Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

ASV riepu ražošanas uzņēmums Goodyear paziņojis, ka slēdz rūpnīcu ekonomiskās krīzes skartajā Venecuēlā, vēsta ārvalstu mediji.

Vairāk nekā 1200 rūpnīcas darbiniekiem daļa no atlaišanas pabalsta tiks maksāta riepās. Proti, katrs darbinieks saņems 10 riepas, atsaucoties uz rūpnīcas vadības paziņojumu vēsta Bloomberg.

Saskaņā ar rūpnīcas strādnieku savienības biedru teikto, ražotne katru dienu saražoja apmēram 1000 riepas, bet materiālu trūkums un augošās izmaksas piespiedis to slēgt. «Mūsu mērķis bija saglabāt savu darbību, taču ekonomiskie apstākļi un ASV sankcijas to padarīja par neiespējamu,» vadības ziņojumu citē Reuters.

Venecuēlu pametuši jau vairāki starptautiski uzņēmumi, tostarp, Kellogg, Kimberley Clark, vairākas aviosabiedrības.

Kopš 2014.gada, kad pasaulē krasi saruka jēlnaftas cenas, Venecuēla piedzīvo smagu ekonomikas krīzi, kuras dēļ valsti atstājuši aptuveni divi miljoni cilvēku.

Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju, paziņojusi tās centrālā banka.

2019.gadā inflācijas līmenis bija 9585%, paziņoja banka.

Ar naftu bagātā valsts cieš no smagākās ekonomiskās krīzes tās mūsdienu vēsturē un tās ekonomika septīto gadu pēc kārtas atrodas lejupslīdē.

Kropļojoši politiskie lēmumi, haotiski fiskālie pasākumi un vispārējās ekonomikas nepareiza pārvaldība Venecuēlā novedusi pie hiperinflācijas, devalvācijas, parādsaistību maksātnespējas gadījumiem un ievērojamu IKP un patēriņa kritumu.

Valsts iedzīvotājiem hroniski trūkst pārtikas un medikamentu un pat tādu pamata preču kā tualetes papīrs un ziepes.

Venecuēla no valsts valūtas bolivāra svītros sešas nulles, lai naudu varētu vieglāk lietot, ceturtdien paziņoja centrālā banka.

Izmaiņas stāsies spēkā 1.oktobrī ar jaunu banknošu izlaišanu, kuras tiks dēvētas par digitālo bolivāru.

Tā ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītro nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Venecuēla piektdien no valsts valūtas bolivāra svītrojusi sešas nulles, lai nodrošinātu naudas vieglāku lietošanu.

Šī ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītrojusi nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Turcija un Venecuēla ir darījušas zināmus savus plānus veidot tuvākas attiecības, kad abu valstu prezidenti Redžeps Tajips Erdogans un Nikolass Maduro trešdienas vakarā Ankarā parakstīja vairākas vienošanās.

Abas puses uzsvēra, ka ir svarīgi uzlabot divpusējās attiecības. Maduro tviterī nosauca Erdoganu par savu "brāli", savukārt Turcijas prezidents tvītā spāņu valodā nosodīja Venecuēlai noteiktās "vienpusējās" sankcijas.

ASV ir noteikušas dažādas sankcijas pret Venecuēlas autoritāro kreiso režīmu. ASV prezidents Džo Baidens neuzaicināja Maduro, kā arī Kubas un Nikaragvas autoritāro kreiso režīmu līderus uz Amerikas Samitu, kas šonedēļ tiek rīkots Losandželosā. Reaģējot uz to, savu plānoto dalību samitā atcēla Meksikas, Bolīvijas un Hondurasas prezidenti.

Venecuēla gadiem ilgi ir ieslīgusi politiskā un ekonomiskā krīzē. Lai gan valstī ir ievērojamas naftas atradnes, tur valdošā pārtikas, medikamentu un degvielas trūkuma dēļ miljoniem Venecuēlas pilsoņu ir atstājuši valsti.

Vairākos reģionos Venecuēlā atkal pārtraukta elektroapgāde un traucēti arī mobilie sakari, informē ārvalstu mediji.

Elektroapgādes traucējumi skāruši arī galvaspilsētu Karakasu.

Iepriekš elektroapgāde tika pārtraukta 7.martā un netika ilgstoši atjaunota.

Toreiz nedarbojās sabiedriskais transports, palēninājās ražošana naftas rūpniecībā, tika traucēta ūdens piegāde un slimnīcās elektroapgādes pārrāvumu dēļ nomira vairāk nekā desmit pacienti.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro toreiz apgalvoja, ka pārtraukumi elektrības piegādēs notikuši ASV kiberuzbrukumu dēļ, un apsūdzēja opozīciju infrastruktūras sabotēšanā.

Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi un Nacionālās sapulces spīkeru Huanu Gvaido, kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.

