Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Šobrīd viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramu sadzīves atkritumu, no kā 28 % jeb 120 kilogramus apglabā Latvijas poligonos, gandrīz 160 kilogramus (37 %) pārstrādā vai kompostē, no apmēram 138 kg (32 %) ražo biogāzi, bet atlikušo apjomu sadedzina enerģijas ieguvei.

Kopumā Latvijā mājsaimniecības gadā rada aptuveni 820 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no tā poligonos tiek apglabāti aptuveni 230 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu (Dati: Eurostat, VARAM, 2019).

Liela daļa no šiem atkritumiem ir izlietotais iepakojums. 2020. gadā "Zero Waste Latvija" sadarbībā ar "ZAAO" un "AJ Power Recycling" veica pētījumu "Gudri šķirot – gudri pakot", kurā tika pētīts vieglā iepakojuma konteinera saturs un tajā nonākušās "kļūdas" jeb tie nepārstrādājamie iepakojumi, kas nonāk vieglā iepakojuma šķirošanas konteineros. Tika secināts, ka izlietotais iepakojums veido 22 % no visiem atkritumiem.

Ideāla iepakojuma aprites sistēma būtu sekojoša: atbildīga iepakojuma veida izvēle un izmantošana, izlietotā iepakojuma šķirošana un tā pārstrāde. Bieži runā par šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, taču nepamatoti maz tiek aktualizēta iepakojuma veida izvēle un izmantošanas vajadzība. Tieši šīs ir daļas, kas novērstu apglabāto atkritumu problēmu.

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas (DS) infrastruktūras izveides, uzsākta centrālā uzskaites un šķirošanas centra metāla konstrukciju izbūve.

Paredzēts, ka kopējā telpu platība, ieskaitot industriālās un biroja telpas, sastādīs ap 5500 m2, sniedzot iespēju centrā veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp nodotā depozīta iepakojuma uzskaiti, sašķirošanu un sagatavošanu pārstrādei.

Centrālais šķirošanas centrs atradīsies Salaspils novada Aconē un savu darbību uzsāks jau nākamgad.

Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālās būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.

“Brīdī, kad nodosim iepakojumu taromātā vai pieņemšanas vietās, tas būs tikai pats depozīta iepakojuma ceļojuma sākums, savukārt būtiskākā pietura ceļā uz pārstrādi vai atkārtotu uzpildi būs centrālais uzskaites un šķirošanas centrs, kur notiks iepakojuma uzskaite un sagatavošana pārstrādei. Ņemot vērā depozīta sistēmas ieviešanas īsos termiņus, būvdarbu veikšanai izvēlējāmies tādu uzņēmumu, kam ir spēcīga pieredze tieši industriālo ēku būvniecībā,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsāk sadarbību ar Latvijas uzņēmumu SIA “Peruza” (Peruza) un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmumu UAB “Motecha” (Motecha) par depozīta iepakojuma uzskaites, šķirošanas un sagatavošanas pārstrādei procesa projektēšanu, tostarp ražošanas līnijas izgatavošanu, automatizāciju un uzstādīšanu.

Paredzēts, ka iekārtu ražošana sāksies vasarā, savukārt iekārtu uzstādīšana tiks realizēta laika posmā no šī gada decembra līdz 2022. g. janvārim. Depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

DIO šķirošanas centrs tiks aprīkots ar tādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem kā industriālās preses, iepakojuma uzskaites un šķirošanas mašīnas, vienreizlietojamā stikla smalcinātāji, tērauda iepakojuma atdalītāji, skeneri u.c. risinājumi. Izgatavotās iekārtas spēs veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp, caurspīdīgā un pārējā PET iepakojuma šķirošanu, alumīnija un metāla iepakojuma šķirošanu, manuāli pieņemtā un stikla iepakojuma uzskaiti, kā arī visu veidu iepakojumu sagatavošanu pārstrādei. Arī vienreizlietojamo stikla iepakojumu plānots šķirot pa krāsām.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma.

Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.

Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Swedbank, sadarbībā ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” un digitālo aģentūru TRY Dig Latvia, izveidojusi jaunu depozīta iepakojuma atmaksas pakalpojumu dPays.

