Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Venecuēla no valsts valūtas bolivāra svītros sešas nulles, lai naudu varētu vieglāk lietot, ceturtdien paziņoja centrālā banka.

Izmaiņas stāsies spēkā 1.oktobrī ar jaunu banknošu izlaišanu, kuras tiks dēvētas par digitālo bolivāru.

Tā ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītro nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Venecuēla piektdien no valsts valūtas bolivāra svītrojusi sešas nulles, lai nodrošinātu naudas vieglāku lietošanu.

Šī ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītrojusi nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Venecuēlā pēc kreisi populistiskā prezidenta Nikolasa Maduro rīkojumu uz desmit dienām bloķēta piekļuve sociālās saziņas platformai "X".

Maduro, uzrunājot savus atbalstītājus Karakasā, sacīja, ka viņa oponenti izmanto "X" politisko nemieru izraisīšanai, kā arī apsūdzēja "X" īpašnieku Īlonu Masku "naida kurināšanā".

Ceturtdienas vakarā Venecuēlā nebija iespējams veikt ierakstus platformā "X".

Masks pirmdien kritizēja Maduro par 28.jūlijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezutātu viltošanu.

"Kauns diktatoram!" platformā "X" ierakstīja Masks.

Jau ziņots, ka Venecuēlas varasiestādes apstiprinājušas līdzšinējo prezidentu Maduro par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, tomēr vairākas valstis par patieso uzvarētāju atzinušas opozīcijas kandidātu Edmundo Gonsalesu.

Atbilstoši oficiālajiem rezultātiem Maduro vēlēšanās saņēmis 52%, bet Gonsaless - 43% balsu.

ASV riepu ražošanas uzņēmums Goodyear paziņojis, ka slēdz rūpnīcu ekonomiskās krīzes skartajā Venecuēlā, vēsta ārvalstu mediji.

Vairāk nekā 1200 rūpnīcas darbiniekiem daļa no atlaišanas pabalsta tiks maksāta riepās. Proti, katrs darbinieks saņems 10 riepas, atsaucoties uz rūpnīcas vadības paziņojumu vēsta Bloomberg.

Saskaņā ar rūpnīcas strādnieku savienības biedru teikto, ražotne katru dienu saražoja apmēram 1000 riepas, bet materiālu trūkums un augošās izmaksas piespiedis to slēgt. «Mūsu mērķis bija saglabāt savu darbību, taču ekonomiskie apstākļi un ASV sankcijas to padarīja par neiespējamu,» vadības ziņojumu citē Reuters.

Venecuēlu pametuši jau vairāki starptautiski uzņēmumi, tostarp, Kellogg, Kimberley Clark, vairākas aviosabiedrības.

Kopš 2014.gada, kad pasaulē krasi saruka jēlnaftas cenas, Venecuēla piedzīvo smagu ekonomikas krīzi, kuras dēļ valsti atstājuši aptuveni divi miljoni cilvēku.

Turcija un Venecuēla ir darījušas zināmus savus plānus veidot tuvākas attiecības, kad abu valstu prezidenti Redžeps Tajips Erdogans un Nikolass Maduro trešdienas vakarā Ankarā parakstīja vairākas vienošanās.

Abas puses uzsvēra, ka ir svarīgi uzlabot divpusējās attiecības. Maduro tviterī nosauca Erdoganu par savu "brāli", savukārt Turcijas prezidents tvītā spāņu valodā nosodīja Venecuēlai noteiktās "vienpusējās" sankcijas.

ASV ir noteikušas dažādas sankcijas pret Venecuēlas autoritāro kreiso režīmu. ASV prezidents Džo Baidens neuzaicināja Maduro, kā arī Kubas un Nikaragvas autoritāro kreiso režīmu līderus uz Amerikas Samitu, kas šonedēļ tiek rīkots Losandželosā. Reaģējot uz to, savu plānoto dalību samitā atcēla Meksikas, Bolīvijas un Hondurasas prezidenti.

Venecuēla gadiem ilgi ir ieslīgusi politiskā un ekonomiskā krīzē. Lai gan valstī ir ievērojamas naftas atradnes, tur valdošā pārtikas, medikamentu un degvielas trūkuma dēļ miljoniem Venecuēlas pilsoņu ir atstājuši valsti.

Vairākos reģionos Venecuēlā atkal pārtraukta elektroapgāde un traucēti arī mobilie sakari, informē ārvalstu mediji.

