Valdības visā pasaulē cenšas glābt koronavīrusa pandēmijas negatīvi ietekmētos uzņēmumus, taču, neskatoties uz to, kompāniju bankrotu gadījumu skaits pieaugs par trešdaļu, liecina kredītu apdrošināšanas grupas "Euler Hermes" veikts pētījums.

"Covid-19 rada bankrotu laika spridzekli," norāda "Euler Hermes", prognozējot, ka uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits pasaulē laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam pieaugs par 35%.

Grupa lēš, ka visstraujāk bankrotu gadījumu skaits 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugs ASV - par 57%.

Uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits Brazīlijā pieaugs par 45%, Lielbritānijā - par 43% un Spānijā - par 41%, bet Ķīnā kāpums būs 20%, liecina prognozes.

"Euler Hermes" skaidro, ka lielu uzņēmumu bankrotu gadījumi var palielināt tā dēvēto domino efekta risku. Tāpat eksperti brīdina, ka priekšlaicīga ekonomikas atbalsta pasākumu pārtraukšana vai lēnāka globālās ekonomikas atlabšana var būtiski palielināt korporatīvo bankrotu gadījumu skaitu.

Lai gan Centrālās un Austrumeiropas ekonomikā pērn bija vērojama stabilizācija uzņēmumu maksātnespējas jomā, joprojām bankrotu skaits reģionā turpina pieaugt. Baltijas valstīs 2014.gadā visvairāk bankrotējušo uzņēmumu ir Lietuvā – 1636, kas ir par 5.4% vairāk nekā 2013.gadā. Latvijai bankrotu pieaugums ir neliels - 4.3%, bet Igaunijai vēl mazāks - 1.8%, secināts starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface ziņojumā par maksātnespējas situāciju Centrālajā un Austrumeiropā.

Bankrotu dinamika dažādās valstīs atšķiras, piedzīvojot gan izteiktu maksātnespēju skaita pieaugumu, gan arī samazinājumu. Vislielākais maksātnespēju skaita pieaugums pērn vērojams Slovēnijā – 44.7% un Ungārijā – 29.4%. Biežāko iemeslu vidū kompāniju bankrotiem minēta nepietiekama pielāgošanās ekonomiskajiem apstākļiem, neatbilstoši investīciju lēmumi un uzņēmumu lielās parādsaistības. Pērn bankrotu apjoms visvairāk sarucis Serbijā (par 43.8%) un Rumānijā (par 28%).

«Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, bankrotu skaits Latvijā joprojām ir augsts. Vislielākais tas ir vairumtirdzniecībā (būvmateriāli) un ražošanā (mēbeles, metālizstrāde), kā arī transporta nozarē. Paredzams, ka maksātnespēju pieaugums turpināsies arī 2015.gadā. Runājot par eksportu, Krievijas embargo prasības pērn bija spēcīgs negatīvais ietekmes faktors, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, taču vienlaikus tas pamudinājis uzņēmumus tirgū meklēt alternatīvas un pievērsties pieaugošajam vietējam pieprasījumam,» skaidro Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2016. gadā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstu reģionā sarucis par 6%. Reģiona izaugsmi veicinājusi labvēlīga makroekonomiskā vide, lielā mērā pateicoties pozitīvai ainai darba tirgū ar zemākiem bezdarba līmeņa rādītājiem un algu kāpumu.

«Paredzams, ka kopējais bankrotu skaits reģionā turpinās sarukt arī šogad un nākamgad. Pozitīvs signāls uzņēmumiem ir IKP izaugsmes kāpums un investīciju atveseļošanās. Attiecīgi jauni infrastruktūras projekti, stabili mājsaimniecību patēriņa ieguldījumi un ārvalstu tirgu attīstība būs atbalsts mūsu reģiona ekonomikas izaugsmei. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka maksātnespēju statistika ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju, tādēļ ikvienam uzņēmumam būtu patstāvīgi jāanalizē maksājumu disciplīna tirgū,» atzīmē Coface Baltics direktors Mantvīds Štareika (Mantvydas Štareika).

