Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.
Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.
«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.
Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.
«Jau vismaz trīs miljoni pilsoņu ir izceļojuši, jo vienkārši nevar savilkt kopā galus. Izglītotā jaunā paaudze dodas uz Argentīnu un Čīli, kur var sākt strādāt profesijā bez eksāmenu nolikšanas,» zināja teikt Gedulis-Stengrevics. Īpaši iedzīvotājiem trūkstot medikamentu, sevišķi antibiotiku un citu specifisku zāļu.
Tas, ka nemieri varētu pāraugt pilsoņu karā, vietējā ieskatā vairs neesot pārāk reāls scenārijs. «Viss kaut kas var notikt, taču šī lieta vairs nav pārāk reāla, jo sakarā ar valstī esošajām problēmām, arī nabadzīgākie sabiedrības slāņi tagad vaino valdību un revolucionāru palicis samērā maz,» pauda vietējais.
Tāpat viņš pauda, ka valstī valdot milzīga inflācija un jau «augustā naudai noņēma piecas nulles.» Kopš novembra dolāra vērtība pieaugot par 100 bolivāriem nedēļā. Novembrī dolāra vērtība bijusi 200 bolivāri, bet 15.janvārī - jau 3000. Patlaban gan šī atzīme nedaudz kritusies - līdz 2400 bolivāriem, teica Gedulis-Stengrevics, spriežot, ka tas varētu būt tādēļ, ka dolāru pieprasījums kļuvis mazāks.
«Firmām ir jāizmaksā lielākas algas - minimālo mēnešalgu nupat pacēla no 4500 bolivāriem uz 18 500 un firmām nepietiek naudas, ar ko pirkt dolārus,» viņš skaidroja.
Lai nopelnītu iztiktu, jābūt vai nu saistītam ar «koruptīvo valdību», narkotiku tirgonim un tamlīdzīgam spekulantam, vai arī jābūt ienākumiem valūtā, ko pārvērst paralēlajā tirgū, kas ir legāls, izteicās Gedulis-Stengrevics.
Lai gan valstī valda nemieri, viņš uzsvēra, ka būtībā Venecuēla esot skaista, bagāta un brīnišķīga valsts ar jaukiem cilvēkiem. «Petrolejas un zelta rezerves mums ir pasaulē lielākās. Valsts ir bagāta ar dzelzs rūdu, varu, alumīniju un tagad pat atrasts torijs. Tas, kas notiek šobrīd, ir traģēdija, taču ceram, ka drīzumā viss uzlabosies,» pauda vietējais.
Tāpat viņš norādīja, ka Venecuēlā dzīve ritot uz priekšu, un, piemēram, tie Karakasas latvieši, kas saistīti ar draudzi, joprojām plāno svētdien sanākt uz draudzes sapulci. Vienlaikus viņš gan piebilda, ka tūristiem braukt uz Venecuēlupatlaban nav ieteicams.
Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā Karakasā sākās nemieri, kad desmitiem tūkstošu venecuēliešu izgāja ielās, lai pieprasītu prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos un varas nodošanu opozīcijas kontrolētajam parlamentam. Tajā pat dienā Venecuēlas opozīcijas kontrolētā parlamenta priekšsēdētājs Huans Gvaido pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju.
ASV, Kanāda un vairāk nekā desmit Latīņamerikas valstis jau ir atzinušas Gvaido par prezidenta pienākumu izpildītāju.
Savukārt Meksika un Kuba ir valstu vidū, kas Maduro joprojām atzīst par Venecuēlas valsts galvu.
Maduro negrasās atteikties no varas un uzstāj, ka ir demokrātiski ievēlēts uz otru prezidentūras termiņu. Venecuēlasarmijas vadība ir paziņojusi, ka atbalsta Maduro.
Nemieros valstī līdz šim bojā gājuši vairāk nekā desmit cilvēku.
