«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

«Rūpes par savu ģimenes drošību, bailes iesēsties cietumā cilvēku ļoti nomāc. No koka nav izdrāzts ne Lembergs, ne Šlesers, ne Šķēle. Kas tā par dzīvi, ja visu laiku tev jādreb,» intervijā izdevumam Klubs sacījis politiķis Jānis Jurkāns.

«Nezinu, kad jūs to Lembergu pēdējoreiz redzējāt, bet man liekas, ka viņš kļūst mazāks, fiziski mazāks. Sarūk. No kā? No bailēm.

Visi tie cilvēki dārgi maksā par savu personisko brīvību. Tērē lielu, privatizācijas procesā nozagtu naudu, apmaksā politiskās partijas. Nesaku, ka viņi ir iedzīti pagrīdē. Laiks rādīs, cik mūsu tiesībsargājošās iestādes būs profesionālas,» stāstījis Jurkāns.

Runājot par sevi, politiķis sacījis: «Droši vien jākaunas par balsojumiem, kuri bija jāatstrādā. Tā ir viena riebīga lieta. Kamēr partijas finansēs oligarhi, vienmēr ir jāatstrādā. Ja ventspilnieki vai kargini prasa sertifikātu termiņa pagarināšanu... It kā saimnieciska lieta, bet jūties slikti. Jo vienmēr ir sajūta, ka jāizvēlas starp kaut ko sliktu un ļoti sliktu. Katru ceturtdienu pēc sēdēm gribējās iet uz pirti.»

Ulmanis veltīgi domā, ka, barojot Šķēli un Šleseru ar šokolādi, no viņiem varēs izslaukt kakao. Tā ironizē bijušais politiķis Jānis Jurkāns intervijā laikrakstam Telegraf.

Viņš norāda, ka pienāk vecums, kad cilvēks vairs nejūt laukumu. Tas esot līdzīgi kā pavecam vīrietim, kuram šķiet, ka ikviena «bāba» vēl ir pa zobam. J. Jurkāns esot norādījis Ulmanim, ka ne Šķēle, ne Šlesers nelabosies, lai kā uz to cer Ulmanis. Bijušais prezidents neesot viņam iebildis.

Viņaprāt, no partijām tikai Saskaņas centrs esot saglabājis savu elektorātu un nav pieļāvis nopietnas kļūdas. Tiesa, arī TB/LNNK sekojot savu vēlētāju noskaņojumam, tāpat skaidra nostāja ir PCTVL, uzskata J. Jurkāns (attēlā).

Jautāts par iespējamo premjera kandidātu, J. Jurkāns norāda, ka tam jābūt ekonomistam nevis politiķim. Arī viņš negatavojoties atgriezties politikā, turklāt drīzumā ne Ārlietu ministrija, ne Aizsardzības ministrija nebūšot vajadzīgas. Vienīgais glābiņš esot Eiropas Savienotās valstis. Katrā ziņā Latvija esot apliecinājusi, ka nespēj būt patstāvīga valsts

Ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts Telegraf jau pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus, vēsta pietiek.com.

Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas Bankas Snoras (Snoras) meitasfirma. Oficiāli darījums netiek publiskots, taču Telegraf izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa ir notikusi.

Krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf (ietilpst arī interneta portāli telegraf.lv un kriminal.lv) izdevējs jau pirms vairāk nekā mēneša - septembra beigās mainījis īpašniekus. Neoficiāla, taču droša informācija liecinot, ka par jauno Telegraf izdevēja īpašnieku, visticamākais, netieši kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Antonovu saistītā Lietuvas banka Bankas Snoras (Snoras), kas ir arī lielākā a/s Latvijas krājbanka īpašniece.

Tā dēvētajā Ventspils tranzītbiznesā varētu būt iespējamas vēl kādu uzņēmēju slepkavības, pieļauj bijušais biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika vadītājs un politiķis Jānis Jurkāns.

Ventspilī jau daudzus gadus notiek karš, kas sadalījis Ventspils uzņēmējus divās nometnēs - pilsētas mēra Aivara Lemberga un viņa pretinieku nometnē, kas 2006.gadā dibināja Baltijas asociāciju - Transports un loģistika ar nolūku palīdzēt attīstīt valsts politiku šajā nozarē, intervijā laikrakstam Diena stāsta Jurkāns.