Venecuēlā pēc kreisi populistiskā prezidenta Nikolasa Maduro rīkojumu uz desmit dienām bloķēta piekļuve sociālās saziņas platformai "X".

Maduro, uzrunājot savus atbalstītājus Karakasā, sacīja, ka viņa oponenti izmanto "X" politisko nemieru izraisīšanai, kā arī apsūdzēja "X" īpašnieku Īlonu Masku "naida kurināšanā".

Ceturtdienas vakarā Venecuēlā nebija iespējams veikt ierakstus platformā "X".

Masks pirmdien kritizēja Maduro par 28.jūlijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezutātu viltošanu.

"Kauns diktatoram!" platformā "X" ierakstīja Masks.

Jau ziņots, ka Venecuēlas varasiestādes apstiprinājušas līdzšinējo prezidentu Maduro par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, tomēr vairākas valstis par patieso uzvarētāju atzinušas opozīcijas kandidātu Edmundo Gonsalesu.

Atbilstoši oficiālajiem rezultātiem Maduro vēlēšanās saņēmis 52%, bet Gonsaless - 43% balsu.

Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās par aptuveni 30% no 86 dolāriem līdz 59 dolāriem.

Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb no 1.1 miljardiem barelu līdz 650 miljoniem barelu. Investori sāka zaudēt pārliecību šā gada aprīlī/maijā, kad kļuva skaidrs, ka gada otrajā pusē OPEC+ samazinās ieguves ierobežojumus. No tā laika garās spekulatīvās pozīcijas Brent un WTI naftai, sasniedzot augstāko punktu 1.4 miljardi barelu, sāka mazināties.

Globālais finanšu tirgus, ko atspoguļo S&P500 indekss, saglabāja augšupeju līdz pat oktobra sākumam, kad investori strauji mainīja pozīciju. Tas izpaudās gan S&P500 indeksa, gan Brent cenas lejupslīdē. Naftas tirgus nosacījumi tikmēr piedzīvoja izmaiņas - tie kļuva mazāk strikti - vairāk piegādes (ASV, Krievija, Lībija), brīvākas Irānas sankcijas nekā gaidīts un mazliet vājākas globālā pieprasījuma perspektīvas. Turklāt Džamala Hašogi nogalināšana nostādīja Saūda Arābiju īpašā situācijā pret Trampu, kurš aicināja palielināt ražošanas apjomus un samazināt cenas. Var pieņemt, ka SA varētu būt centusies izpatikt un atbalstīt prezidentu kongresa priekšvēlēšanu situācijā, tādejādi mēģinot piegludināt iespējamās nepatikšanas. Taču tikpat nozīmīgs iemesls cenu korekcijai varētu būt bijusi investoru skatījuma maiņa, kas lika strauji izpārdot aktīvus.

Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 31.vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28.konkurētspējīgāko valsti pasaulē. IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra.

No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV. Eiropas lielākā ekonomika Vācija arī šogad ieņem 17.pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20.pozīcijā. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvusi trīs pozīcijas un ieņem 16.vietu, bet Japāna ir noslīdējusi par četrām vietām un ieņem 34.pozīciju.

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» pērn strādāja ar 549 miljardu rubļu (7,3 miljardu eiro) tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 222 miljardiem rubļu (2,9 miljardiem eiro) pirms gada, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu palielināšanos pasaules tirgū.

Savukārt «Rosņeft» apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 37% - līdz 8,2 triljoniem rubļu.

Uzņēmuma vadītājs Igors Sečins norādīja, ka šogad paredzētas investīcijas aptuveni 1,2-1,3 triljonu rubļu apmērā, lai realizētu jaunus naftas un gāzes ieguves projektus.

Tāpat «Rosņeft» rūpīgi seko līdzi politiskajai krīzei Venecuēlā, kur uzņēmums pēdējos gados veicis ievērojamas investīcijas valsts ekonomikā.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Izpildot vairākus mājasdarbus, Latvijas pārtikas un kosmētikas ražotājiem ir iespēja savus izstrādājumus realizēt patērētājiem ASV; pirmie celmlauži jau strādā šajā jomā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Tirdzniecības un juridisko pakalpojumu uzņēmuma Waltz&Tailor eksperte Agnese DeLatoni, kura pavisam nesen strādāja ar Dienvidāfrikas (DĀR) ražotājiem, sekmējot šīs valsts produkcijas realizāciju ASV. Viņa norāda, ka Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties no mītiem par ASV tirgu, piemēram, ka to iekaro tepat netālu esošā Polija. ASV tirgū modē ir tieši bioprodukti, tādēļ Polija nav un pagaidām nebūs konkurente.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Stereotipi, ka Latvijā esam mazi un neko nevaram, ir vienas no lielākajām bremzēm, kas traucē meklēt jaunas iespējas plašajā pasaulē. Ir citas: nav zināšanu par ASV tirgu, ir tikai pieņēmumi. Ražotājiem ir jāsaprot, ka spēles noteikumi pasaulē mainās, jo, ja šodien nav kontroles pār savu tirgu, tad par ilgtermiņa izaugsmi nav iespējams pat runāt. Tāpēc ražotāju uzdevums ir vai nu iegūt, vai arī atgūt kontroli pār tirgu, nevis visu atstāt tirgotāju pārziņā. Tā ir vienīgā izeja no tā, kur Latvijas ražotāji atrodas šodien – lēnā, sāpīgā nāvē. Tas nozīmē, ka cilvēki bez darba, bez ienākumiem cīnīsies un plēsīs katru eiro cits no cita. Piemēram, Venecuēlā cilvēki jau pārdod sevi uz ielas, lai dabūtu ēdamo, un visa pasaule uz to noskatās. Kurš saka, ka Latvijā tā nebūs?

