Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Uzņēmējdarbība ir vilinoša iespēja – kāpēc gan pašam nekļūt par sava laika, resursu un ideju saimnieku? Tiesa, tā ir arī liela atbildība un nereti – milzīgas investīcijas, lai vispār kaut ko uzsāktu, īpaši tādās jomās kā veikala vai kafejnīcas atvēršana.

Daudz vienkāršāks ceļš par privāta zīmola veidošanu ir franšīzes iegāde, kas pasaulē kļūst par aizvien populārāku veidu, kā uzsākt savu biznesu. Franšīzes var būt dažādas, tomēr visām ir kas kopīgs – tas ir bizness, kas balstīts attiecībās – ar franšīzes devēju, savu komandu, klientiem un vietējo kopienu.

Juridiski franšīze ir līgums starp zīmola īpašnieku jeb franšīzes devēju un vietējo uzņēmēju jeb franšīzes ņēmēju, kas piešķir franšīzes ņēmējam tirdzniecības tiesības noteiktā vietā, izmantojot franšīzes devēja zīmolu un koncepciju. Veidojot biznesu ar franšīzi, nevis veidojot jaunu zīmolu, gan franšīzes ņēmējam, gan franšīzes devējam ir virkne ieguvumu: franšīzes ņēmējam nav jādomā par biznesa uzsākšanu, koncepta izstrādi un klientu piesaisti, viņš saņem gatavu biznesu ar pazīstamu reputāciju, savukārt franšīzes devējs iegūst plašāku zīmola atpazīstamību, efektīvāku organizācijas struktūru un lielāku apgrozījumu. Privātais bizness ir pašam jāveido no nulles, bet franšīze ir gatavs, pārbaudīts, noslīpēts biznesa koncepcijas modelis, ko var iegādāties, ieguldot salīdzinoši nedaudz, un uzreiz sākt pelnīt.

Ar klimata pārmaiņām, toksicitāti un atkritumiem saistītās bažas sākušas ietekmēt patērētāju rīcību visā pasaulē. Pieaug to patērētāju īpatsvars, kuri sagaida, ka zīmoli aizsargās vidi, bet tas uzņēmumiem, kas ražo visdažādākos produktus, liek pievērsties jaunai koncepcijai – ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam. Elena Kročaka (Elena Krochak), AENO Business Development direktore, stāsta, kā un kāpēc zīmoli kļūst videi draudzīgi - eco-friendly.

Ekoloģiskums kā patērētāju stimuls

Zīmoli riskē samazināt savu tirgus daļu, ja nespēs pielāgoties apzināta patēriņa tendencēm. Izprotot cilvēku attieksmi pret vides problēmām, zīmoli varēs ieviest jaunu politiku, kas apmierinās patērētājus un saglabās planētas drošību.

“Zīmoli, kas izmanto holistiskāku pieeju ilgtspējīgai attīstībai, var palīdzēt vīzijas saskaņot ar realitāti un stiprināt savu reputāciju pastāvīgas attīstības jomā,” - saka AENO Business Development direktore Elena Kročaka.

Vienlaikus zīmoli mudina patērētājus, izvēloties produktu, lielāku uzmanību pievērst vides komponentei, izceļot gadījumus, kas atbalsta ilgtspējīgus ekoloģiskos risinājumus. Patērētājam ir skaidri jāsaprot, ka viņa darbība patiešām sniedz labumu. Piemēram, iepērkoties, pircējs var atteikties no plastmasas maisiņiem, tādējādi samazinot plastmasas patēriņu.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Zīmoli ne tikai pārdod preci, bet arī būtiski ietekmē sociālās pārvērtības sabiedrībā. Tiksim skaidrībā, kā komunikācijas un reklāmas ietekmē patērētāju.

Zīmols – tā ir daļa no kultūras koda

Jebkura zīmola galvenais mērķis ir piesaistīt patērētāja uzmanību. Ar augstas kvalitātes nodrošināšanu vai pārsteidzoša iepakojuma izveidi vairs nepietiek. Šī iemesla dēļ daudzi veiksmīgi pasaules zīmoli darbojas jēgu un vērtību teritorijā. Savā komunikācijā tie atbild uz mūžsenajiem jautājumiem - kas ir brīvība, kur ir cilvēka iespēju robežas, kas ir mīlestība un laime. Uzņēmumi aktualizē savu produktu, izmantojot šīs atbildes. Bet, pērkot preci, cilvēks manifestē savu dzīves pozīciju.

