Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Nepieciešama aktīva darbība, lai krīzes situācijā pasargātu uzņēmumus, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ir aktīvi jāstrādā, lai pasargātu uzņēmumus, jo šī krīze, ja tā var teikt, var saslimdināt uzņēmumus. Ja mūsu uzņēmumi pazaudēs naudas plūsmas, būs bankroti, bet otrajā solī cilvēki var pazaudēt darbu," sacīja Rostovskis.

Pēc viņa teiktā, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi nepazaudē darbiniekus, krīzes dēļ radušās izmaksas būtu jāsadala starp darba devēju, darba ņēmēju un arī starp valsti.

Vienlaikus Rostovskis uzsvēra, ka krīzes laikā ir jāfokusējas uz galveno lietu, proti, jāpārvar šī krīze. "Jātiek cauri krīzei un tad var atgriezties normālā dzīvē. Skaidrs, ka agri vai vēlu ekonomika atgriezīsies normālā stāvoklī, tāpēc ir jāizdara viss, lai nepazaudētu cilvēkus," viņš pauda.

Bbiškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau 5 gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus.

Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā (i) atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, (ii) aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un (iii) aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medu* nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību:

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Tehnoloģiju kompānija "Amazon" iecerējusi nākotnē pārņemt tukšās lielveikalu ēkas ASV, pārveidojot tās par loģistikas centriem, raksta "The Wall Street Journal".

Ņemot vērā interneta tirdzniecības uzplaukumu, daudziem tirdzniecības centriem kļūst aizvien grūtāk finanšu rādītājus noturēt pozitīvā teritorijā, un pēdējo gadu laikā vērojami vairāku lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu bankroti, kā rezultātā to iepriekš izmantotās ēkas patlaban stāv tukšas. Pieaugot pasūtījumu apjomam, uzņēmums "Amazon" plānojis šīs ēkas pārņemt un ierīkot tajās loģistikas centrus.

Uzņēmums plāno pārņemt daļu ASV lielākā lielveikalu īpašnieka "Simon Property Group" tukšo ēku, pārveidojot to par noliktavām, kas apstrādā un nosūta klientiem preces, kas pasūtītas internetā.

Kompānija patlaban risina sarunas par bankrotējušo "Sears" un "JCPenney" ēku pārņemšanu. Tādējādi šīs ēkas tiktu atkal izmantotas, savukārt "Amazon" tas ļautu iegūt noliktavas ērtās vietās ātrākai pasūtījumu izpildei.

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad ir bijis diezgan aktīvs un izteikta īpašumu cenu lejupslīde nav notikusi. Pārmaiņas gan piedzīvo īres segments, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Pandēmijas ietekmē, izvēloties starp dzīvokli un māju, cilvēki biežāk nosveras par labu mājas iegādei. To parāda pieprasījuma pēc zemes un privātmājām. Tajā pašā laikā daļa cilvēku, kas bija nolēmuši 2020.gadā iegādāties īpašumu, ir atlikuši darījumu uz nenoteiktu laiku, jo saistībā ar Covid-19 ir neziņā par rītdienu," stāsta SIA Codo Real partneris Tomass Riksis.

Eksperti: Jāveicina īres tirgus un jaunu projektu būvniecība reģionos 

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu...

Īres tirgū ir palielinājies piedāvājums, kas ir saistīts gan ar īstermiņa dzīvokļu pieplūdumu ilgtermiņa īrēs sektorā, gan ar to, ka daži attīstītāji, it īpaši luksusa segmentā, daļu no saviem dzīvokļiem piedāvājuši īrei. Lielāks piedāvājums ir viesis arī cenu korekciju - salīdzinot ar iepriekšējo periodu, vidējā īres cena ir samazinājusies par aptuveni 10-15%, teic T.Riksis.

Viņam prieks, ka turpinās Rail Baltica projekts, jau nākamā gada sākumā sāksies vērienīgi būvdarbi, modernizējot centrālo mezglu. Rīgas iedzīvotājiem nāksies kādu laiku saskarties ar neērtībām, taču nākotnē Centrāltirgus rajons kļūs skaistāks, ērtāks, Maskavas priekšpilsēta - iedzīvotājiem draudzīgāka, kā rezultātā tur tiks attīstīti gan jauni projekti, gan renovētas ēkas, domā T.Riksis.

2021.gadā joprojām būs aktīvs vidējās klases jauno projektu tirgus; attīstītāji turpina būvēt, kā arī iegādāties jaunus zemes gabalus.

Šīns: Visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti 

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt...

Luksusa klases projektu attīstītāji šobrīd ir vairāk nogaidoši, jo piedāvājums ir mazliet lielāks nekā pieprasījums.