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piemērojusi sankcijas Maskavā bāzētai bankai, kas pieder Krievijas valsts un Venecuēlas valsts kompānijām.

Sankcijas piemērotas bankai «Evrofinance Mosnarbank» par atbalstu Venecuēlas valstij piederošajai naftas kompānijai «Petroleos de Venezuela», kurai ASV janvārī piemēroja sankcijas, teikts ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja paziņojumā.

Venecuēlā tikmēr turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido, kurš sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu izpildītāju.

Kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis, jau atzinušas Gvaido par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju.

Gvaido noraidījis Maduro varas leģitimitāti, ņemot vērā strīdīgus vērtējumus izsaukušās maija vēlēšanas, kuras opozīcija boikotēja, jo daudzi tās līderi tajās piedalīties nevarēja.

Eiropā cenu kāpumu ir grūti nepamanīt. To apstiprināja svaigākie inflācijas mērījumi, kas atklāja, ka patēriņa cenas eirozonā oktobrī palēkušās par 4,1%, kas ir visvairāk kopš 2008. gada vasaras jeb brīža pirms iepriekšējā finanšu kraha, kas globālo tautsaimniecību iemeta teju mūžīgā sasaluma zonā. Tāpat tas izrādījās vairāk nekā pirms tam vidēji analītiķu gaidītie 3,7%.

Vēl septembrī reģiona inflācija atradās pie 3,4% atzīmes, bet, piemēram, jūnijā tie bija 1,9%. Savukārt pagājušā gada otro pusi vispār Eiropa pārlaida cenu krituma apstākļos. Cenu pieaugumam izveidojusies bezmaz vai perfektā vētra, kur šādus apstākļus balstījis gan spēcīgs patērētāju pieprasījums, piegāžu traucējumi un darbinieku trūkums, gan straujš izejvielu cenu kāpums. Ļoti liela ietekme uz kopējo inflāciju ir tieši enerģijas cenu skrējienam.

Proti, enerģijas cenas eirozonā gada laikā ir pieaugušas jau par 23,5%. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, septembrī atradās pie mērenāka 2,1%. Eiropā uz pārējo fona izceļas Baltija. Lietuvā gada inflācija sasniegusi ļoti augstus 8,2%, un Igaunijā tā ir palēkusies līdz 7,4%. Savukārt Latvijai šajā ziņā ar mūsu jau tā iespaidīgajiem 6%, šķiet, vēl ir, kur tiekties. Var spekulēt, ka šādi inflācijas līmeņi te jau pieprasītu cenu kāpuma ierobežojošus lēmumus.

Pēdējās dienās Brent jēlnaftas cena ir pacēlusies līdz 66,67 dolāru līmenim, bet SEB naftas vidējā prognoze šim gadam ir 65 dolāri ar iespēju kādā brīdi paviesoties arī pie 70 dolāru atzīmes, informē bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Un kā parasti, naftas cenas virzību diktējuši atšķirīgi faktori, norāda eksperts. Pasaules ekonomikas fona pasliktināšanās rada apstākļus zemākai cenai, taču naftas pieprasījuma pieaugums joprojām ir veselīgs, tikmēr strauji pasliktinājusies situācija Venecuēlā, kur produkcijas apjoms ir sašļucis līdz 0,5 miljoniem barelu dienā.

Tajā pašā laikā naftas urbumu skaits mazinās un nozares fokuss arvien vairāk pārslēdzas uz «Parādiet man naudu», tas ir, tiek sagaidīta atdeve no ieguves, ko nevar audzēt tikai ar parādu apjoma palielināšanu. OPEC+ turpina nodrošināt ieguves samazinājumu un, visticamāk, aprīlī, kad grupa tiksies, nolems turpināt regulēt ieguvi arī gada otrajā pusē. Eksperts lēš, ka iespējamais ASV NOPEC (paredz sankcijas par naftas cenas manipulācijām) tiesību akts varētu likt cenai atkal krist, jo ļautu ASV valdībai vērsties pret karteli.

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.