Zīmoli ir kļuvuši par kultūrvides sastāvdaļu. Izveidotie reklāmas attēli uzrunā emocijas, kolektīvo pieredzi. Jo precīzāk tie atbilst auditorijas izpratnei, jo spēcīgāka ir to ietekme. Tie ne tikai veido produkta patēriņa tēlu, bet arī veido priekšstatus par realitāti. Bet vairākkārtēja atkārtošanās nostiprina tēlu, ietekmējot vēlēšanās, preferences, uzvedību, priekšstatus – piemēram, priekšstatu par skaistumu vai brīvību.

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Izvēloties ziemas vai vasaras riepas, bieži rodas jautājumi par riepu zīmolu, kur ražotas, cik tās ir labas?

Sākšu ar jautājumu - kur ražotas? Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pateikt konkrēti, kur šis riepu zīmols tiek ražots, vairs nav iespējams. Visiem lielajiem ražotājiem ir rūpnīcas ļoti daudzās valstīs. Piemēram, franču zīmolam Michelin ražotnes ir 17 valstīs, Itāļu zīmolam Pirelli rūpnīcas ir 14 valstīs, tai skaitā pat Ķīnā. Riepu ražotājs Nokian, kas vairumam cilvēku asociējās ar Somiju, lielāko daļu no saviem riepu ražošanas apjomiem ir pārcēlis uz ražotni Krievijā. Šobrīd, pērkot kādu konkrēta zīmolu riepas, cerēt, ka tās būs ražotas tajā valstī, kur šis zīmols ir radies, viegli izsakoties, ir naivi.

Pagaidām redzes korekcijā e-komercija ir attīstības sākumstadijā, norāda SIA OC Vision valdes priekšsēdētājs Jānis Dzenis.

Uzņēmumā ietilpst vairāki optikas veikalu zīmoli – Pasaules optika, OptiO, Vision Express, Lornete, Vizionette, kontaktlēcu internetveikals dr. Lensor, kā arī vairumtirdzniecības biznesa virziens Optica. Latvijā nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums ir 30 miljoni eiro, un SIA OC Vision tirgus daļa ir vairāk nekā trešdaļa. OC Vision grupas kopējais apgrozījums, ieskaitot vairumtirdzniecības biznesu un optikas veikalus Lietuvā, 2018. gadā veidoja 21,8 milj. eiro (bez PVN), kas ir par 17,4% lielāks nekā iepriekšējā gadā. «Tirgus piesātinājums vēl nav sasniegts, jo pie mums uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju ir viena optika, līdzīgi kā Zviedrijā. Vislielākā konkurence Eiropā ir Kiprā un Beļģijā, kur uz 5000 iedzīvotājiem ir viena optika,» viņš teic. Plašāk par biznesu viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Pirms vasaras un ziemas riepu maiņas svarīgs ir jautājums: kur iegādāties riepas? Bieži tas tiek darīts servisā, veicot riepu maiņu, tomēr arvien populārāka kļūst tendence iegādāties riepas internetā. Lai neiekristu krāpnieku nagos vai neizvēlētos nepareizās riepas, interneta veikals riepas1.lv aicina ņemt vērā dažādus ar riepu iegādi internetā saistītus ieteikumus.

Ko svarīgi zināt pirms iegādāties auto riepas internetā?

Laiks, kad riepu maiņa tika atlikta uz pēdējo brīdi, ir pagājis, jo šobrīd vari iegādāties riepas internetā, kas ir ērts veids, kā, ietaupot laiku un līdzekļus, vari tikt pie kvalitatīvām riepām. Internetā var iegādāties gan jaunas riepas, gan lietotas - atliek izvēlēties, kas tev nepieciešams. Tomēr ir jāņem vērā vairāki faktori, lai riepas internetā netiktu pasūtītas ne tādas, kādas vēlējies.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Berlīnē atvērts Latvijas modes un dizaina konceptveikala Paviljons pop-up veikals Po Berlin, lai izprastu modes patērētāja paradumus un konkurenci

