Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.
Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...
Jau martā jaunumi vairs tik ļoti nesatricināja tirgu, bet aprīlī investori par šīm četrām TOP tēmām vispār vairs nesatraucās. Pārbaudiet šī procesa ietekmi uz sevi. Vai zināt, kas notiek ar sienu starp ASV un Meksiku? Vai šim mērķim piešķīra naudu vai nē, vai sienu patlaban būvē vai nē? Un kas notiek ar Brexit (nevis tādā ziņā, vai notika, bet tieši – cik tālu ir sarunas un kas tajās tiek runāts?)? Un tirdzniecības sarunas starp ASV un Ķīnu? Vai notiek? Nenotiek? Kad jābūt šo sarunu rezultātam? Esmu pārliecināts, ka vairums lasītāju nevarēs atbildēt uz šiem jautājumiem. Tādēļ, ka tirgus uz šiem jaunumiem vairs nereaģē, un mums, tirgus dalībniekiem, ir samazinājusies interese par tiem. Tātad aprīļa galvenā tēma ir aiziešana no iepriekšējo mēnešu svarīgākajām tēmām. Ja salīdzina ar sporta sacensībām, ko minēju savos marta un aprīļa ziņojumos, spēle vēl nav beigusies, bet skatītājiem tā apnikusi un viņi ir to pametuši. Tirgi, pārstājot reaģēt uz globālajiem jaunumiem, kustējās ļoti vienmērīgi, reaģējot galvenokārt uz vietējiem notikumiem. Vissvarīgākā kustība ikvienam no mums (un visnepatīkamākā) notika naftas tirgū. Diemžēl naftas cena atkal pieauga, turklāt diezgan spēcīgi (salīdzinot ar pēdējiem klusajiem mēnešiem).
Cenas pieaugums bija aptuveni 6%, mēneša maksimālajai atzīmei pārsniedzot 75 dolārus, kas gan ir par 10% zemāk nekā pēdējo divu gadu augstākā atzīme. Ņemot vērā arī eiro vērtības kritumu šajā laikā, naftas cena eiro ir vēl tuvāk šo gadu maksimālajam līmenim, kas noteikti ietekmēs arī degvielas cenas. Cenas pieauguma iemests ir kārtējā ASV pozīcijas stiprināšana attiecībā uz Irānu, politiskās krīzes turpināšanās Venecuēlā un daļēja naftas piegāžu pārtraukšana no Krievijas piesārņojuma dēļ. Mēneša beigās tika izteikta prognoze, ka Krievija atsāks piegādes, tāpēc cena nedaudz atslāba, taču pārējo faktoru ietekme visdrīzāk izraisīs cenu kāpumu nekā kritumu. Tāpēc degviela nebūs lētāka.
Pārējo preču tirgos bija nenozīmīgas kustības. Rūpniecisko metālu cenas pārsvarā saruka par dažiem procentiem, bet dārgmetālu cenas turējās vienā līmenī. Starp akciju tirgiem visnozīmīgākās kustības bija vērojamas ASV. ASV ekonomika un dažas kompānijas uzrādīja labus rezultātus, kas veicināja nelielu obligāciju cenu kritumu un akciju pieaugumu. Kustība gan nebija liela, taču pietika, lai Standard&Poor’s 500 indekss pārkāptu vēsturiski augstāko atzīmi. Sasniegtais līmenis 2960 punkti ir tikai 1,3% attālumā no apaļā skaitļa 3000. Vai indeksam izdosies sasniegt šo vērtību, vai tas kļūs par signālu tālākam kāpumam vai, tieši pretēji – korekcijai? Tā ir viena no maija intrigām. Vēsturiskais maksimums, bez šaubām, ir interesants notikums, taču patiesībā pieaugums ir tikai 3% mēneša laikā, un to nevar dēvēt par strauju pieaugumu. Arī pārējo valstu vadošie indeksi (un arī lielākā daļa jaunattīstības valstu) nedaudz palielinājās vai palika esošajā līmenī. Viss bija mierīgi.
Akciju tirgi turpināja nelielu pieaugumu un pagaidām nerada iemeslu domāt par tendenču maiņu (vai paātrināšanos), bet valūtas tirgū (un tā vissvarīgākajā daļā – eiro/dolāra tirgū) bija iemesls par to domāt. Nē, nekāda strauja kustība valūtas tirgū arī nebija, visi valūtu pāri kustējās 2-3% robežās, taču šī kustība atšķīrās no iepriekšējiem mēnešiem. Eiro vērtība samazinājās līdz vairāku mēnešu minimālajai atzīmei (nedaudz virs 1,11 dolāriem), un, kas ir vēl svarīgāk – visu mēnesi nespēja pieaugt virs 1,135 dolāriem. Iemesls būt piesardzīgiem. Neesmu pārliecināts, ka mums vajadzētu pārdot eiro tieši tagad bet tiem uzņēmējiem un ieguldītājiem, kuru bizness ir atkarīgs no valūtas kursa, vajadzētu padomāt par riska ierobežošanu (jo īpaši tādēļ, ka eiro opciju pārdošanas cena, ņemot vērā vēsturiskos standartus, ir ļoti zemā līmenī).
Salīdzinoši klusais gan politisko notikumu ziņā, gan finanšu tirgos, aprīlis ļauj man runāt par pēdējo divu gadu finanšu tirgus favorītu – pallādiju.