«Mūsu valstī mainīt neko nav iespējams, ja nemaina visu valsts pārvaldi visos līmeņos,» skaidro Jurkāns, piebilstot, ka Ventspils uzņēmēju savstarpējais konflikts sakāpināts tik tālu, ka tika nošauts viņa vadītās asociācijas biedrs.

«Vai tas nozīmē, ka ir apdraudētas vēl kādu cilvēku dzīvības? Baidos, ka atgriežamies 90.gadu sākumā, kad cilvēkus šāva pa labi un pa kreisi. Nauda advokātiem ir beigusies, un sāk šaut,» sacīja Jurkāns.

Latvijas pievienošanās eirozonai, ir nevis ekonomisks, bet politisks jautājums, izteicies bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Viņš uzskata, ka nekādu kritēriju pildīšana nespēs atbildēt uz daudz svarīgākiem jautājumiem, piemēram, par Eiropas Savienības politisko vidi, tās nākotni, ja grieķi izlems izstāties no Eiropas Savienības (ES). Nav skaidrības arī par eiro dzīvotspēju Jurkāns norāda Neatkarīgās Rīta Avīzes veidotā diskusijā.

Jurkāns norāda, ka Latvija neatbilda nevienam kritērijam, jau stājoties ES un NATO, tāpēc viņš esot pārliecināts, ka «pievienošanās eirozonai, ir nevis ekonomisks, bet politisks jautājums». Proti, vai Eiropa būs integrēta, vai būs ES valstis ar vienotu ārpolitiku, drošības politiku, vienotu valūtu jebšu Eiropa sabruks, jo «šis process jau ir iesācies».

«Šodien daudzu vadošu Ventspils tranzīta uzņēmumu vadošos amatos tiek iecelti cilvēki, par kuru profesionālismu un cilvēcisko godaprātu man ir lielas šaubas. Es nevēlos, lai mans vārds tiktu saistīts ar šiem marodieriem, kas pašlaik nesodīti laupa ventspilnieku cīniņu laukos.»

Tā savā paziņojumā norādījis Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika (BATL) līdzšinējais prezidents Jānis Jurkāns, kas šo amatu pildīja no 2006. gada.

«Uzskatu par panākumu, ka biedrības Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika darbības laikā dialogs starp valdību, valdības struktūrām un tranzīta nozari sasniedza daudz augstākas savstarpējās sapratnes līmeni. Caurskatāmāki kļuva tranzīta tirgus dalībnieku uzstādījumi un ceļi šo uzstādījumu īstenošanā, tāpēc Latvijas tranzīta biznesa vide vērtās pievilcīga ārvalstu kravu nosūtītājiem un investoriem,» tā J. Jurkāns.

Viņš norāda, ka pēdējā laikā situācija nozarē radikāli mainījusies. Kontrole pār ostas tranzīta uzņēmumiem esot nonākusi šaubīgu personu rokās, un viņš nevēlas, lai viņa vārdu saistītu ar šiem cilvēkiem, jo to darbošanās mērķi J. Jurkānam esot nesaprotami un sveši. «Runa ir par advokātu, kuru Aivars Lembergs kādreiz nosauca par «Šveices Ostapu Benderu». Tieši viņš, piesaistot sev lojālus cilvēkus un izmantojot dažādas, strīdīgi vērtējamas spraugas mūsu likumdošanā, kā arī plašu ofšorkompāniju tīklu, piesavinājies tiesības runāt to Ventspils tranzīta uzņēmumu akcionāru un patiesā labuma guvēju vārdā, kas ir biedrības Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika biedri. Būtībā šis cilvēks nostāda sevi par daudzu vadošu Ventspils tranzīta uzņēmumu īpašnieku, lai gan, cik man zināms, tādu tiesību viņam nav,» skaidro J. Jurkāns.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

Bijušais politiķis Jānis Jurkāns ir pārliecināts, ka oligarhu nauda ir tieši ietekmējusi šos vēlēšanu rezultātus, un sponsoru «oficiālajai» naudai neesot nekāda sakara ar rezultātu.

Latvijas televīzijas raidījumā Izvēlies Nākotni, runājot par partiju reklāmu tēriņiem, J. Jurkāns norāda uz «kreiso finansējumu» šajās vēlēšanās. «Skatoties, kāda nauda ir izgrūsta šim procesam, ir redzams, kādas ir oligarhu bailes un vēlme iekļūt Saeimā, lai nodrošinātos. Tas liek man domāt, ka tā vajadzība būt «tur» ir tik liela, ka nauda netika žēlota.»

