Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.
Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.
Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.
«Mums bija pop-up veikals Dzirnavu ielā, kur labi gāja, sapratām, ka vajag savu veikalu. Te tas ir kopā ar daļu no ražošanas un biroju. Pēc manām domām, šis nav veikals, bet gan show-room,» teic M. Vlasova. Iepriekš šajās telpās atradās Saldi Kafe un arī dažas nedēļas pēc tam, kad kafejnīca tur beigusi pastāvēt, cilvēki nāca un par to interesējās. Liels bijis viņu pārsteigums, kūku vietā ieraugot filca apavus.
Cits citu papildina
Pēdējos gados iela ir krietni mainījusies. Samērā nesen kvartālu ar savu piedāvājumu sācies papildināt dizaina papīrlietu veikals Manilla, jau pieminētā filca apavu darbnīca veikals Woolings un kafejnīca veikals Mercato. «Iepriekš bija liela nomnieku mainība. Mēs ceram, ka tie, kuri tagad te strādā, ir uz palikšanu,» saka L. Vīgante. Arī veikala – radošās darbnīcas – Lolitas skapis īpašniecēm Madarai un Lolitai Sīmanei, kā arī Inesei Semjonovai šķiet, ka pēdējā laikā ielas uzņēmumi kļuvuši stabilāki.
E. Taube teic, ka kaimiņu uzņēmumu īpašnieki ir patīkami un viņus visus vieno līdzīga dzīves uztvere – darīt to, kas patīk. Kaimiņu attiecības ir labas, un Cherry Picking īpašnieces spriež, ka tagadējā komunikācija ir saistīta ar abpusēju atvērtību. «Ar Manilla mums Ziemassvētku laikā bija laba sadarbība – visus cilvēkus, kas nāca pie mums un gaidīja rindā, mudinājām aiziet uz blakus veikaliņu. Viens otru reklamējam, draudzējamies. Mēs veidojam ciešas attiecības ar kaimiņiem,» atklāj L. Vīgante. Arī M. Sīmane norāda, ka kaimiņattiecības ir jaukas un visi ir pretimnākoši. Piemēram, ja nodarbībai pietrūkst krēslu, kaimiņi izlīdz. «Ja kāds grib iesaiņot bumbiņas vai atrast piemērotu kartiņu, Cherry Picking sūta pie mums, savukārt mēs sūtām pie viņiem. Mēs te cits citu papildinām,» saka M. Sīmane.
Mērķtiecīgi pircēji
M. Šehurinai patīk Woolings atrašanās vieta, vienīgais mīnuss esot maza cilvēku plūsma. Piemēram, kad Woolings bija pop-up veikals Dzirnavu ielā, cilvēki tajā ienākuši visu laiku. «Dzirnavu ielā logos bija lieli plakāti, un cilvēki tos pamanīja. Te mēs esam puspagrabā, gribam izdomāt kaut ko, lai cilvēki mūs labāk pamanītu,» viņa stāsta.
Iela ir klusa, tāpēc cilvēki, kas te nāk, dara to mērķtiecīgi, saka Lolita Sīmane no uzņēmuma Lolitas skapis. «Viņi jau zina, ko grib. Te nav tik daudz tādu apmeklētāju, kuri mēdz ieklīst veikalos, lai vienkārši paskatītos. Varbūt mēs neesam pašā centrā, toties esam nedaudz vairāk pasargātas no garnadžiem, lai gan arī mums te ir bijuši visādi gadījumi. Domāju, Dzirnavu vai Čaka ielā tas ir izteiktāk,» saka uzņēmēja.
Lai arī cilvēku ir mazāk nekā dzīvīgākās ielās, klienti ir mērķtiecīgie pircēji, piekrīt dizaina papīrlietu veikala Manilla īpašniece Linda Lukstiņa. «Cilvēku, protams, varētu būt vairāk, bet tas ir laika un sezonas jautājums. Tie, kuri nāk pie mums, zina, uz kurieni nāk, un tie ir klienti, kas lielākoties kaut ko arī nopērk. Var atvērt veikalu Tērbatas ielā, bet jautājums ir par to, cik daudz garāmgājēju ir tieši tava mērķauditorija,» spriež L. Lukstiņa. Pēdējā laikā veikalā biežāk ienākot netālu dzīvojošie, teic, ka nav pamanījuši jauno veikalu vai arī līdz šim nav bijis laika tajā ienākt. Uzņēmēja novērojusi, ka ir palielinājies arī ārvalstu viesu skaits. «Ja līdz šejienei atklīst tūristi, viņi ir tiešām ieinteresēti. Tie ir tūristi, kuri neiet kopā ar grupām. Viņi nāk skatīties Ģertrūdes baznīcu vai Dailes teātri, meklē noskaņu. Viņiem nepietiek ar Vecrīgas «standartu», grib redzēt kaut ko citu,» uzskata L. Sīmane.