Ļoti reti sastopamā metāla, kas turklāt ir līdzīgs platīnam, liktenis ir interesants un tam ir divi intriģējoši aspekti, ko dala divi simti gadu. Pirmais saistīts ar šī metāla atklāšanu 19.gadsimta sākumā. Angļu ķīmiķis Viljams Volanstons, kurš 1803.gadā atklāja pallādiju, nesāka par savu atklājumu skaļi ziņot zinātnieku aprindās. Tā vietā viņš anonīmi nosūtīja nelielu šīs izejvielas daļu Londonas metāla tirgotājam Forsteram ar lūgumu to pārdot. Veselu gadu Eiropas ķīmiķu un metalurgu sabiedrībā notika plašas diskusijas par to, kas ir šis jaunais metāls – vai tas ir tīrs vai sakausējums. Kad troksnis norima, Volastons atkal diskusijas prasmīgi aktualizēja, piemēram, solot (arī, protams, anonīmi) apbalvojumu kādam, kurš šo ieguvi atkārto. Šādā veidā uzmanība atkal tika palielināta, un 1804.gadā viņš paziņoja par savu atklājumu (viņš atklāja ne tikai pallādiju, bet arī rodiju – vēl vienu retu metālu). Jāsaka, ka hype (kā tagad sauc troksni ap kādu tēmu) nebija bez jēgas – sākās pallādija atklāšana un platinoīdu izpēte – tie ir pieci metāli, kuru īpašības ir līdzīgas platīnam ( tie visi atklāti 1803.-1805.gadam). Taču pēc šo metālu atklāšanas un secinājumiem, ka platīna nogulumos to ir ļoti maz, par tiem tika aizmirsts gandrīz 200 gadus.
Pallādijs netika rūpnieciski iegūts, tas tika iegūts mazos apjomos, iegūstot īpaši tīru platīnu (piebildīšu, ka līdz 20.gadsimta vidum arī iegūtā platīna apjomi bija ļoti mazi). Protams, neviens nav aprēķinājis, taču tie varētu būt daži kilogrami gadā. Situācija mainījās, uzsākot kalnrūpniecību un aktīvi izmantojot niķeli.
Negaidīti tika konstatēts, ka niķeļa rūdas satur nedaudz pallādija. Protams, tur tā bija ļoti maz, taču niķeli vajadzēja lielos daudzumos, līdz ar to rūda tika apstrādāta lielos apjomos un kā blakusprodukts tika iegūts pallādijs. Tas maksāja ļoti lēti un to sāka izmantot juvelierizstrādājumu ražošanā zelta sakausējumos kā platīna aizvietotāju (sanāca skaists «baltais zelts»). Tātad neviens, izņemot tos, kas iegādājas sievietēm dārglietas (un, protams, vīriešiem) nezināja par mūsu varoni, taču atkal negaidīti tika atklāts, ka šim skaistajam metālam ir viena ļoti interesanta iezīme. Tika secināts, ka, iesmidzinot nelielu vielas daudzumu pallādijā, notiek dažādas ķīmiskas reakcijas, tostarp, benzīna atlikuma, kas nav sadedzis automašīnas motorā, oksidēšana. Pats pallādijs šajā reakcijā nav iesaistīts un netiek patērēts. Taču, tiklīdz izrādījās, ka mazais metāla daudzums var samazināt automašīnu kaitīgās emisijas, pieprasījums pēc tā strauji pieauga. Ieguves apjomi ir palielinājušies tūkstošiem reižu, un cena ir pieaugusi. Patlaban tiek patērēti aptuveni 400 tonnu pallādija gadā (kas, starp citu, arī ir mazs apjoms – ducis dzelzceļa kravas vagonu; zelts tiek iegūts aptuveni 10 reižu vairāk). Un tomēr līdz 2015.gadam pallādija cena neizcēlās ar strauju kustību, bet vairāku gadu laikā svārstījās no 600 līdz 900 dolāriem par Trojas unci. 2015.gadā cena samazinājās no 800 līdz 550 dolāriem, bet no 2016.gada janvāra sākās trīs gadu pieaugums pateicoties tam, ka pallādijs otro reizi 200 gadu laikā nokļuva laikrakstu lapās.
Cena pieauga divas reizes, un 2019.gada martā sasniedza augstāko punktu, pārkāpjot 1550 dolārus par unci. Kā galveno iemeslu analītiķi minēja strauju pieaugumu autoražošanas nozarē (un ar to saistīto metālu trūkumu tirgū). Iespējams, sava ietekme bija arī bailēm par iespējamām sankcijām pret Krieviju (jo Krievija ir viens no lielākajiem šī metāla piegādātājiem pasaulē). Taču, tāpat kā pirms 200 gadiem, neviens nezina, kas notiek. Jebkurā gadījumā pēdējo mēnešu laikā pallādijs ir viens no viskustīgākajiem un interesantākajiem finanšu aktīviem un arī tiem spēlētājiem, kuri gatavi riskēt, vērts tam pievērst uzmanību. Un visbeidzot es vēlos paust cerību, ka nepabeigtie Brexit un ASV un Ķīnas tirdzniecības līgumi tiks noslēgti bez īpašiem satricinājumiem. Tirgus negaida pārsteigumus, bet jebkura strauja kustība šajās jomās var izraisīt ne mazāk strauju finanšu tirgus kustību.
Un, lai atgādinātu sev, ka Lielbritānijā vienmēr bijuši nozīmīgi politiskie līderi, es paskatīšos vienu no labākajām (pēc manām domām) filmām par valdošajiem cilvēkiem pasaulē - «Karaļa runa» (King’s Speech», 2010.).