Piereģistrējoties www.dpays.eu, klienti varēs atmaksu par depozīta iepakojumu saņemt nevis papīra čeka vai skaidras naudas veidā, bet gan savā bankas kontā. Šobrīd risinājums izveidots vasaras festivālu un pasākumu nodrošināšanai, lai atvieglotu depozīta trauku apriti.

Savukārt iespēju izmantot dPays iepakojuma nodošanas taromātos plānots ieviest rudenī, kad "dPays" tiks integrēts jaunā īpaši lielas jaudas depozīta iepakojumu pieņemšanas vietā, ko šobrīd attīsta "Depozīta Iepakojuma Operators". Ja šobrīd taromātos ir iespēja naudu par depozīta iepakojumu atgūt papīra čeka vai veikala lojalitātes punktu veidā, tad drīzumā to varēs saņemt arī bankas kontā.

Igaunijas valdība plāno ieviest nodokli plastmasas iepakojumam, lai mudinātu iepakojuma ražotājus izvēlēties videi draudzīgākus materiālus, tomēr Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija (ETL) brīdina, ka tas izraisīs vēl krasāku pārtikas cenu pieaugumu.

Iepakojums pašlaik veido trešdaļu no visiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, savukārt trešdaļa no iepakojuma atkritumiem ir plastmasas iepakojums, liecina Igaunijas Vides ministrijas dati.

Igaunijas valdība atbalsta nodokļu izmaiņu paketi 

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt...

Igaunija atpaliek gan no sadzīves atkritumu, gan plastmasas iepakojuma pārstrādāšanas mērķiem. Eiropas Savienības (ES) mērķis paredz, ka līdz 2025.gadam dalībvalstis pārstrādās vismaz pusi no plastmasas iepakojuma, bet Igaunijā pagaidām šis rādītājs ir 41%.

Ministrijas plāno situāciju uzlabot ar trim pasākumiem. Pirmkārt, plānots padarīt ērtāku šķirošanu, vairāk konteineru izvietojot cilvēku dzīvesvietu tuvumā. Otrkārt, ar ES finansējumu paredzēts mudināt uzņēmējus investēt tehnoloģijās pārstrādes jaudu palielināšanai. Savukārt trešais pasākums paredz mudināt ražotājus izgatavot pārstrādei piemērotāku iepakojumu.

Vides ministrija nodevu par plastmasas iepakojumu ierosināja jau pirms diviem gadiem, tomēr kopā ar citu nodevu projektu tas neguva politisku atbalstu valdībā. Tomēr pašreizējās valdības rīcības plānā ir nodoklis plastmasai un iepakojumam. Plāns paredz, ka klimata ministrs Kristens Mihals ierosinājumus nodevām iesniegs septembrī.

Pirms diviem gadiem ministrija rosināja noteikt nodevu plastmasas iepakojumam, kas netiek pārstrādāts, tomēr tagad plānots, ka iepakojuma kompānijām jāmaksā nodeva par visu plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū.

Nodevas apmērs būtu atkarīgs no tā, cik viegli pārstrādājams ir plastmasas veids. Piemēram, PET un HDPE plastmasas ir vieglāk pārstrādājamas, nekā, piemēram, sadzīves ķīmijas iepakojumam izmantotā PVC.

Pirms diviem gadiem ierosinātā nodeva par plastmasu bija 370 eiro par tonnu, bet Igaunijas Vides ministrijā pieļauj, ka tagad nodeva varētu būt lielāka. Piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Lielbritānijā līdzīgas nodevas likme ir ap 450 eiro par tonnu.

Ieceri kritizē pārtikas rūpnieku asociācijas vadītāja Sirje Potisepa, kura uzstāj, ka Igaunijas kompānijas pašlaik nespēj apmaksāt plānoto iepakojuma nodevu, kas nozīmē, ka par to būs jāmaksā patērētājiem, kas vēl vairāk sadārdzinātu cenu pieaugumu pārtikas un dzērienu sektorā.

"Mūsu valdība ir zaudējusi jebkādu saikni ar realitāti, jo valdības locekļiem un parlamenta deputātiem nauda, acīmredzot, aug kokos," paziņoja Potisepa, apšaubot, ka valdībai interesē Igaunijas iedzīvotāju iespējas izdzīvot.

