Uzņēmējdarbība ir vilinoša iespēja – kāpēc gan pašam nekļūt par sava laika, resursu un ideju saimnieku? Tiesa, tā ir arī liela atbildība un nereti – milzīgas investīcijas, lai vispār kaut ko uzsāktu, īpaši tādās jomās kā veikala vai kafejnīcas atvēršana.
Daudz vienkāršāks ceļš par privāta zīmola veidošanu ir franšīzes iegāde, kas pasaulē kļūst par aizvien populārāku veidu, kā uzsākt savu biznesu. Franšīzes var būt dažādas, tomēr visām ir kas kopīgs – tas ir bizness, kas balstīts attiecībās – ar franšīzes devēju, savu komandu, klientiem un vietējo kopienu.
Juridiski franšīze ir līgums starp zīmola īpašnieku jeb franšīzes devēju un vietējo uzņēmēju jeb franšīzes ņēmēju, kas piešķir franšīzes ņēmējam tirdzniecības tiesības noteiktā vietā, izmantojot franšīzes devēja zīmolu un koncepciju. Veidojot biznesu ar franšīzi, nevis veidojot jaunu zīmolu, gan franšīzes ņēmējam, gan franšīzes devējam ir virkne ieguvumu: franšīzes ņēmējam nav jādomā par biznesa uzsākšanu, koncepta izstrādi un klientu piesaisti, viņš saņem gatavu biznesu ar pazīstamu reputāciju, savukārt franšīzes devējs iegūst plašāku zīmola atpazīstamību, efektīvāku organizācijas struktūru un lielāku apgrozījumu. Privātais bizness ir pašam jāveido no nulles, bet franšīze ir gatavs, pārbaudīts, noslīpēts biznesa koncepcijas modelis, ko var iegādāties, ieguldot salīdzinoši nedaudz, un uzreiz sākt pelnīt.
Tomēr tāpat kā jebkurš bizness, arī franšīze ir attiecību bizness. Tiem, kuri vēlas uzsākt šo uzņēmējdarbības formu, ir jābūt pārliecinātiem, ka viņiem patīk tas, ko viņi dara. Ne visi var būt pārdevēji, un ne visi šajā vidē jūtas kā zivis ūdenī. Es gribētu teikt pat vēl vairāk – mazie uzņēmumi un it īpaši franšīzes šodien ir daudz vairāk nekā tikai naudas pelnīšanas veids. Tie var un grib darīt vairāk, aktīvi iesaistoties vietējās kopienas dzīvē. Arī “Narvesen” ir franšīze – Latvijā šobrīd darbojas pavisam 135 “Narvesen” franšīzes ņēmēju, kas uztur 210 tirdzniecības vietas. 96% no viņiem aptaujā pauž pārliecību, ka darbs, ko viņi veic savā pilsētā un vietējā kopienā, ir svarīgs un nozīmīgs.
Mazie uzņēmumi šodien ir gatavi uzņemties daudz vairāk nekā pirms desmit gadiem un aktīvi iesaistīties arī vietējās kopienas dzīves uzlabošanā. Piemēram, 44% mūsu franšīzes ņēmēju ir pauduši gatavību sakārtot un labiekārtot savas tirdzniecības vietas apkārtni – iestādīt augus, iekārtot sēdvietas, riteņbraucēju novietnes u. c., 22% – finansiāli atbalstīt vietējai sabiedrībai svarīgu iniciatīvu, 19% – sarīkot kādu izklaides pasākumu sabiedrībai savā tirdzniecības vietā, piemēram, bērnu dienu u. tml. Bizness jau sen vairs nenozīmē tikai stāvēt pie kases un izsist čekus, bet gan veidot cilvēciskās attiecības un apmierināt klientu vajadzības, rēķinoties, ka viņi ir tikpat dažādi kā paši franšīzes ņēmēji.
