Piedāvājam lasīt rakstu no Izdevniecības Dienas bizness jaunā žurnāla Numurs, kuru varat iegādāties preses irdzniecības vietās kopā ar laikrakstu Dienas Bizness ierobežotā daudzumā.
No mācītāja amata atstādinātais Valters Korālis grēksūdzes vietā turpmāk izvēlēsies psihoterapeitu. Baznīcā finansiāla interešu konflikta dēļ grēkus sūdzēt neesot droši.
Jā, viņam esot dažas personības problēmas, bet tās taču nevajagot jaukt ar uzņēmējdarbību! To pagājušajā nedēļā atstādinātais luterāņu mācītājs Valters Korālis atzīst uzreiz, piebilzdams, ka uz intervijām tagad dosies tikai kopā ar sievu. Šāda apņēmība gan ir saprotama, jo starp atstādināšanas iemesliem tiek minēts piektā baušļa – tā, par svešas sievas iekārošanu – regulārs pārkāpums. Bet, kā nosaka pats mācītājs: «Es jau neesmu vienīgais, kam ir, piedošanu, intīmā dzīve.» Tomēr viņš kategoriski noliedz, ka būtu atstādināts grēkošanas dēļ. Ne nu viņš vienīgais luterāņu garīdznieks, kam gadījies paslīdēt. «Domājat, ka pie manis nenāk sievietes stāstīt par citiem mācītājiem?» šķelmīgi smaidot, bilst Valters Korālis, kura simpātiskie sejas vaibsti un mācītājam neierastie garie, kuplie mati sprediķa laikā noteikti spētu novirzīt kādas ticībā mazāk stingras draudzes dāmas uzmanību uz ne gluži teoloģiska satura pārdomām. Tā tas arī reizēm gadoties, jo Valters Korālis ir atvērtā tipa mācītājs, kurš apskauj savus draudzes locekļus un iesvētes mācību laikā baznīcēniem vienmēr uzsmaida – ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. «Tas, ka es smaidot skatos uz jauniešiem – arī uz puišiem, tas taču nenozīmē, ka es viņus iekāroju. Bet tas, kas nu kuram liekas, tas jau ir pavisam cits jautājums,» atklāti atzīst garīdznieks, kurš iesvētes mācībās vienmēr uzsverot – ir jārēķinās, ka baznīcai piemīt ne tikai svētā, bet arī gluži cilvēciskā seja.
Lai atdod krustu un sapulcē nerādās
Atstādināšana no mācītāja amata – tā ir tīra baznīcas augšas izrēķināšanās ar apakšu. Tam piekrīt gan pats mācītājs, gan viņa sieva Guna. «Ja tu esi tāds cilvēciņš, kas [baznīcas vadībai] klausa uz vārda, tad tu esi vajadzīgs. Tas, kas ar mums notika, ir tīra izrēķināšanās par uzskatiem,» uzskata mācītāja sieva. Jā, kopdzīves laikā, kā jau visiem mirstīgajiem, ir bijušas problēmas. Bet pēdējo no tām viņi kopīgi nogludinājuši pirms septiņiem mēnešiem. Valmierā, kur atrodas Valtera Korāļa līdz šim apkalpotā draudze, un interneta komentāros paklīdušās runas, ka mācītāja grēkos iesaistīta arī viena vai pat vairākas nepilngadīgas meitenes, kas turklāt vēl pavestas pret savu gribu, gan esot galīgas muļķības. «Pilngadīga – tas ir pilnīgi skaidrs, un tur taču var pārbaudīt visus dokumentus un kas kam pirmais zvanījis un sūtījis īsziņas. Var jau būt, ka mani ir jāarestē, bet, lai pierādītu kaut ko kriminālu, ir jāsniedz ziņas un gadījumi jāpierāda - es nezinu nevienu izvarošanas gadījumu, kuru es būtu veicis,» stāsta Valters Korālis. Arī viņa sieva ir labi informēta par šīm klupšanām, taču uzsver – viss ir piedots. «Ja tas grēks būtu bijis tik smags, ka to nevarētu nest, tad es pati pie tā Vanaga [Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa] būtu aizskrējusi sūdzēties. Bet mēs visi esam izlīguši, kamēr viņi tagad meklē attālus radiniekus, kas varētu sūdzēties,» sašutusi atklāj mācītāja sieva Guna. Radinieku uzmeklēšana, lai varētu inkriminēt seksuālos noziegumus, norisinoties paša arhibīskapa vadībā no baznīcas vadības centra Rīgā. Tādēļ baznīcas vēlme atkal uzvandīt šo pārkāpumu ģimenei sagādājusi pamatīgas sirdssāpes. It īpaši tādēļ, ka vairāk nekā skaidrs – baznīcai nepieciešams atstādināt Valteru Korāli, jo viņš pārvalda aptuveni 20 miljonus latu vērtos baznīcas zemes īpašumus Valmierā. Baznīcas vadība vēloties zemi izpārdot, bet Valters Korālis uzstājis, ka zeme jāapsaimnieko, saglabājot to draudzes īpašumā. Šāda brīvdomība saniknojusi baznīcas virsvadību. Tā arī izcēlies strīds.