«Plāns atvērt veikalu Berlīnē jau labu laiku ir mūsu «jāizdara» sarakstā. Pie mums atgriezās kolēģis, kurš bija uzkrājis pieredzi darbā Berlīnē ar iniciatīvu par Po Berlin atvēršanu. Apspriežoties un izskatot iespējas, sapratām, ka ir īstais brīdis projektu realizēt un nonācām līdz oficiālam paziņojumam par atklāšanas pasākumu 1. jūlijā, kas sakrīt ar brīdi, kad Berlīnē ir daudz izstādes un modes skates un tāpēc tur koncentrējas daudz modes industrijas pārstāvju,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, Paviljons līdzīpašniece. Po Berlin projekta autors un veikala vadītājs Rūdolfs A. Packēvičs teic, ka, strādājot Berlīnē un iepazīstot Berlīnes modes tirgu, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un kreatīvu ārieni, šķita, ka Latvijas dizaineriem ir liels potenciāls būt ievērotiem. «Po Berlin mērķis ir izvirzīt alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm, piedāvāt līdzvērtīgu kvalitāti, tomēr atšķiroties ar savu pozicionējumu – atšķirīgu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu,» viņš teic.

Rīgas modes nedēļas (RFW) 31. sesijā, kas norisinājās no 29. oktobra līdz 2. novembrim, tika prezentētas labāko Latvijas un citu valstu modes dizaineru 2020. gada pavasara-vasaras sezonas kolekcijas.

Ar savām kolekcijām šajā sezonā piedāvāja iepazīties tādi pašmāju zīmoli kā Amoralle, Anna Led, Bergs Prive, Katya Katya London, MCouture, Natalija Jansone, Nolo, Noname Atelier un Selina Keer, un četri ārvalstu zīmoli - Caterina Moro no Itālijas, Diana Arno un Marimo no Igaunijas un Zefyras no Lietuvas.

Tradicionāli Rīgas modes nedēļas noslēguma dienu atklāja bērnu modes skate, kurā šogad piedalījās Aristocrat Kids, Baronessa un Rock and Mouse. Ar savām prezentācijām un performancēm ārpus RFW galvenā podija piedalījās tādi zīmoli kā Ksenia Danilova hats, Mareunrol's, One Wolf un Sin on the Beach.

Pastāv uzskats, ka pēc pandēmijas patērētāji ir noilgojušies pēc reālās dzīves pieredzes, tāpēc tas ir īstais laiks, lai izveidotu "uznirstošo" jeb pop-up veikalu.

Turklāt pašlaik visā pasaulē ir pieejamas brīvas telpas. Saskaņā ar Appear Here pētījumu ASV, Apvienotajā Karalistē un Francijā no 2020. gada jūnija līdz augustam pieejamās tirdzniecības platības palielinājušas par 125%. Un līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Daudzi klienti ir noguruši no lieliem tirdzniecības centriem, kur galvenā priekšrocība ir liels viena veida veikalu skaits, kas patērētājam var kļūt garlaicīgi. Tāpēc daudzi pazīstamu zīmolu uzņēmumi pārskata līdzšinējās stratēģijas.

Pirmie pop-up veikali Eiropā un ASV radās jau 2000. gadu sākumā, bet tikai tagad tie gūst lielāku popularitāti. Pilsētas centrā, autostāvvietās vai vienkārši ielas vidū spoguļa kuba vai pārvadājuma konteinera veidā parādās neparasta vieta, kurā atrodas un tiek pārdota vadošo kosmētikas, apģērbu vai apavu ražotāju zīmolu produkcija. Šāda veida pop-up veikals pirmo reizi parādījās ASV, kad Losandželosas veikals Vacant nolēma uz laiku atvērt papildu tirdzniecības vietu, lai ātri pārdotu nepieciešamo preču daudzumu. Pēc izpārdošanas, kas ilga vairākas stundas, veikals tika slēgts. Šī ideja vadībai iepatikās tik ļoti, ka tika nolemts ar Vacant produkciju ceļot pa visu valsti, atverot pop-up veikalus dažādās pilsētās. Pēc tam Prada, Stella Mccartney, Louis Vuitton, Chanel, Yves Saint Laurent, Red Bull un daudzi citi atvēra savus pop-up veikalus.

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Saskaņā ar TNS Emor pētījumu, jau otro gadu pēc kārtas Latvijas iemīļotāko zīmolu topa virsotne ir nemainīga - trīs zīmoli saglabājuši savas pozīcijas tajā. Kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, zīmolu topa virsotne ir nedaudz mainījusies.

Lietuvas TOP 3 šogad veido Google (17%), Facebook (17%) un Maxima (13%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Facebook piedzīvojis 7% pieaugumu (2015.gadā - 10%), bet Maxima - viena procenta kritumu (pērn - 14%). No TOP 3 šogad izkritis Samsung, kas pērn bija trešajā vietā.