Komersantam, kurš saņem kreditora brīdinājumu par tā nodomu iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ir jāizturas augstākā mērā atbildīgi, uzsver zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns.

«Īpaši, ja runa ir par tādu parādu, kurš komersanta ieskatā vispār nepastāv, ir ticis samaksāts vai citādā veidā izpildīts, vai arī ir vērtējams vismaz kā strīdīgs,» tā viņš, piebilstot, ka tādos gadījumos nekavējoties ir jāveic nepieciešamās darbības savu tiesisko interešu aizsardzībai. SIA Palink lieta parāda, ka pēc jaunā Maksātnespējas likuma normām, kurš ir spēkā no 2010. gada 1. novembra, pat uzņēmums ar miljoniem latu apgrozījumu var tik atzīts par maksātnespējīgu.

Komersantam triju nedēļu laikā pēc tā, kā kreditora brīdinājums ir ticis nodots pastā, ir jāceļ pret tajā norādīto prasījumu pamatoti iebildumi vai parāds jāsamaksā, skaidro zvērināts advokāts. Katrs gadījums gan ir individuāls, tomēr jāņem vērā, ka strīdīgā situācijā ar vienkāršu rakstveida iebildumu nosūtīšanu attiecīgajam kreditoram var nepietikt. Tāpat šādā situācijā nav nekādas nozīmes tam, cik labi ir attiecīgā komersanta kopējie finanšu rādītāji.

Ja bērns sabāž mutē vairāk ēdiena, nekā spēj sakost, mamma aizrāda, ka tā nav pieklājīgi. Ja kāds uzmetas par noteikumu uzstādītāju visiem un visam, tādu sauc par control freak jeb anālajā attīstības fāzē iestrēgušu pedantiņu un solīdai kompānijai nevēlamu tipu.

Un kāpēc lai valstu un politisko savienību starpā būtu citādi? Ģeopolitiskā rijība un apaugšana ar varu ir apzināmas un novēršamas kaites, nevis kanonizējamas nacionālās vai kādu politisko sentēvu vērtības. Drīzāk gan klīniski ir vērtējamas tādas folklorizējušās prātulas kā «Krievija bez Ukrainas nav Krievija», ko šoreiz Dienā ir atbalsojis kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Ko nozīmē šis uzstādījums? Kur ir tā loģika ārpus Vladimira Putina un viņam līdzīgu frustrācijām? Tās ir slimīgas iedomas un tukša bļaustīšanās, tāpat kā «Maskava ir trešā Roma, un ceturtajai nebūt». Tikpat labi var stāvēt pie egles un uz to kliegt, lai čiekuru vietā tai aug ananāsi. Vienā gadījumā iznākums būs laringīts, otrā – ilgstoši ideoloģiski murgi, bezjēdzīgas ciešanas un asiņu jūra, bet realitāte jeb «kā tās lietas darbojas» no tā nemainīsies itin nemaz.

Savulaik populāri politiķi partijas Vienoti Latvijai! līdera Aināra Šlesera vadībā 3.jūlijā plāno paziņot par atgriešanos politikā, piesakot zem šīs partijas nosaukuma savu ideoloģiski daudzveidīgo komandu arī Saeimas vēlēšanās, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Tajās startēs ekspremjeri Aigars Kalvītis un Ivars Godmanis, kā arī bijušais Tautas saskaņas partijas priekšsēdis Jānis Jurkāns, kādreizējais tēvzemiešu līderis un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijušais ministrs, viens no Tautas partijas līderiem Edgars Zalāns un citi bijušie politiķi, kuri savulaik ir ieņēmuši augstus amatus savās partijās. Divas no tām - Tautas partija un LPP/LC - darbību jau izbeigušas, kas galvenokārt saistīts ar pakāpenisku vēlētāju uzticības samazināšanos.