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Šanhajā bāzētās nekustamo īpašu attīstīšanas kompānijas "Sinic Holdings Group" vadītājs Džans Juaņļins pirmdien zaudējis vairāk nekā vienu miljardu dolāru, jo bažas par iespējamu uzņēmuma ar pasaulē lielākajām parādsaistībām - Ķīnas "Evergrande" - bankrotu radījušas paniku Honkongas akciju biržā.

Izdevums "Forbes" vēstī, ka Džana bagātība pirmdien nokritusies no 1,3 miljardiem dolāru (1,1 miljardam eiro) līdz 250,7 miljoniem dolāru (212,8 miljoniem eiro).

"Sinic Holdings Group" pirmdien bijusi spiesta pārtraukt akciju tirdzniecību Honkongas biržā, jo to cena nokritusies par 87%.

Džana šogad tika iekļauts "Forbes" veidotajā pasaule turīgāko cilvēku sarakstā, un viņš savu bagātību ieguvis, pateicoties daudzstāvu dzīvokļu māju būvniecībai, ko tagad negatīvi skārušas bažas par "Evergrande" iespējamu bankrotu.

Kā ziņots, "Evergrande" septembra sākumā otro reizi divās dienās tika samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka uzņēmums piedzīvos bankrotu.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Pēdējos gados Latvijā ir turpinājis sarukt uzņēmumu bankrotu skaits. Salīdzinot ar ekonomiskās lejupslīdes gadiem, šobrīd tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesu skaits tiešām ir būtiski samazinājies, ko lielā mērā sekmēja uzņēmēju tobrīd izvēlētā stratēģija – iet maksātnespējas ceļu, lai ātrāk atrisinātu savu parādu jautājumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr galvaspilsētā, kurā koncentrēta lielākā ekonomiskā aktivitāte, tiešām samazinājies uzņēmumu maksātnespēju skaits, pārējās Latvijas lielākās pilsētas statistiski izskatās pēc miera ostām pēc šī rādītāja. Tai pat laikā atsevišķi maksātnespējas procesi ir bijuši samērā skaļi un arī būtiski.

Palielinoties IKP pieauguma tempiem, ko ietekmēs arī intensīvāk pieejamie Eiropas fondi, sagaidāms, ka tuvākajos gados uzņēmumu bankrotu skaits nepieaugs vai turpinās samazināties. Latvijas ekonomika ir atvērta, un, turpinoties pasaules ekonomikas izaugsmei, augsim līdzi.

Tomēr aktuālākais jautājums ir par situāciju, kāda būs maksātnespējas lauciņā pēc plānošanas perioda beigām un Eiropas fondu finansējuma samazinājuma. Secināms, ka konkrētās nozarēs uzņēmumu bankrotu skaits var pieaugt tieši Eiropas fondu pieejamības vai to samazinājuma dēļ. Protams, ir dažādi uzņēmēji, un tie dažādi plāno savu darbību. Vieni – tie uzņēmēji, kuri strādā un plāno savu attīstību, balstoties tikai uz Eiropas fondu līdzdalību, un kuriem trūkst skaidras vīzijas un plāna, ko darīt pēc tam, kad fondu atbalsts beigsies vai krasi samazināsies. Citi – uzņēmēji, kuri ir jau atraduši, kā arī turpina meklēt aizvien jaunus eksporta tirgus.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigants "Evergrande" pirmdien paziņoja, ka saskaras ar vēl nepieredzētām grūtībām, taču noliedza baumas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām drīzumā piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Pēdējā laikā aizvien vairāk izskan ziņas par mājokļu pircēju protestiem Ķīnā, viņiem bažījoties par savu investīciju drošību un liekot "Evergrande" censties mazināt radušos saspīlējumu.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē savu uzvaras gājienu aizvien turpina mazkapitāla SIA, jo kopš 2010. gada maija, kad tiek piedāvāta šāda iespēja, reģionā reģistrēta jau 2841 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā Zemgale straujāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu piedzīvojusi 2011. gadā, kad reģionā reģistrēti 1162 jauni uzņēmumi. Piedevām šajā gadā arī zemāko punktu piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits.