Atstādināšana gan neesot gluži negaidīta. Vispirms nākuši mājieni – tos izteicis kāds katoļu priesteris. «Vanagam vispār sakari ar katoļiem ir daudz labāki nekā ar paša mācītājiem,» pārmet atstādinātais garīdznieks.
Pēc tam arhibīskaps kādā svētdienā veicis slepenu izlūkošanas vizīti mācītāja Korāļa vadītā dievkalpojumā. Korāļa sieva Guna, sēžot starp baznīcēniem, gan pamanījusi arhibīskapa kundzi Baibu. Taču uz sveicienu viņa neesot atbildējusi un «aizgrieza galvu tā, it kā neredzētu». Pat nezinādams par augstākās vadības klātbūtni, Korālis savā sprediķī izteicis lūgšanu, lai mājās atgrieztos arhibīskapa dēls Krists, kurš pagājušā gada beigās pazuda bez vēsts. Vēlāk viņš no arhibīskapa saņēmis mobilā telefona īsziņu, kurā tas pateicies par sirsnīgo lūgšanu. Tā bijusi pēdējā no Jāņa Vanaga saņemtā ziņa. «Es tiešām nezinu, vai tādā laikā, kad viņš [arhibīskaps Vanags] pats ir Dieva sists, vai tad tiešām tā ir tāda sitiena tālāk padošana,» pārdomā mācītājs Korālis par notikumiem, kuri drīzumā sekoja arhibīskapa slepenajai vizītei.
Gavēņa laika priekšvakarā Valmierā pēkšņi ieradusies garīdznieku delegācija no Rīgas. «Viņi iegāžas istabā, un lai stundas laikā atdodu krustu – mēs tagad visu plombēsim ciet,» atceras mācītājs. Viņam tieši tobrīd esot bijis pieņemšanas laiks, un nelielajā kabinetā atradušies arī lūdzēji. Turklāt mācītāja ģimene ar saviem pieciem bērniem mitinās turpat draudzes namā, kura istabu tad gatavojušies aizplombēt arhibīskapa deleģētā garīdznieku brigāde. «Domāju, varēja jau nu pēdējo reizi uzlikt uz gavēņa – bet nē,» mācītājs ir neizpratnes pilns.
«Valters atteicās dot savu krustu, bet viņi saka – mēs ārā neiesim, kamēr neatdos!» tā vakara notikumus atstāsta Guna. Visbeidzot steigšus sasaukta draudzes kopsapulce, kurā mācītāja ģimenei pieteikts, «lai labāk nerādoties». Viņi ieradušies gan, tomēr pie vārda tāpat nav laisti. Nolasīts apsūdzības raksts. Turklāt nav ņemta vērā mācītāja prasība atvēlēt nedaudz laika, lai viņš varētu pakonsultēties ar savu advokātu. Nākamajā svētdienā kancelē jau sprediķojis Rīgas ieliktenis, bet Korāļu ģimene to noklausījās baznīcas solā kā vienkārši ierindas baznīcēni. «Klausoties, ka man nolasa apsūdzību, es domāju – no kā es dzirdu! Tas, kurš nolasa man tos apsūdzības vārdus, kas viņš pats ir savā personīgajā dzīvē?» nošūpo galvu Valters Korālis.