Elektroapgādes traucējumi skāruši arī galvaspilsētu Karakasu.

Iepriekš elektroapgāde tika pārtraukta 7.martā un netika ilgstoši atjaunota.

Toreiz nedarbojās sabiedriskais transports, palēninājās ražošana naftas rūpniecībā, tika traucēta ūdens piegāde un slimnīcās elektroapgādes pārrāvumu dēļ nomira vairāk nekā desmit pacienti.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro toreiz apgalvoja, ka pārtraukumi elektrības piegādēs notikuši ASV kiberuzbrukumu dēļ, un apsūdzēja opozīciju infrastruktūras sabotēšanā.

Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi un Nacionālās sapulces spīkeru Huanu Gvaido, kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.

Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju, paziņojusi tās centrālā banka.

2019.gadā inflācijas līmenis bija 9585%, paziņoja banka.

Ar naftu bagātā valsts cieš no smagākās ekonomiskās krīzes tās mūsdienu vēsturē un tās ekonomika septīto gadu pēc kārtas atrodas lejupslīdē.

Kropļojoši politiskie lēmumi, haotiski fiskālie pasākumi un vispārējās ekonomikas nepareiza pārvaldība Venecuēlā novedusi pie hiperinflācijas, devalvācijas, parādsaistību maksātnespējas gadījumiem un ievērojamu IKP un patēriņa kritumu.

Valsts iedzīvotājiem hroniski trūkst pārtikas un medikamentu un pat tādu pamata preču kā tualetes papīrs un ziepes.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Dažas pēdējās nedēļas vērojams visai straujš naftas cenas pieaugums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā kopš augusta vidus palēkusies par 10 ASV dolāriem un pārrāpusies pāri apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Rezultātā šobrīd pasaulē vērojama dārgākā nafta četru gadu laikā. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) pārstāvji devuši mājienus, ka naftas piedāvājuma palielināšana, visticamāk, tuvākajā laikā nav dienas kārtībā. Turklāt naftas piedāvājuma pusi uz jautājuma zīmes uzlikuši notikumi, kas aptver Irānu un Venecuēlu. Būtībā OPEC atklājusi, ka negarantēs zaudēto Irānas un Venecuēlas barelu aizvietošanu ar papildu naftas ieguvi. Pieejamā informācija liecina, ka Venecuēlā augustā vidēji dienā tika iegūti aptuveni 1,25 miljoni barelu naftas, kas ir par pusmiljonu mazāk nekā pagājušā gada beigās un par miljonu mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes reitinga ziņojumā Latvija ir ierindota 53.vietā. Turklāt mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē. Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, novērtējot 155 pasaules valstis, ņemot vērā to iedzīvotāju aptauju rezultātus.

Neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties. Latvija pasaules reitingā ierindojusies starp Japānu (54. vieta) un Rumāniju (52 vieta). Igaunija reitingā ieņem zemāku pozīciju – 63.vietu, bet Lietuva ir augstākā vietā – 50. pozīcijā. Pirmajās vietās ir attiecīgi Somija, Norvēģija un Dānija.

Laimes definīcija saka, ka tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt visaugstāko apmierinājumu ar dzīvi, dziļu labsajūtu un prieku. Līdzšinējie zinātniskie pētījumi ir atzinuši, ka laimi nosaka izglītība, ienākumu līmenis, veselība, brīvā laika pavadīšanas iespējas un attiecības ģimenē. Līdzko kāds no šiem faktoriem sāk pieklibot, sākam izjust diskomfortu, neapmierinātību un esam nelaimīgi. Tāpat vairākums pētījumu apstiprina, ka dzīves kvalitāte un mūža ilgums ir tieši atkarīgs no tā, cik pozitīvi cilvēks uztver dzīvi. Tomēr, lai iedzīvotāju laime varētu kļūt par sasniedzamu valsts politikas mērķi, vispirms ir nepieciešama brīvība. Ja tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais elements, tad laimes jēdzienā galvenā ideja ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība iet roku rokā un papildina viena otru.

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» pērn strādāja ar 549 miljardu rubļu (7,3 miljardu eiro) tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 222 miljardiem rubļu (2,9 miljardiem eiro) pirms gada, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu palielināšanos pasaules tirgū.

Savukārt «Rosņeft» apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 37% - līdz 8,2 triljoniem rubļu.