Franšīzes bizness ir ļoti populārs visā pasaulē. Tā galvenā pievilcība slēpjas zemajā riskā. Lai atvērtu savu kafejnīcu vai veikaliņu, jārēķinās ar vismaz 50 000 eiro lielu investīciju, bet franšīzes gadījumā visu biznesa uzsākšanas smagumu nosedz franšīzes devējs. Kā rāda pētījumi un pieredze, 95% franšīzes ņēmēju ir veiksmīgi, tātad bankrota risks ir minimāls, jo grūtās situācijās palīgā nāk franšīzes devējs. To labi varēja redzēt Covid-19 ierobežojumu laikā, kad, apsīkstot klientu plūsmai, daudzas tirdzniecības vietas piedzīvoja grūtības un franšīzes devējs kļuva par drošības spilvenu, lai šīs tirdzniecības vietas nenāktos slēgt. Tas ir īpaši svarīgi arī šobrīd, kad izdevumu slogs pieaug energoresursu sadārdzinājuma dēļ un izdevumi dažreiz ir lielāki nekā ieņēmumi.
Pēdējā desmitgadē, kopš Latvijā attīstās franšīzes bizness, konkurence iepirkšanās pa ceļam jeb convenience segmentā ir pieaugusi vairākkārt. Šāda tendence vērojama visā pasaulē: no pasaules TOP 10 franšīzēm astoņas ir convenience un ātrās ēdināšanas segmentā, piemēram, McDonalds, kas vispār ir viena no pirmajām franšīzēm pasaulē, arī KFC, Burger King, u. c. Bet tas nav iemesls nolaist rokas, tieši pretēji – tas mudina attīstīties, pārņemt labākās globālās tendences, būt soli priekšā konkurentiem.
Viena no tendencēm, kas diezgan strauji iet plašumā, ir multifranšīze: tas nozīmē, ka viena franšīzes ņēmēja pārziņā ir vairākas tirdzniecības vietas. Multifranšīze dod iespēju peldēt plašākos ūdeņos, attīstīt personīgās un komandas prasmes, jo prasa vairāk atbildības un lielāku organizatorisko ieguldījumu. Vēsturiski Latvijā esam koncentrējušies uz monofranšīzi – modeli, kurā vienam franšīzes ņēmējam ir viens veikals, kaut arī daži veiksmīgākie un drosmīgākie uzņēmēji arī iepriekš ir strādājuši ar vairākām tirdzniecības vietām.
Ja skatāmies uz kaimiņvalstu pieredzi, Skandināvijā ir daudz senākas un spēcīgākas franšīzes tradīcijas, tomēr nevar teikt, ka Latvija kaut kādā ziņā netiktu līdzi pieredzējušākajiem kolēģiem. Vērojamas tikai nelielas atšķirības: piemēram, zviedri ir piesardzīgāki un koncentrējas uz monofranšīzi, savukārt dāņi labprātāk izvēlas multifranšīzes formātu, uz ko pamazām ejam arī mēs. Gandrīz vai lielākās atšķirības Latvijai ir ar tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem – Lietuvā dominē ne tik daudz iepirkšanās pa ceļam veikalu, cik kafejnīcu franšīze.
Reizēm franšīze pat pāraug ģimenes biznesā – pirmo franšīzi iegādājas vecāki, vēlāk to turpina bērni. Franšīze patiešām ir iespēja visiem, kas vēlas būt veiksmīgi un strādāt ar prieku un peļņu.
Uz ko jābūt gataviem? Pirmkārt, uzņemties atbildību. Otrkārt, vajadzīgas sadarbības prasmes, jo nāksies daudz strādāt kopā ne tikai ar klientu, bet arī ar franšīzes devēju. Treškārt, būs nepārtraukti jāmācās, jo pārmaiņas biznesā ir ikdiena – jāievieš jauni produkti, jāpielāgojas aktualitātēm un tendencēm.
Tāpat jābūt gataviem uzņemties risku par sava biznesa attīstību, kaut arī pārējos riskus nosegs franšīzes devējs. Visbeidzot, ir vajadzīga izpratne par uzņēmējdarbību, taču arī to palīdz iegūt un uzlabot franšīzes devējs. Un varbūt pats svarīgākais – smagi strādāt, taču darīt to ar prieku. Vai tas būtu privāts zīmols, vai franšīze, – tas, kas izauklēts un izlolots ar mīlestību, vienmēr zaļo krāšņāk.