Pieņemot grēksūdzes viņam tapušas zināmas daudzas garīdznieku nerātnības, kuras viņš, ievērojot grēksūdzes noslēpumu, negatavojas izpaust. Attiecībā pret viņu pašu baznīca savu solījumu ieturēt slepenību gan neesot turējusi. Luterāņiem, atšķirībā no katoļiem, obligāta personiskā grēksūdze pie biktstēva nav noteikta. Tomēr daudzi garīdznieki tādu rekomendē, un starp privātās grēksūdzes piekritējiem iepriekš bijis arī pats Valters Korālis. Tomēr vēlāk tas nelāgi atspēlējies. Neilgi pēc grēksūdzes, kuras laikā, kā var nojaust, mācītājs savam biktstēvam atzinies iepriekš pieminētajā laulības pārkāpšanas grēkā, sekojis izsaukums pie paša arhibīskapa Jāņa Vanaga. Tur vajadzējis pārkāpumu atzīt jau visaugstākajā līmenī, turklāt arhibīskapam viss grēksūdzes saturs jau bijis zināms – atlicis vien to atkārtot. «Tā tās ziņas arī pienāk. Bet tie grēki mēdz atkārtoties, un par tevi jau ir tā informācija,» atzīst mācītājs, kurš šobrīd sācis šaubīties par privātās grēksūdzes lietderību. «Domāju, pie psihoterapeita aiziet būtu citādāk – viņš nav saistīts ar privātīpašumiem. Ja pie grēksūdzes atnāk kāds tantuks, tad simts gadu tas nevienam nebūs vajadzīgs. Bet, ja tu esi tajā sistēmā iekšā, tad jau ir pavisam citādi,» viņš secina.
Uz baznīcu vairs neies
Valters Korālis ir spēcīga personība – par to šaubu nav. Viņš spēj vai nu iededzināt kvēlas ticības liesmas, vai arī tikpat kvēlu nepatiku pret sevi, bet aukstu un vienaldzīgu neatstāj nevienu. To pierāda arī notikumu attīstība Valmieras Sv.Sīmaņa draudzē, kurā viņš kalpoja jau deviņus gadus – draudze sadalījusies divos grupējumos. Vieni uzskata, ka labāku mācītāju par Korāli grūti atrast, un nevēlas piedalīties cita mācītāja vadītā dievkalpojumā. Taču otri stāsta, ka runām par šokējošu netikumību ir pamats, turklāt daļa pat apgalvo, ka to piedzīvojuši paši uz savas ādas iesvētību vai citu baznīcas procedūru laikā. Tomēr atklāti runāt īsti nevēlas ne viena, ne otra puse. Vieni saka – ticīgiem cilvēkiem neklājas izrunāties par baznīcas lietām. Otri – atmiņas par pārdzīvojumiem ir tik smagas, ka pat nevēlas tās atcerēties.
Draudzes loceklis Egils sarunā ar Numuru neslēpj, ka mācītājam Korālim nedaudz piemīt diktatora īpašības, kādēļ daudziem viņš nav paticis. Tomēr labuma esot bijis daudz vairāk nekā mācītāja pieļautās vājības un ambiciozie pārvaldīšanas plāni. «Mēs ar sievu esam izlēmuši, ka uz to baznīcu vairs neiesim un neko nedarīsim. Šaubos, ka tie jaunie mācītāji, ko viņi tagad atsūtīs, būs kaut kādi nevainīgi jēriņi,» uzskata Egils. Pirms diviem gadiem draudze jau esot aizstāvējusi savu mācītāju, kad pamatīgā revīzijā no Rīgas ieradies pats arhibīskaps Vanags. Egils uzskata, ka pašreizējie notikumi ir vēl tālaika nepatikšanu atbalss. Turklāt veids, kādā mācītājs atlaists, arī neesot īsti pieņemams. «Nedomāju, ka bija nepieciešams tik drastiskā veidā uzreiz atņemt visas mācītāja licences,» stāsta Egils, nodēvējot baznīcas vadības rīcību par «nesmuku un neētisku».