Uzņēmuma vadītājs Igors Sečins norādīja, ka šogad paredzētas investīcijas aptuveni 1,2-1,3 triljonu rubļu apmērā, lai realizētu jaunus naftas un gāzes ieguves projektus.

Tāpat «Rosņeft» rūpīgi seko līdzi politiskajai krīzei Venecuēlā, kur uzņēmums pēdējos gados veicis ievērojamas investīcijas valsts ekonomikā.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, atkopjoties pēc pirmdienas krasā krituma, kuru bija izraisījusi ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta saasināšanās pēdējās nedēļas laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien nosauca šo konfliktu par «nelielu ķildu», bet sacīja, ka Vašingtona vēl arvien apsver muitas tarifu noteikšanu atlikušajam Ķīnas preču importam 300 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Daži analītiķi tomēr uzskatīja tirgu pirmdienas reakciju par pārspīlētu un turpina gaidīt ASV un Ķīnas vienošanos. Abas puses ir paziņojušas, ka gaida tālākas sarunas, un Tramps sacīja, ka viņš tiksies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu jūnijā G20 samitā Japānā.

«Akcijas mēģina atgūt kaut ko no zaudētā, bet vēl dominē vispārējā piesardzības gaisotne,» atzīmēja tirdzniecības firmas IG analītiķis Kriss Bošamps.

Naftas cenas otrdien pieauga, tirgus dalībniekiem pievēršot uzmanību Tuvo Austrumu problēmām, sabotāžas uzbrukumiem diviem Saūda Arābijas naftas tankkuģiem, un augošai krīzei Venecuēlā.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Venecuēla oficiālajos ārvalstu valūtas darījumos atteiksies no ASV dolāra un tā vietā priekšroku dos eiro un Ķīnas juaņai, paziņojis Venecuēlas viceprezidents ekonomikas jautājumos Tareks al Aisami.

ASV sankcijas pret Venecuēlu liedz valstij izmantot dolārus, sacīja el Aisami, sankcijas nodēvējot par «nelikumīgām, patvaļīgām un starptautiskajām tiesībām neatbilstošām».

Farmācijas kompānijām, kurām valdība maksājusi dolāros, «slēgti konti un aizliegts veikt darījumus dolāros,» piebilda el Aisami.

Viņš sacīja, ka valdības ārvalstu valūtu izsolēs turpmāk tiks izmantoti eiro, juaņas un citas valūtas.

Valdība tāpat valūtu tirgū iepludinās aptuveni divus miljardus eiro, pavēstīja el Aisami.

Tomēr venecuēlieši joprojām varēs nopirkt dolārus melnajā tirgū.

Izpildot vairākus mājasdarbus, Latvijas pārtikas un kosmētikas ražotājiem ir iespēja savus izstrādājumus realizēt patērētājiem ASV; pirmie celmlauži jau strādā šajā jomā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Tirdzniecības un juridisko pakalpojumu uzņēmuma Waltz&Tailor eksperte Agnese DeLatoni, kura pavisam nesen strādāja ar Dienvidāfrikas (DĀR) ražotājiem, sekmējot šīs valsts produkcijas realizāciju ASV. Viņa norāda, ka Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties no mītiem par ASV tirgu, piemēram, ka to iekaro tepat netālu esošā Polija. ASV tirgū modē ir tieši bioprodukti, tādēļ Polija nav un pagaidām nebūs konkurente.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Stereotipi, ka Latvijā esam mazi un neko nevaram, ir vienas no lielākajām bremzēm, kas traucē meklēt jaunas iespējas plašajā pasaulē. Ir citas: nav zināšanu par ASV tirgu, ir tikai pieņēmumi. Ražotājiem ir jāsaprot, ka spēles noteikumi pasaulē mainās, jo, ja šodien nav kontroles pār savu tirgu, tad par ilgtermiņa izaugsmi nav iespējams pat runāt. Tāpēc ražotāju uzdevums ir vai nu iegūt, vai arī atgūt kontroli pār tirgu, nevis visu atstāt tirgotāju pārziņā. Tā ir vienīgā izeja no tā, kur Latvijas ražotāji atrodas šodien – lēnā, sāpīgā nāvē. Tas nozīmē, ka cilvēki bez darba, bez ienākumiem cīnīsies un plēsīs katru eiro cits no cita. Piemēram, Venecuēlā cilvēki jau pārdod sevi uz ielas, lai dabūtu ēdamo, un visa pasaule uz to noskatās. Kurš saka, ka Latvijā tā nebūs?

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.