Atkritumu pārstrādes pakalpojumu sniedzēja "Eesti Pakendiringlus" valdes loceklis Alders Harkmans informēja, ka valsts pašlaik ES maksā 11 miljonus eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu. Ja šo summu iegūtu no iepakojuma ražotājiem, viņaprāt, plastmasas iepakojuma cena veikalos dubultotos.

Potisepa no ETL informēja, ka iepakojums veido 20-80% no produkta cenas atkarībā no nepieciešamā iepakojuma daudzuma.

Viņa norādīja, ka valdība jau plāno pievienotās vērtības nodokļa celšanu no 20% līdz 22%, turklāt kaimiņvalstīs Somijā, Latvijā un Lietuvā tādas plastmasas iepakojuma nodevas nav, tādējādi Igaunijas pārtikas rūpniecības sektors vēl vairāk zaudēšot konkurētspēju.

Savukārt Igaunijas Plastmasas asociācijas (EPL) valdes priekšsēdētāja Pillerīna Lānemetsa pauda pārliecību, ka būtu pareizi piemērot nodevu ražotājiem atkarībā no plastmasas veida, tādējādi mudinot ražošanā izmantot labāk pārstrādājamus materiālus.

Vienlaikus viņa atzina, ka iepakojuma nomaiņu vieglāk iespējams veikt nozarēs, kas nav saistītas ar pārtikas produktiem. Tikmēr pārtikas rūpniecībā nav pieejamu alternatīvu plastmasai, kas ļautu saglabāt pārtikas svaigumu un nodrošināt ilgāku derīguma termiņu.

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Attīstot depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūru Latvijā, vairāku pašvaldību būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti par āra kiosku novietošanu depozīta iepakojuma pieņemšanai tirdzniecības vietu teritorijās.

Āra kiosku novietošana šobrīd saskaņota Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ķekavas, Ludzas, Mārupes, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Saulkrastu, Salacgrīvas un Talsu pašvaldībās.

Pieteikumu iesniegšanas un skaņošanas process turpinās arī pārējās Latvijas pašvaldībās. No 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma, lielākajās tirdzniecības vietās iedzīvotāju ērtībai tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot arī āra kioskos, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā. Kopumā Latvijā paredzēts novietot aptuveni 200 āra kioskus.

“Esam ļoti pateicīgi pirmajām pašvaldībām, kuras operatīvi un ātri saskaņojušas tirgotāju iesniegumus par ārtelpu depozīta iepakojuma pieņemšanas kiosku novietošanu. Tas apliecina arī novadu ieinteresētību un izpratni par depozīta sistēmas ieviešanas nozīmīgumu. Sniedzot iespēju nodot tukšo iepakojumu āra kioskos, kur būs iespējams izvietot vairākus taromātus, vēlamies atvieglot iepakojumu nodošanas procesu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās ikdienā tiek patērēts liels iepakoto dzērienu daudzums – tādā veidā lielu iepakojumu apjomu varēs nodot vēl ātrāk un efektīvāk. Šāds āra kiosku risinājums paredzēts arī apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas, tādējādi vairāki tirgotāji saviem pircējiem piedāvās vienu kopīgu iepakojuma nodošanas punktu,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Digitālais eiro pārskatāmā nākotnē nav paredzēts, lai aizstātu skaidro naudu, bet gan lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, intervijā pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Digitālais eiro būs, bet vismaz pārskatāmā nākotnē tas nav domāts, lai aizstātu skaidro naudu. Abi dzīvos blakus. Līdz ar to iedzīvotājiem nevajag bažīties, ka skaidra nauda pazudīs. Jā, tās īpatsvars mazināsies, jo tehnoloģijas tiks izmantotas arvien plašāk, bet mēs nodrošināsim gan skaidru naudu, gan digitālo eiro. Digitālais eiro ir domāts, lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem vidi un ikdienu padarītu ērtāku, kā arī lai centrālajai bankai krīzes laikā būtu labākas iespējas atbalstīt ekonomiku," sacīja Kazāks.

Viņš arī pauda gandarījumu, ka digitālā eiro projekts virzās uz priekšu. "Digitālais eiro nav jautājums "Vai?", digitālais eiro ir jautājums "Kad tas būs un kāds tas izskatīsies?"," teica Kazāks.

