Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Turcija un Venecuēla ir darījušas zināmus savus plānus veidot tuvākas attiecības, kad abu valstu prezidenti Redžeps Tajips Erdogans un Nikolass Maduro trešdienas vakarā Ankarā parakstīja vairākas vienošanās.

Abas puses uzsvēra, ka ir svarīgi uzlabot divpusējās attiecības. Maduro tviterī nosauca Erdoganu par savu "brāli", savukārt Turcijas prezidents tvītā spāņu valodā nosodīja Venecuēlai noteiktās "vienpusējās" sankcijas.

ASV ir noteikušas dažādas sankcijas pret Venecuēlas autoritāro kreiso režīmu. ASV prezidents Džo Baidens neuzaicināja Maduro, kā arī Kubas un Nikaragvas autoritāro kreiso režīmu līderus uz Amerikas Samitu, kas šonedēļ tiek rīkots Losandželosā. Reaģējot uz to, savu plānoto dalību samitā atcēla Meksikas, Bolīvijas un Hondurasas prezidenti.

Venecuēla gadiem ilgi ir ieslīgusi politiskā un ekonomiskā krīzē. Lai gan valstī ir ievērojamas naftas atradnes, tur valdošā pārtikas, medikamentu un degvielas trūkuma dēļ miljoniem Venecuēlas pilsoņu ir atstājuši valsti.

ASV riepu ražošanas uzņēmums Goodyear paziņojis, ka slēdz rūpnīcu ekonomiskās krīzes skartajā Venecuēlā, vēsta ārvalstu mediji.

Vairāk nekā 1200 rūpnīcas darbiniekiem daļa no atlaišanas pabalsta tiks maksāta riepās. Proti, katrs darbinieks saņems 10 riepas, atsaucoties uz rūpnīcas vadības paziņojumu vēsta Bloomberg.

Saskaņā ar rūpnīcas strādnieku savienības biedru teikto, ražotne katru dienu saražoja apmēram 1000 riepas, bet materiālu trūkums un augošās izmaksas piespiedis to slēgt. «Mūsu mērķis bija saglabāt savu darbību, taču ekonomiskie apstākļi un ASV sankcijas to padarīja par neiespējamu,» vadības ziņojumu citē Reuters.

Venecuēlu pametuši jau vairāki starptautiski uzņēmumi, tostarp, Kellogg, Kimberley Clark, vairākas aviosabiedrības.

Kopš 2014.gada, kad pasaulē krasi saruka jēlnaftas cenas, Venecuēla piedzīvo smagu ekonomikas krīzi, kuras dēļ valsti atstājuši aptuveni divi miljoni cilvēku.

Venecuēla no valsts valūtas bolivāra svītros sešas nulles, lai naudu varētu vieglāk lietot, ceturtdien paziņoja centrālā banka.

Izmaiņas stāsies spēkā 1.oktobrī ar jaunu banknošu izlaišanu, kuras tiks dēvētas par digitālo bolivāru.

Tā ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītro nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Venecuēla piektdien no valsts valūtas bolivāra svītrojusi sešas nulles, lai nodrošinātu naudas vieglāku lietošanu.

Šī ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītrojusi nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Venecuēla par 96% devalvējusi nacionālo valūtu bolivāru, liecina centrālās bankas otrdien izsludinātie jaunie valūtu apmaiņas kursi.

Šāds solis sperts dienu pēc tam, kad apgrozībā nāca jaunās bolivāru banknotes, no kurām svītrotas piecas nulles. Tas veikts Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro plāna ietvaros cīņai ar hiperinflāciju, taču biznesa līderi to nosaukuši par neproduktīvu.

Venecuēlas centrālā banka jauno kursu noteikusi 68,65 bolivāri par eiro.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūlijā paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

SVF prognozē, ka Venecuēlas ekonomika šogad samazināsies par 19%. Kā iemeslus SVF min naftas ražošanas samazināšanos, kā arī ekonomiskos izkropļojumus, ieskaitot naudas drukāšanu valdības finansēšanai.

Vairākos reģionos Venecuēlā atkal pārtraukta elektroapgāde un traucēti arī mobilie sakari, informē ārvalstu mediji.

Elektroapgādes traucējumi skāruši arī galvaspilsētu Karakasu.

Iepriekš elektroapgāde tika pārtraukta 7.martā un netika ilgstoši atjaunota.

Toreiz nedarbojās sabiedriskais transports, palēninājās ražošana naftas rūpniecībā, tika traucēta ūdens piegāde un slimnīcās elektroapgādes pārrāvumu dēļ nomira vairāk nekā desmit pacienti.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro toreiz apgalvoja, ka pārtraukumi elektrības piegādēs notikuši ASV kiberuzbrukumu dēļ, un apsūdzēja opozīciju infrastruktūras sabotēšanā.

Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi un Nacionālās sapulces spīkeru Huanu Gvaido, kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.

Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju, paziņojusi tās centrālā banka.

2019.gadā inflācijas līmenis bija 9585%, paziņoja banka.

Ar naftu bagātā valsts cieš no smagākās ekonomiskās krīzes tās mūsdienu vēsturē un tās ekonomika septīto gadu pēc kārtas atrodas lejupslīdē.

Kropļojoši politiskie lēmumi, haotiski fiskālie pasākumi un vispārējās ekonomikas nepareiza pārvaldība Venecuēlā novedusi pie hiperinflācijas, devalvācijas, parādsaistību maksātnespējas gadījumiem un ievērojamu IKP un patēriņa kritumu.

Valsts iedzīvotājiem hroniski trūkst pārtikas un medikamentu un pat tādu pamata preču kā tualetes papīrs un ziepes.

Venecuēlā pēc kreisi populistiskā prezidenta Nikolasa Maduro rīkojumu uz desmit dienām bloķēta piekļuve sociālās saziņas platformai "X".

Maduro, uzrunājot savus atbalstītājus Karakasā, sacīja, ka viņa oponenti izmanto "X" politisko nemieru izraisīšanai, kā arī apsūdzēja "X" īpašnieku Īlonu Masku "naida kurināšanā".

Ceturtdienas vakarā Venecuēlā nebija iespējams veikt ierakstus platformā "X".

Masks pirmdien kritizēja Maduro par 28.jūlijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezutātu viltošanu.

"Kauns diktatoram!" platformā "X" ierakstīja Masks.

Jau ziņots, ka Venecuēlas varasiestādes apstiprinājušas līdzšinējo prezidentu Maduro par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, tomēr vairākas valstis par patieso uzvarētāju atzinušas opozīcijas kandidātu Edmundo Gonsalesu.

Atbilstoši oficiālajiem rezultātiem Maduro vēlēšanās saņēmis 52%, bet Gonsaless - 43% balsu.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pirmdien deva rīkojumu bankām par norēķinu vienību izmantot valsts emitēto kriptovalūtu petro.

Tas ir viens no pasākumiem cīņā pret dziļo ekonomikas krīzi un hiperinflāciju, kas, pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, šogad Venecuēlā sasniegs miljonu procentu.

Pagājušajā nedēļā Venecuēlā notika naudas reforma - nacionālā valūta bolivars tika devalvēts par 96%, un tika izlaistas jaunas banknotes, salīdzinot ar iepriekšējām banknotēm, svītrojot piecas nulles.

Valsts un privātajām bankām turpmāk visa finanšu informācija jāsniedz petro un bolivaros.

Petro tika izlaisti februārī. Viens petro ir piesaistīts viena barela Venecuēlas naftas cenai.

Ekonomikas krīzes dēļ no Venecuēlas aizbēguši miljons cilvēku.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes reitinga ziņojumā Latvija ir ierindota 53.vietā. Turklāt mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē. Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, novērtējot 155 pasaules valstis, ņemot vērā to iedzīvotāju aptauju rezultātus.

Neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties. Latvija pasaules reitingā ierindojusies starp Japānu (54. vieta) un Rumāniju (52 vieta). Igaunija reitingā ieņem zemāku pozīciju – 63.vietu, bet Lietuva ir augstākā vietā – 50. pozīcijā. Pirmajās vietās ir attiecīgi Somija, Norvēģija un Dānija.

Laimes definīcija saka, ka tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt visaugstāko apmierinājumu ar dzīvi, dziļu labsajūtu un prieku. Līdzšinējie zinātniskie pētījumi ir atzinuši, ka laimi nosaka izglītība, ienākumu līmenis, veselība, brīvā laika pavadīšanas iespējas un attiecības ģimenē. Līdzko kāds no šiem faktoriem sāk pieklibot, sākam izjust diskomfortu, neapmierinātību un esam nelaimīgi. Tāpat vairākums pētījumu apstiprina, ka dzīves kvalitāte un mūža ilgums ir tieši atkarīgs no tā, cik pozitīvi cilvēks uztver dzīvi. Tomēr, lai iedzīvotāju laime varētu kļūt par sasniedzamu valsts politikas mērķi, vispirms ir nepieciešama brīvība. Ja tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais elements, tad laimes jēdzienā galvenā ideja ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība iet roku rokā un papildina viena otru.