"Un visbeidzot jāpiemin jaunais īres likums, ko visi nozares profesionāļi gaida ar lielu nepacietību un kuram vajadzētu stāties spēkā 2021.gada sākumā. Tas palīdzēs sakārtot īres tirgu, veicinās jaunu īres namu attīstību un uzturēšanu, kā arī mazinās ēnu ekonomiku. Saistībā ar to ir arī jūtama investoru un attīstītāju pastiprināta aktivitāte īres namu segmentā," atklāj T.Riksis.

Arī Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis cerībās uz jauno īres tirgus regulējumu - tad valstī varētu kvalitatīvāk attīstīties īres tirgus, kā arī prognozējam veiksmīgāku sadarbību ar īres namu attīstītājiem.

"2020.gadā aktivitāte investīciju objektu tirgū nav norimusi. Daži no īpašumu pircējiem cerēja uz tirgus cenu būtisku korekciju, kura gan tā arī nenotika. Neapšaubāmi Covid-19 negatīvi ietekmēja viesmīlības, tirdzniecības un biroju platību segmentu. Tomēr vēlos izcelt Lidl aktivitāti tirdzniecības tīkla paplašināšanā. Tāpat ekspluatācija tika nodoti 44 tūkst. kvadrātmetru jaunu biroju platību, kas ir būtisks pieaugums šajā segmentā," komentē SIA Newsec LV valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs.

"Mūsu uzņēmums sekmīgi realizēja dažus lielākus pārdošanas darījumus (Berģu loģistikas centrs un tirdzniecības centrs Liepājā) investoriem, kas tikai apliecināja faktu, ka investoru apetīte objektu iegādei nav mazinājusies. Ja izdosies ierobežot Covid-19 izplatīšanos, prognozēju lielu tirgus aktivitāti visos nekustamā īpašuma segmentos," viņš prognozē.

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Novembrī Latvijā tika noslēgts rekordliels darījums par viena dzīvokļa iegādi.

Penthouse tipa dzīvoklis, 1,9 miljonu eiro vērtībā, ir pēdējo trīs gadu laikā lielākais reģistrētais dzīvokļu iegādes darījums Rīgā un Jūrmalā, liecina decembra otrajā nedēļā reģistrētie dati Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Darījums īstenots ar uzņēmuma Latio starpniecību. “Rīga joprojām ir interesanta ārvalstu investoriem, viņi redz šeit potenciālu un ir gatavi ieguldīt ilgtermiņā, to pierāda šis darījums,” stāsta Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš piebilst, ka tik liela mēroga darījumi nenotiek bieži - īpaši šodienas apstākļos, tādēļ šis darījums uzskatāms par apliecinājumu tam, ka tirgus spēj izturēt vīrusa radītos satricinājumus.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

• Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

• Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

• Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

• Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

• Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

• Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt projektus, taču mēs sagaidām, ka būs daudz attīstītāju, kuri pārvilks svītru saviem plāniem. Diemžēl, visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vai nekustamā īpašuma tirgū ir novērojams cenu kritums? Daļa cilvēku cer, ka cenas kritīsies, tādēļ nogaida ar īpašumu iegādi. Vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt korekciju?

Situācija, kurā esam šobrīd, ir unikāla, tādēļ ir grūti prognozēt, kas notiks nākotnē. Par Latviju pagaidām nav datu, taču Bloomberg apkopotie dati uzrāda, ka trešdaļa ASV iedzīvotāju šobrīd nevar samaksāt ne par mājokļa kredītiem, ne īri. Situācija ir bezprecedenta, un grūti pateikt, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas un tirgu. Turklāt, kad pienāks brīdis, kad mūsu valsts kredītreitings būs tāds, ka vairs nevarēsim aizņemties un finanšu ministram nāksies paziņot, ka naudas vairs nav, tad tikai sāksies reālā situācija.

Neziņa par plānoto valsts finansējumu ilgākā termiņā autoceļu būvētājiem liedz investēt, intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Attieksme pret nozari ir dīvaina. Nozarei nav nekā sliktāka kā neziņa un neskaidrība, kā arī raustīšanās - tā kā būs, tā kā nebūs, tā kā jāatbrīvo cilvēki, tā kā nav jāatbrīvo," pauda Bērziņš.

Viņš atzīmēja, ka autoceļu būvniecības nozarei šobrīd jāstrādā faktiski viena fiskālā gada ietvaros, kas ierobežo iespējas, piemēram, investēt autoceļu būves tehnikā. "Nav iespējams pieņemt lēmu par tehnikas iegādi, ja nezini, kas notiks nākamo 2-3 gadu laikā," teica Bērziņš.

Biedrības vadītājs norādīja, ja valsts finansējuma samazinājums nākamajā gadā būs tāds, kāds tas šobrīd ir paredzēts valsts budžetā, uzņēmumiem, visticamāk, ar strādājošo skaita samazināšanu nepietiks un sekos bankroti. "2021.gada budžetā mēs esam nonākuši sava veida ķīlnieku lomā," sacīja Bērziņš.

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.