Igaunijas patērētāji par iemīļotākajiem šogad nosaukuši vietējo saldumu ražotāju Kalev (14%), tehnoloģiju gigantu Google (14%) un Youtube (14%). Pērn trešais populārākais zīmols bija Swedbank, kas šogad ierindojies septītajā vietā.

«Visās trīs Baltijas valstīs desmit iecienītāko zīmolu vidū ir Google, Facebook, Swedbank un Maxima,» saka TNS Emor izpētes vadītāja Klaudija Vīma. «Katrā no valstīm topā pārstāvēts vismaz viens zīmols no banku, mazumtirdzniecības, telekomunikāciju un interneta uzņēmumu sektora. Redzams, ka Lietuvā un Igaunijā interneta kompānijas minētas biežāk, bet Latvijā respondenti vairāk izcēluši banku sektora un mazumtirdzniecības zīmolus.»

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

2017.gada 3.oktobrī uzsāktie paplašināšanas darbi t/c Alfa strauji tuvojas beigām un jau 5.septembrī tiks atklāta jaunā piebūve.

«Pēc divu gadu intensīvas būvniecības t/c Alfa ir gatava atgūt lielākā Latvijas tirdzniecības centra titulu. Tādēļ ar gandarījumu varu pavēstīt, ka jaunā Alfa durvis vērs jau šī gada 5. septembrī,» skaidro Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds. «Esam tiešām pateicīgi gan mūsu apmeklētājiem, gan nomniekiem un sadarbības partneriem par pacietību. Tomēr varu apgalvot – tas ir bijis tā vērts, jo tagad piedāvāsim ne tikai plašāko modes preču zīmolu klāstu vienuviet, bet spēsim nodrošināt mūsu apmeklētājiem arī plašu restorānu zonu, sporta zāli un arī unikālu bērnu izklaižu zonu.»

Jau ziņots, ka projekta kopējās investīcijas sasniedza 55 miljonus eiro un tā ietvaros tirdzniecības centrs paplašināts par 30 000 m2. Līdz ar to nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Šobrīd iznomātas 95% tirdzniecības platību.

Pašmāju dizaina veikals baltic.space sadarbībā ar Somijas konpectveikalu AWAKE Collective atver pop-up Baltijas dizaina veikalu Helsinku centrā, informē «baltic.space» radītāja Elīna Stelcere.

«baltic.space Helsinku veikals būs laba vieta, kurā redzēt somu un Helsinku viesu attieksmi un reakciju par Baltijas dizainu, tā pieejamību un pievienoto vērtību. Plānots, ka sortiments tiks papildinātas, meklējot īstākos veiksmes stāstus Latvijas pieejamajā dizainā, kas spēj konkurēt ar Somijas vietējo dizainu kvalitātē, cenā, kā arī faktā, ka ir ražots Latvijā,» stāsta E. Stelcere.

Uz Helsinkiem kopā ar AWAKE Collective pārstāvjiem tika izvēlēti tādi zīmoli kā Baiba Ladiga, Yuta un Be-with. Tāpat, Helsinkos varēs atrast Vaidava Ceramics māla traukus, Volfwood aksesuārus no pulksteņu mehāniskiem, porcelāna aksesuārus no Rozenthal Ceramics un traukus no Piebalgas Porcelāna Fabrika, kā arī sudrablietas no VERBA, un koka aksesuāri no BUG Wooden Accessories, ādas aksesuārus no Daiļrade dizains un Pastel ģeometiskos augus. Tāpat, AWAKE Collective ir atrodami veikala līdzdibinātājas Baibas Ripas adījumi, Elīnas Dobeles kurpes un mēbeļu zīmols ar latviskām saknēm uijui.

Atšķirībā no Latvijas, kur jau otro gadu pēc kārtas iemīļotākie zīmolu TOP 10 augšgalā ir Swedbank (15% respondentu), Laima (14%) un Apple, ko par tīkamāko atzinuši 10%, kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, zīmolu topa virsotne ir nedaudz mainījusies.

«Visās trīs Baltijas valstīs desmit iecienītāko zīmolu vidū ir Google, Facebook, Swedbank un Maxima,» saka TNS Emor izpētes vadītāja Klaudija Vīma. «Katrā no valstīm topā pārstāvēts vismaz viens zīmols no banku, mazumtirdzniecības, telekomunikāciju un interneta uzņēmumu sektora. Redzams, ka Lietuvā un Igaunijā interneta kompānijas minētas biežāk, bet Latvijā respondenti vairāk izcēluši banku sektora un mazumtirdzniecības zīmolus.»

