Tiesa, kredītlīnija darbojas jau vairākus gadus, un tās summa ir uz pusi mazāka. To izmantojam, lai palielinātu apgrozāmos līdzekļus, spētu vairāk iepirkt izejvielas,» norāda SIA Belmast valdes priekšsēdētājs Valērijs Jurkans-Jurgans.

SIA Belmast ir telekomunikāciju torņu ražotājs, un produkciju realizē Krievijā un Baltkrievijā. V.Jurkans-Jurgans norāda, ka turpmākā uzņēmuma attīstība ir atkarīga no tā, vai telekomunikāciju operatori nolems turpināt savu tīklu paplašināšanu Krievijā. «Ja vispārējo apstākļu dēļ mūsu klienti apstādinās jaunu torņu uzstādīšanu, tad arī mēs būsim bez darba,» norāda uzņēmējs. Pašreiz uzņēmumam ir noslēgti līgumi līdz 2009.gada janvāra beigām.

Telekomunikāciju torņu konstrukciju ražotājs SIA Belmast pērn apgrozījumu audzējis par 55%, bet šogad līgumi noslēgti vien līdz šī gada martam un par tālāko skaidrības nav.

„Pagaidām nezinu, vai šogad uzņēmumam būs darbs, ar noslēgtajiem līgumiem darba pietiks janvārim un februārim. Turklāt, pat jau noslēgtie līgumi nav garantēti, jo strādājam Baltrkrievijā un Krievijā, kur valūtas devalvācijas dēļ daudzi pasūtītāji zaudējuši savus līdzekļus,” stāsta SIA Belmast valdes priekšsēdētājs Valērijs Jurkans – Jurgans. Viņš atklāj, ka arī uzņēmums zaudējis daudz finansiālo līdzekļu, tā kā Baltkrievijā atrodas SIA Belmast filiāle, bet valstī naudu bankā varot glabāt tikai vietējā valūtā. „Mēs rēķinājāmies, ka devalvācija notiks, bet, ka tik lielā apmērā, to gan negaidījām,” tā V.Jurkans – Jurgans.

Savukārt Krievijā, kur uzņēmums sadarbojas ar Tele2, vēl pagaidām norit konkurss par telekomunikāciju torņu konstrukciju ražotājiem. „Baidos, ka Krievijā bez darba paliks daudzas rūpnīcas un sāks spēcīgi dempingot,” atklāj uzņēmējs. Pašreiz SIA Belmast mēnesī saražo līdz 40 telekomunikāciju torņu kosntrukcijām. 2008.gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, tas noslēgts ar aptuveni 100 tūkst. Ls lielu peļņu un 7 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 55 % vairāk kā iepriekš.