«Pieredze. Profesionalitāte. Patriotisms,» tie ir trīs vārdi, ar kuriem šie cilvēki vēlas pieteikt savu atgriešanos, informē Diena. «Tiem, kas tagad ir pie varas, vairs nav konkurences,» trešdien sacījis Šlesers, kurš Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK uzskata tikai par Vienotības piedēkli. «Mēs piedāvāsim alternatīvu Vienotībai,» esot pārliecināts Šlesers. Viņš uzskata - ja 70% balsstiesīgo pilsoņu vairs nepiedalās vēlēšanās, kā tas bija, izraugoties Eiropas Parlamenta deputātus, tad kaut kas ir jādara. Viņaprāt, cilvēkiem, kas ir piedalījušies šīs valsts atjaunošanā un veidošanā arī grūtos brīžos, ir pieredze, kura valstij tagad esot nepieciešama.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegta Šlesera reformu partijas LPP/LC priekšvēlēšanu programma, kurā piedāvāts arī savs valdības sastāvs.

Politiskā partija savā programmā par savām pamatvērtībām min stipras ģimenes, kristīgās vērtības, darbavietas un ekonomisko izaugsmi.

Par ministru prezidentu Šlesera reformu partija LPP/LC priekšvēlēšanu programmā izvēlējusies Aināru Šleseru, kurš sola augsta līmeņa atbalstu uzņēmējdarbībai un darbavietu radīšanai.

Ārlietu ministra amatam izraudzīts Jānis Jurkāns, savukārt finanšu un ekonomikas ministra amatam - Andris Bērziņš, kurš sola trīs gadu laikā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20%.

Šlesera partijas izraudzītais satiksmes ministrs Vitālijs Aizbalts sola atjaunot likvidēto autoceļu fondu un novirzīt 80 procentus no degvielas akcīzes nodokļa ceļu uzturēšanai un atjaunošanai.

Latvijas reakcija uz Krievijas sankcijām - efektivitātes vai valsts mazspējas apliecinājums?

Jānis Jurkāns, kādreizējais ārlietu ministrs (Vienoti Latvijai):

Situāciju vērtēju kā ļoti smagu. Redzam, ka mūsu valsts nebija gatava šādai Krievijas pretreakcijai, kaut mums jau sen bija jābūt aprēķiniem, kādā veidā mūs ietekmēs sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, un kā iespējamā atbilde uz tām. Nekādi aprēķini nav veikti, cik es zinu. Sabiedrībai mēģina stāstīt, ka nemaz tik traki nav, ka mēs nemaz tik ļoti necietīsim un ka vēl tikai domāsim, vai Briselei prasīt kompensācijas. Visiem aprēķiniem jau sen bija jābūt gataviem, lai tagad tos varētu celt galdā Briselē, sakot: kur ir kompensācijas, jo mēs no visa šī pasākuma cietīsim visvairāk.

Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Valsts amatpersonas statusa dēļ maksātnespējas administratoru rindas kļuvušas retākas; iespējams, sagaidāms vēl otrais un trešais administratoru bēgšanas vilnis, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvos ir atļauts savienot zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora amatus, tomēr bažas par kontrolējošo iestāžu interpretāciju attiecībā uz to, ko drīkst un ko nedrīkst valsts amatpersona saistībā ar interešu konflikta novēršanas doktrīnu, zvērinātiem advokātiem spiež izdarīt izvēli. Kopumā uz jautājumu, vai viņi vēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāatbild aptuveni 140 zvērinātiem advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori.

Maksātnespējas administratora sertifikātu ir nolicis arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un zvērināts advokāts Olavs Cers. Kopumā kopš gada sākuma valsts amatpersonas statusa dēļ darbību maksātnespējas procesa administratora profesijā pārtraukušas 35 personas, no kurām 22 ir zvērināti advokāti, liecina minētās asociācijas dati, tostarp zvērināts advokāts Jānis Jurkāns, zvērināts advokāts Ainars Kreics, zvērināts advokāts Raivo Sjademe, zvērināts advokāts Andris Mālenders un citi.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Laikraksta Telegraf izdevēja Telegraf, kā arī tā mātesuzņēmuma News Media Group vadībā veiktas izmaiņas, pavēstīja uzņēmumu pārstāvis Vladimirs Novodvorskis.

Viņš informēja, ka no Telegraf valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Juris Perunovs, un viņa vietā iecelts Novodvorskis, kas ir bijušais televīzijas žurnālists un Ventspils uzņēmuma Ventbunkers preses sekretārs. Uzņēmuma valdē turpina darboties Ernests Martiņuks.