Dažas pēdējās nedēļas vērojams visai straujš naftas cenas pieaugums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā kopš augusta vidus palēkusies par 10 ASV dolāriem un pārrāpusies pāri apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Rezultātā šobrīd pasaulē vērojama dārgākā nafta četru gadu laikā. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) pārstāvji devuši mājienus, ka naftas piedāvājuma palielināšana, visticamāk, tuvākajā laikā nav dienas kārtībā. Turklāt naftas piedāvājuma pusi uz jautājuma zīmes uzlikuši notikumi, kas aptver Irānu un Venecuēlu. Būtībā OPEC atklājusi, ka negarantēs zaudēto Irānas un Venecuēlas barelu aizvietošanu ar papildu naftas ieguvi. Pieejamā informācija liecina, ka Venecuēlā augustā vidēji dienā tika iegūti aptuveni 1,25 miljoni barelu naftas, kas ir par pusmiljonu mazāk nekā pagājušā gada beigās un par miljonu mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Venecuēla oficiālajos ārvalstu valūtas darījumos atteiksies no ASV dolāra un tā vietā priekšroku dos eiro un Ķīnas juaņai, paziņojis Venecuēlas viceprezidents ekonomikas jautājumos Tareks al Aisami.

ASV sankcijas pret Venecuēlu liedz valstij izmantot dolārus, sacīja el Aisami, sankcijas nodēvējot par «nelikumīgām, patvaļīgām un starptautiskajām tiesībām neatbilstošām».

Farmācijas kompānijām, kurām valdība maksājusi dolāros, «slēgti konti un aizliegts veikt darījumus dolāros,» piebilda el Aisami.

Viņš sacīja, ka valdības ārvalstu valūtu izsolēs turpmāk tiks izmantoti eiro, juaņas un citas valūtas.

Valdība tāpat valūtu tirgū iepludinās aptuveni divus miljardus eiro, pavēstīja el Aisami.

Tomēr venecuēlieši joprojām varēs nopirkt dolārus melnajā tirgū.

Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 31.vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28.konkurētspējīgāko valsti pasaulē. IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra.

No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV. Eiropas lielākā ekonomika Vācija arī šogad ieņem 17.pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20.pozīcijā. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvusi trīs pozīcijas un ieņem 16.vietu, bet Japāna ir noslīdējusi par četrām vietām un ieņem 34.pozīciju.

Pēdējās dienās Brent jēlnaftas cena ir pacēlusies līdz 66,67 dolāru līmenim, bet SEB naftas vidējā prognoze šim gadam ir 65 dolāri ar iespēju kādā brīdi paviesoties arī pie 70 dolāru atzīmes, informē bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Un kā parasti, naftas cenas virzību diktējuši atšķirīgi faktori, norāda eksperts. Pasaules ekonomikas fona pasliktināšanās rada apstākļus zemākai cenai, taču naftas pieprasījuma pieaugums joprojām ir veselīgs, tikmēr strauji pasliktinājusies situācija Venecuēlā, kur produkcijas apjoms ir sašļucis līdz 0,5 miljoniem barelu dienā.

Tajā pašā laikā naftas urbumu skaits mazinās un nozares fokuss arvien vairāk pārslēdzas uz «Parādiet man naudu», tas ir, tiek sagaidīta atdeve no ieguves, ko nevar audzēt tikai ar parādu apjoma palielināšanu. OPEC+ turpina nodrošināt ieguves samazinājumu un, visticamāk, aprīlī, kad grupa tiksies, nolems turpināt regulēt ieguvi arī gada otrajā pusē. Eksperts lēš, ka iespējamais ASV NOPEC (paredz sankcijas par naftas cenas manipulācijām) tiesību akts varētu likt cenai atkal krist, jo ļautu ASV valdībai vērsties pret karteli.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Latīņamerikas valstu grupa otrdien parakstīja rezolūciju, kas aicina Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro pieņemt humāno palīdzību, lai «atvieglotu» šīs valsts migrācijas krīzi.

Venecuēlu ir atstājuši vairāk nekā miljons tās pilsoņu, bēgot no ekonomikas sabrukuma, kura dēļ valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.

Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien un otrdien notika 13 Latīņamerikas valstu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.

Sanāksmes noslēgumā parakstītā rezolūcija aicina «izveidot humānās palīdzības mehānismu, kas ļaus atvieglot kritisko situāciju».

Grupa arī aicināja Venecuēlu «pieņemt reģiona valdību un starptautisko organizāciju sadarbību», kuras mērķis ir rūpes par reģiona valstu iedzīvotājiem.