2011. gadā, ņemot vērā jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaitu, reģiona uzņēmēju pulks paplašinājies par 815 komersantiem, kas ir vērā ņemams pieaugums pēc 2010. gada, kad Zemgales uzņēmumu skaits audzis vien par 371. Gan 2012., gan 2013. gadā reģionā bijusi vērojama stabilitāte, uzņēmēju skaitam attiecīgi katru gadu palielinoties par 600 uzņēmumiem, savukārt šogad, visticamāk, līdzšinējās tendences strauji mainīsies, jo līdz 1. oktobrim reģionā likvidēts jau 521 uzņēmums, kas ir augstākais rādītājs visā apskatītajā periodā.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Lai arī aizvadītie divi gadi pasaules ekonomikā, ģeopolitikā un finanšu tirgos bijuši vētraini, Latvijā investīciju jomā aizvien vērojama būtiska izaugsme. Kā liecina Swedbank dati*, kopējais ieguldītāju skaits jeb klienti, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, divu gadu laikā pieaudzis par 51%, savukārt kopējie klientu ieguldītie aktīvi par 71%.

Tendence turpinās arī šogad - kopš gada sākuma investoru skaits audzis par 30%, bet aktīvu apjoms – par 28%. Kopumā iedzīvotāji šī gada deviņos mēnešos finanšu tirgos ir ieguldījuši 47 miljonus eiro.

“Pēdējie divi gadi pasaulē bijuši patiesi vētraini un attiecīgi netrūka arī svārstību finanšu tirgos. Pieredzējām gan būtisku inflācijas lēcienu un sekojošu ierobežojošu monetāro politiku no centrālajām bankām, kas sadārdzināja naudas cenu. Tika uzsākti divi kari, kā rezultātā pieredzējām energoresursu krīzi, un virkne citu notikumu, kas lika sevi manīt finanšu tirgos. Neskatoties uz to, dati liecina par ievērojamu izaugsmi investīciju jomā Latvijā. Aktivitāte vērojama gandrīz visās vecuma grupās, un to veicina gan pieaugošā izpratne par ieguldījumu nozīmi un risinājumiem Latvijas sabiedrībā, gan arī pozitīvais finanšu tirgu sniegums gan pērn, gan joprojām arī šogad,” komentē Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu jomas vadītājs.

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 13,8% un Igaunijā par 9,7%, turpretī Lietuvā tas pieaudzis, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2015. gadā ir sarucis deviņās no trīspadsmit Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīm. Lielāko bankrota skaita pieaugumu piedzīvoja Ukraina (+ 20.8%) un Lietuva (+ 16.3%), kur plašākās uzņēmumu maksātnespējas reģistrētas tirdzniecības, būvniecības un ražošanas sektoros.

Tikmēr būtiskākie uzlabojumi notikuši Rumānijā, kur bankrotu skaits sarucis teju uz pusi (- 49,5%), salīdzinot ar gadu iepriekš. Ievērojami mazāk maksātnespēju pērn reģistrētas arī Ungārijā (- 44,2% ). Paredzams, ka biznesa apstākļi CAE valstīs arī 2016. gadā kopumā saglabāsies uzņēmējiem labvēlīgi.

«Galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks mūsu reģionā 2016. gadā būs mājsaimniecību patēriņa kāpums, ko veicinās uzlabojumi darba tirgū un patērētāju uzticības pieaugums,» atzīmē Coface Latvija izpilddirektors Arnis Blūmfelds. «Vienlaikus gan jāņem vērā, ka globālo tirgu attīstības tempi pašlaik ir palēninājušies, un tas var traucēt eksportējošo uzņēmumu izaugsmei.»

Šī gada pirmajā pusgadā par 27% pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5%. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina "Kredītinformācijas Biroja" (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB.

2024.gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023.gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš - nepilnus 60 tūkstošus līgumu.

Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25%), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem.

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.