Mācītājs kā aktieris
Kas ar mācītāju Korāli un viņa ģimeni notiks tālāk, pagaidām nav skaidrs. Bet pazušanai – ar baznīcu vai bez tās – viņš noteikti nav lemts. Iepriekš strādājis gan par zemnieku, gan sagādnieku, viņš savas prasmes attīstījis daudzpusīgos virzienos. Vienubrīd pat «iegājis politikā», šobrīd mācītājs aizraujas ar fotografēšanu un datordizainu, tomēr viņa galvenais jājamzirdziņš ir nekustamie īpašumi. Kalpojot baznīcai, mācītājs atradis laiku arī māklera un nekustamo īpašuma pārvaldnieka specialitātes apguvei. Tieši tādēļ viņš ar tik lielu atdevi un interesi nodevies baznīcas īpašumu apsaimniekošanai. Un kā ekonomiski aktīvs cilvēks jeb, paša vārdiem izsakoties, menedžmenta tipa mācītājs viņš nespējot noskatīties uz arhibīskapa Vanaga vadībā īstenoto zemes vieglprātīgo izsaimniekošanu. Valters Korālis joprojām ir SIA Sīmaņa pastorāts, kam pieder baznīcas zemes Valmierā, valdes priekšsēdētājs, turklāt šo amatu ieņem kā privātpersona, nevis mācītājs. Viņš uzskata, ka pēc baznīcas priekšniecības rīcības tuvāko nedēļu laikā varēs skaidri redzēt atstādināšanas patiesos motīvus. Ja viņu mēģinās atlaist no uzņēmuma valdes, tad motīvi būs bijuši tikai un vienīgi finansiālos apsvērumos balstīti. LELB sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Ivars Kupcis noliedz, ka pie atstādināšanas būtu bijis vainojams kas cits, izņemot mācītāja Korāļa «sistemātiskos pārkāpumus pretēji brīdinājumiem». Bet gan mācītājs, gan viņa sieva nepiekrīt, ka brīdinājumi bijuši vairāki. Tāds saņemts tikai viens, un tas pats ne pārāk nopietns. It kā solījuši aizsūtīt abus uz kādu no luterāņu dvēseļu dziedināšanas centriem, bet solītā ceļazīme tā arī nav pienākusi. Laulātais pāris neslēpj, ka tieši neliels ārzemju ceļojums, iespējams, būtu glābis situāciju. Neesot prasījuši neko daudz, būtu pieticis kaut vai ar Igauniju, tomēr apmaksāti atvaļinājumi ārvalstīs esot tikai baznīcas krējuma un arhibīskapam pilnībā lojālo garīdznieku privilēģija. Tā arī no saspringtā darba Valteri Korāli pēdējo četru gadu laikā pārņēmusi «tuksneša sajūta».
«Daudzi nesapratīs aktieru, režisoru un mācītāju vientulību pēc izrādēm – to saprot tikai tie, kas paši ko tādu piedzīvojuši. Kad pēc dievkalpojuma jābrauc uz draudzes namu, jo citur jau nav kur braukt. Cits tad apsēžas krogā, cits vēl kaut kā citādi,» atklāj Valters Korālis. Īpaši visu sarežģījuši sadzīves apstākļi, jo septiņu cilvēku lielā mācītāja ģimene mitinās draudzes nama trīs istabās. «Tu nemitīgi jūties kā uz skatuves. Ir pat bijis tā, ka cilvēki ienāk mūsu privātajās telpās un meklē tualeti,» draudzes nama dzīves aizkulises ilustrē mācītājs Korālis. Šādu apstākļu nogurdināti, Korāļi mēģinājuši aizņemties no baznīcas naudu savas privātmājas celtniecībai. Baznīca nav devusi. Problēmas samilzušas. Izsaukumi pie arhibīskapa. Un visbeidzot – atstādināšana. «Galu galā tas ir jautājums par mācītāju kā cilvēku,» nopūšas Valters Korālis. «Par viņa sievas un bērnu dzīves kvalitāti.»
LELB Sabiedrisko attiecību komisijas vadītājs Ivars Kupcis:
Baznīca pārlieku ilgi ir vilcinājusies ar šāda kardināla lēmuma pieņemšanu, cerot uz Korāļa kunga vairākkārtīgiem solījumiem laboties un izmainīt savu dzīvesveidu. Ja Baznīcas un sabiedrības acu priekšā mācītājs atklāti grauj Baznīcas autoritāti un degradē mācītāja cieņu, Baznīcai ir tiesības rīkoties ātri un bez liekas kavēšanās. Valtera Korāļa atstādināšana no mācītāja amata nekādā veidā nav saistīta ar draudzes vai baznīcas īpašumiem vai to apsaimniekošanu.
Par konkrētajām situācijām vadībai ar Korāļa kungu pagājušogad vien ir notikušas vismaz trīs sarunas, kurās viņš ticis brīdināts par šādas rīcības sekām. Baznīcā ir izteikts mācītāju trūkums, un bīskapi bez nopietna pamatojuma savus mācītājus no amata nemēdz atstādināt.
Korāļa kunga gadījumā ne arhibīskaps, ne kāds cits no garīdzniekiem nevienam nav izpauduši viņa grēksūdzes noslēpumu, nedz arī veikuši kādas darbības, pamatojoties uz šādu informāciju. Valters Korālis sarunās ar Baznīcas vadību ir atzinis savu vainu un to nenoliedz. Ņemot vērā gan Valtera Korāļa nodarījumus, gan pēdējā laika aktivitātes, medijos apmelojot Baznīcas vadību, bīskapu kolēģijai ir pamats arī viņa izslēgšanai no Baznīcas, taču šobrīd Baznīca to nav plānojusi darīt.
#1/3
#2/3