Gatavojoties depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā 2022. gada 1. februārī, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) noslēdzis līgumu ar Norvēģijas uzņēmuma “Tomra Systems ASA” (Tomra) meitas uzņēmumu SIA “Tomra Collection Latvia” par automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas iekārtu nodrošināšanu Latvijas tirgum.

Šobrīd paredzēts uzstādīt ap 800-1000 automatizētiem pieņemšanas punktiem, tai skaitā – vairāk nekā 200 taromāti plānoti izvietošanai āra kioskos tirdzniecības vietu teritorijā.

Līdz ar līguma parakstīšanu plānots uzsākt iekārtu ražošanas procesu, lai jau septembrī pirmos taromātus varētu piegādāt uz iepakojuma pieņemšanas vietām.

“Kopš taromātu iepirkuma konkursa rezultātu izziņošanas sadarbībā ar tirgotājiem ir padarīts liels darbs – esam apzinājuši plānotos iepakojumu pieņemšanas apjomus, kā arī precizējuši nepieciešamos taromātu modeļus tirdzniecības vietās, lai, virzoties uz priekšu ar iepakojuma infrastruktūras izveidi, padarītu iepakotāju un mazumtirgotāju iesaisti depozīta sistēmā pēc iespējas vieglāku. Tomras līdzšinējā pieredze daudzu valstu depozīta sistēmu ieviešanā mums palīdzēs ieviest drošu un modernu depozīta sistēmu, turklāt ērtas un mūsdienīgas iepakojuma pieņemšanas iekārtas ir būtisks priekšnoteikums, lai sabiedrībā iedzīvinātu jaunu ieradumu – depozīta iepakojuma atgriešanu,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts vides dienests (VVD) un SIA "Depozīta iepakojuma operators" parakstījuši līgumu par depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanu, preses konferencē informēja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Līgums paredz depozīta sistēmas ieviešanu nākamā gada februārī un ietver nosacījumus izvirzīto mērķu sasniegšanai un sistēmas ieviešanas uzraudzībai un kontrolei.

Līdz janvāra beigām "Depozīta iepakojuma operators" VVD iesniegs detalizētu sistēmas ieviešanas plānu, iekļaujot nepieciešamo sistēmu izveidi, līgumu slēgšanu ar mazumtirgotājiem u.c.

"Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis informēja, ka kopumā Latvijā tiks ierīkotas 1500 depozīta taras pieņemšanas vietas. No tām 700 būs taromāti jeb automātiskās pieņemšanas vietas, kur varēs pieņemt vismaz 3000 iepakojumu vienības mēnesī.

Savukārt 800 vietas būs ar manuālu pieņemšanu un mazāku pieņemtā iepakojuma vienību skaitu.

Eiropas Komisijas (EK) rosinātie grozījumi Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvā, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam viss iepakojums Eiropas Savienības (ES) tirgū būtu pārstrādājams ekonomiski izdevīgā veidā, paredz ļoti saspringtu un pat gandrīz neiespējamu laika grafiku, intervijā atzina Pasaules iepakojuma organizācijas ģenerālsekretārs Johanness Bergmairs.

"Ražotājiem tās būs lielas pārmaiņas ļoti īsā laikā. Laika grafiks ir ļoti saspringts un, šķiet, pat gandrīz neiespējams. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāmaina iepakojuma sistēma un daudzas ražošanas līnijas, kā arī jānomaina daudzas materiālu piegāžu ķēdes," pauda Bergmairs.

Viņš norādīja, ka dažiem iepakojuma materiāliem Eiropā jau ir salīdzinoši laba otrreiz pārstrādājama materiāla plūsma, piemēram, atsevišķās ES valstīs ir laba papīra un stikla otrreizējā pārstrāde.

Vienlaikus Bergmairs atzina, ka attiecībā uz plastmasas iepakojumu ir citādi, jo jauns plastmasas materiāls joprojām ir ļoti lēts, tādēļ ražotājiem ir pat vairākas reizes lētāk izmantot jaunu plastmasas iepakojumu, nekā izmantot otrreiz pārstrādātu materiālu.