Man liekas, ka šai ielai nav mīnusu,» saka L. Vīgante. Cherry Picking virtenes nav pirmās nepieciešamības prece, ko cilvēki nopērk garāmejot, tāpēc vieta šādam konceptam ir piemērota, uzņēmumam nav nepieciešams atrasties vietā ar lielu gājēju plūsmu. «Mīnuss ir tas, ka ir maksas autostāvvietas. Tā kā apkārt ir diezgan daudz biroju, tās nereti ir aizņemtas. Ja brauc uz nodarbību, tas zināmā mērā ir mīnuss – maksā par nodarbību un par stāvvietu, turklāt nereti to nevar atrast, jānovieto mašīna trīs kvartālus tālāk,» saka L. Sīmane. Savukārt L. Lukstiņa uzskata, ka tas, ka te vispār ir iespēja novietot auto, ir liels pluss, jo daudzviet citur centrā šādas iespējas neesot.
Viss pa ceļam
«Mums te iet ļoti labi,» saka L. Lukstiņa. Viņa bija apskatījusi vairākas iespējamās veikala atrašanās vietas. Viena no vietām, kurām šķitis liels potenciāls, bija Miera iela, tomēr uzņēmēja izlēma par labu Baznīcas ielai. «Miera iela izskatījās spīdoši, bet nobijos no tā, ka cilvēku plūsma tur vēl nav pietiekama. Rajons ir vairāk ar skatu nākotnē. Man gribas ticēt, ka te ir vairāk cilvēku, jo atrodas tuvāk centrālajām ielām,» saka Manilla īpašniece. L. Lukstiņas nolūkotās telpas tobrīd jau bija aizrunātas. Viņa bija bēdīga, jo likās, ka šī ir īstā vieta, tāpēc teica, lai paziņojot viņai, ja gadījumā tās atbrīvojas. Cerība bija maza, bet pēc dažām nedēļām viņai zvanīja mākleris, sacīdams, ka telpas ir pieejamas.
Dažkārt Baznīcas ielu salīdzina ar Miera ielu. «Mēs ceram, ka Baznīcas ielai ir tāds pats potenciāls, jūtam, ka tā kļūst dzīvīgāka,» saka E. Vīgante. Cherry Picking gribētu iedibināt tradīciju rīkot Baznīcas ielas svētkus līdzīgi tiem, kas notiek Miera ielā. Pagaidām iecere vēl ir tikai idejas līmenī, bet liela daļa kaimiņu konceptuāli tai piekrītot.
«Te apkārt ir viss nepieciešamais – ēdnīca, aptieka, veikali, restorāns, skaistumkopšanas salons, skola, mafinu kafejnīca, bērnu preču veikals utt. Izrādās, ka no vietas, kur parasti atstāju mašīnu, līdz veikalam ir divas vietas, kur izgatavo zīmogus. Viss ir pa ceļam, atliek vienīgi izvēlēties, kur nolikt mašīnu – ejot pa vienu ceļu, varu nopirkt puķes, bet pa citu – ieiet bankā. Lai gan esam it kā klusā un mierīgā vietā, viss nepieciešamais ir tepat blakus. Rajons ir dzīvīgs,» secina L. Lukstiņa.
Cita atmosfēra
Baznīcas un Stabu ielas stūrī, kur agrāk bijusi kafejnīca Ar mani atkal runā kaijas, mēnesi strādā kafejnīca un veikaliņš Mercato. «Šī ir ļoti laba atrašanās vieta. Baznīcas iela ir skaista. Šī mājiņa labā nozīmē ir ļoti netipiska Rīgas arhitektūrai un iekrita mums acīs,» saka Ilze Magdalēna Kļaviņa, kafejnīcas veikala Mercato māksliniece. Viņai vēl grūti spriest par ielas plusiem, bet konkrēto telpu priekšrocības esot skaidras – tie ir lielie logi, kas dod gaismu un vienlaikus garāmgājējiem ļauj ielūkoties kafejnīcā.
Kaimiņi uzskata, ka Mercato varētu būt vēl viens iemesls, kas uz šo vietu atvedīs vairāk cilvēku.
#13/45
Lolitas skapis īpašnieces - Lolita Sīmane, Inese Semjonova un Madara Sīmane
#33/45
Kafejnīcas-veikala Merkato māksliniece Ilze Magdalēna Kļaviņa