Izmaiņas veiktas arī Telegraf mātesuzņēmuma - News Media Group - valdē, no kuras atbrīvoti valdes locekļi - Perunovs un Olga Proskurova-Timofejeva. Savukārt kompānijas valdē iecelts Novodvorskis. News Media Group valdi savukārt turpinās vadīt Martiņuks.

News Media Group padomē turpinās darboties padomes priekšsēdētājs Jānis Jurkāns, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Jerošenko un padomes loceklis Lato Lapsa, pavēstīja Novodvorskis.

Metāla konstrukciju ražotāja SIA “Belmast” apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā palielinājies par 39,41%, sasniedzot 11,64 miljonus eiro, liecina “Lursoft” dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 979,26 tūkstoši eiro. No saražotās produkcijas aptuveni 47% SIA “Belmast” realizēja vietējā tirgū, bet 53% - citu Eiropas Savienības valstu tirgos. Turpmākajos gados uzņēmums iecerējis paplašināt tirgus iespējas ASV.

Pēdējos gados SIA “Belmast” aktīvi attīsta civilo un industriālo metālkonstrukciju ražošanu, un pagājušajā pārskata gadā uzņēmumā sāka darbu arī metālkonstrukciju montāžas brigāde.

Kā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, 98% no visiem 2019.gadā realizētajiem projektiem bija celtniecības konstrukcijas, bet pārējie 2% - metālkonstrukcijas infrastruktūras uzlabošanai.

2019.gadā uzņēmums nodarbināja 165 darbiniekus.

Esošo tiesisko regulējumu vēl precizēs līdz martam, taču iespējamā atbildība par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu tajā varētu būt visai barga.

Par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tajā persona tiks saukta pie administratīvās vai pat kriminālatbildības, paredz jaunais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Taču, iepazīstoties ar šobrīd Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ir jākonstatē, ka atbildība par nulles deklarācijas neiesniegšanu šobrīd nav paredzēta un var tikai minēt, kāda būs par iespējamajiem likuma pārkāpumiem paredzētā atbildība, norāda zvērinātu advokātu biroja «O.Cers un J.Jurkāns» zvērināta advokāte Inita I. Apšeniece.

Industriālo parku attīstītājs NP Properties un SIA Belmast noslēdzis līgumu par aptuveni 2,1 tūkst. m2 ražošanas telpu paplašināšanu industriālajā parkā Daugavpilī.

Kopumā pēc paplašināšanas uzņēmuma ražotnes platība industriālajā parkā ir vairāk nekā 3 tūkst. m2. Belmast ir metālapstrādes uzņēmums, kas ir viens no lielākajiem eksportējošiem uzņēmumiem Latgalē. Industriālajā parkā tiek ražotas metālkonstrukcijas mobilo telefonu operatoriem NVS un Baltijas valstīs, piemēram, Tele2 Latvijā un Lietuvā, Omnitel (Lietuvā), Velcom, LIFE un MTC (Baltkrievijā).

Kopumā uzņēmums mēnesī apstrādā līdz pat 600 tonnām metāla, taču līdz ar ražotnes paplašināšanu mēnesī paredzēts apstrādāt aptuveni 720 tonnas metāla.

SIA Belmast valdes priekšsēdētājs Valērijs Jurkans-Jurgans norāda: «Mūsu rūpnīcā veicam pilnu ražošanas ciklu, un praktiski visa saražotā produkcija tiek eksportēta uz Austrumu tirgu, galvenokārt uz Krieviju un Baltkrieviju. Prognozējam, ka līdz ar ražotnes paplašināšanu ražošanas apjomus palielināsim par 20%.»

Šā gada novembra otrajā pusē notiks maksātnespējīgā SIA Nelss kustamās manatas izsole, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē, kas plānota 24.novembrī, tiks izsolītas krājumos esošās rezrves daļas un materiāli, kas atrodas Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 7. Izsoles sākuma cena ir saskaņā ar novērtējumu ir 48,79 tūkstoši latu. Mantas izsoli veiks MSIA Nelss administrators Jānis Jurkāns.

Ir notikušas vairākas MSIA Nelss kustamās mantas un nekustamā īpašuma izsoles. Jāatgādina, ka gada sākumā GE Money Bank nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57,9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33,9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8,8 tūkstošiem latu nosolīja SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6,4 tūkstoši latu.