Pētījums par Baltijas valstu iemīļotākajiem zīmoliem tika veikts no šī gada janvāra līdz aprīlim, aptaujājot 1000 respondentus katrā valstī 15 - 65 gadu vecuma grupā. Pētījumā tika iekļauti 150 dažādi zīmoli katrā valstī. Sākotnējais zīmolu saraksts tika veidots, balstoties un iepriekšējā gada aptaujas rezultātiem, bet respondentiem bija iespēja to papildināt. Pirmajā aptaujas daļā respondentiem bija jāizvēlas pieci iecienītākie zīmoli no piecām 30 zīmolu grupām, bet otrajā - no atlasītajiem 25 jāizvēlas pieci.

Jakobs Šrams (Jacob Schram), Circle K koncerna prezidents Eiropā, laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kā lieliski zīmoli tiek veidoti no iekšienes.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Statoil bija ļoti augstu vērtēts un populārs zīmols Latvijā un Baltijā. Kas bija galvenie iemesli, kāpēc bija vajadzīga zīmola maiņa?

Jā, tas bija ļoti mīlēts zīmols arī Norvēģijā un Skandināvijā. Taču, kad mūs pārņēma Alimentation Couche-Tard, mums bija ļauts turpināt lietot lāsītes simbolu, bet ne nosaukumu, jo Statoil joprojām ir naftas kompānija, kas ir lielākais uzņēmums Norvēģijā un visā Skandināvijā. Darījums paredzēja, ka mums vajag veikt zīmola maiņu līdz 2020. gadam un jāatrod jauns nosaukums. No lāsītes attīstījām miles degvielas zīmolu, kas labi iedzīvojās un kas pāreju uz jauno zīmolu padarīja mazāk dramatisku.

Zīmols kļūst par jaunās ekonomiskās realitātes centrālo elementu, ko veido divas galvenās sastāvdaļas – emocionālā mijiedarbība uzņēmuma un patērētāja starpā, kā arī racionālā –uzņēmuma un tā partneru starpā.

Slēptā puse

Daudzi ražotāji visas cerības liek tikai uz aisberga virsotni – uz zīmola filozofisko, jēgpilno piepildījumu un ārējo tēlu. Taču pašas būtības pamatā ir ražotāja atbildība partneru priekšā: atbildība par produkta kvalitāti, sakārtota distribūcijas shēma, servisa kvalitāte, attīstības perspektivitāte un dinamiskums, tieksme pilnveidoties un daudzi citi komponenti, kurus ražotājs bieži palaiž garām, bet kam ir būtiska ietekme uz kopējo performanci.

Darbu ar partneri padarīt patiesi “abpusēji izdevīgu” palīdz saprotami un paredzami sadarbības nosacījumi, ko rada ražotājs. Nepietiek pievilināt partnerus ar pievilcīgiem bonusiem, atlaidēm vai iepirkuma cenām. Nepieciešams, lai jebkuros ekonomiskajos apstākļos spēles noteikumi un savstarpējās attīstības perspektīvas paliktu nemainīgas.

Latvijas lietotu automobiļu tirgus 2016. gadā nav piedzīvojis būtiskas izmaiņas, izņemot to, ka 2016. gadā ir par 11% mazāk reģistrēti vieglie pasažieru automobiļi, liecina Auto asociācijas dati.

Pērn Latvijā pirmoreiz reģistrēti nepilni 43 500 vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 5366 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš. 2016. gads ir jau otrais gads pēc kārtas, kad lietotu automobiļu imports samazinās. 2015. gadā samazinājums bija tikai 2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet 2016. gadā jau ievērojami vairāk – 11%. Pamatā izskaidrojumi ir divi – daļa lietotu automobiļu pircēju sliecas par labu jauna spēkrata iegādei operatīvajā līzingā, bet otra daļa novērtē jau Latvijā ekspluatētos spēkratus, un sauklis Tikko no Vācijas vairs nav pārdošanas garants. Pateicoties CSDD gadiem uzkrātajai odometru rādījumu datubāzei un tirgū ienākot publiski pieejamiem automobiļu vēstures pārbaudes rīkiem kā, piemēram, autoDNA.lv, Latvijā ekspluatētās automašīnas ar pārskatāmu nobraukuma vēsturi tiek novērtētas.

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.