Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē savu uzvaras gājienu aizvien turpina mazkapitāla SIA, jo kopš 2010. gada maija, kad tiek piedāvāta šāda iespēja, reģionā reģistrēta jau 2841 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, liecina Lursoft apkopotie dati.
Pēdējo gadu laikā Zemgale straujāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu piedzīvojusi 2011. gadā, kad reģionā reģistrēti 1162 jauni uzņēmumi. Piedevām šajā gadā arī zemāko punktu piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits.
2011. gadā, ņemot vērā jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaitu, reģiona uzņēmēju pulks paplašinājies par 815 komersantiem, kas ir vērā ņemams pieaugums pēc 2010. gada, kad Zemgales uzņēmumu skaits audzis vien par 371. Gan 2012., gan 2013. gadā reģionā bijusi vērojama stabilitāte, uzņēmēju skaitam attiecīgi katru gadu palielinoties par 600 uzņēmumiem, savukārt šogad, visticamāk, līdzšinējās tendences strauji mainīsies, jo līdz 1. oktobrim reģionā likvidēts jau 521 uzņēmums, kas ir augstākais rādītājs visā apskatītajā periodā.
Zemgalē 3% veido komersanti, kuri piesaistījuši ārvalstu tiešās investīcijas. Lursoft dati parāda, ka teju 15% no visiem uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā savus līdzekļus ieguldījuši ārvalstnieki, izvēlējušies darboties vairumtirdzniecības jomā, savukārt vēl nepilni 10% iesaistījušies augkopības un lopkopības nozarē, bet vēl tikpat savu darbību saistījuši ar nekustamo īpašumu.
Starp Zemgales lielākajiem tiešajiem ārvalstu investoriem pēdējos gados izceļas Dānija. 2013. gadā reģiona uzņēmumos no Dānijas ieguldītas tiešās investīcijas 4,61 miljona eiro apmērā, savukārt šā gada pirmajos desmit mēnešos to apjoms sasniedzis jau 4,734 miljonus eiro.
Šogad iespaidīgs ārvalstu tiešo investīciju apmērs Zemgales reģiona uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīts no Lietuvas, proti, kopumā 10,62 miljonu eiro apmērā, savukārt no Lielbritānijas reģiona uzņēmumiem piesaistīti 8,406 miljoni eiro.
2014. gadā starp lielākajiem ārvalstu investoriem, kuri Zemgales uzņēmumos ieguldījuši lielākās investīcijas, ierindojusies arī Krievija ar 213,856 tūkstošiem eiro un Baltkrievija ar 41,723 tūkstošiem eiro.
Kamēr valstī uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējos gados pakāpeniski palielinājies, Zemgales uzņēmumi uzrādījuši samērā mainīgus rezultātus. Lursoft apkopotie dati rāda, ka 2012. gadā viens reģionā reģistrētais uzņēmums apgrozījis vidēji 28,335 tūkstoši eiro, kas salīdzinājumā ar 2011. gadu ir pieaugums par 6,02%, savukārt jau 2013. gadā vidējais apgrozījums samazinājies par 5,42%, atgriežoties līdz 2011. gada līmenim.
Vidējā apgrozījuma kritums iespaidojis arī reģiona uzņēmumu kopējo apgrozījumu. Lursoft izpētījis, ka, piemēram, 2012. gadā Zemgales uzņēmumi kopumā apgrozījuši 3,1 miljardu eiro, bet jau pērn rādītājs sarucis par 11,57%, nokrītoties līdz 2,741 miljardam eiro. Tiesa gan, lai arī apgrozījuma kritums bijis vērā ņemams, tas tomēr nav noslīdējis līdz 2011. gada atzīmei, kad reģiona uzņēmumi kopumā apgrozījuši 2,533 miljardus eiro.
Tiesa gan, lai arī atšķirībā no valsts vidējā rādītāja, kas ik gadu uzrāda pieaugošas tendences, Zemgales reģionu uzņēmumi uzrādījuši mainīgu izaugsmi, reģiona uzņēmumu vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu pēdējos gados bijis par 2 – 12% augstāks nekā valstī vidēji.
Zemgales uzņēmumi strādājuši ar plusa zīmi. Lursoft pētījums parāda, ka, piemēram, 2011. gadā Zemgales uzņēmumi strādājuši ar vidēji 18 eiro lielu peļņu uz vienu uzņēmumu, tiesa gan, jau nākamais gads noslēgts ar neitrālu rezultātu, taču jau pērn atkal uzrādīta peļņa, kas vienlīdzīga 2011. gada sniegumam.
Neskatoties uz to, ka 2012. gadā reģiona uzņēmumi strādājuši ar neitrālu rezultātu, tieši 2012. gadā pēdējo trīs gadu periodā sasniegta augstākā kopējā peļņa, kas nozīmē, ka peļņa lielākoties augusi reģiona vadošajiem uzņēmumiem, kas arī palīdzējis audzēt zemgaliešu kopējo peļņas apjomu. Lursoft aprēķini rāda, ka 2011. gadā Zemgales reģionā reģistrētie uzņēmumi kopumā guvuši 72,680 miljonu eiro peļņu, kas jau nākamajā gadā augusi par 90,40%. Tiesa gan, pērn reģiona uzņēmumu kopējā peļņa atkal samazinājusies, noslīdot līdz 119,642 miljoniem eiro.
Atšķirībā no apgrozījuma vai peļņas rādītāja, kas pēdējos gados uzrādījuši samērā mainīgus rezultātus, kopējais darbinieku skaits, kas nodarbināts reģionā reģistrētajos uzņēmumos, ik gadu turpina pieaugt. Lursoft izpētījis, ka laika periodā no 2011. gada Zemgales uzņēmumos kopējais strādājošo skaits audzis par 8,83%, pērn sasniedzot 46 471 darbinieku. Tiesa gan, tāpat kā citviet Latvijā, arī Zemgales reģiona uzņēmumos vidējais darbinieku skaits pēdējo trīs gadu periodā saglabājies nemainīgs. Tas saistāms ar faktu, ka lielu daļu Latvijas, tai skaitā arī Zemgales, biznesa vidi veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuros ir neliels darbinieku skaits. Lursoft aprēķini rāda, ka vidēji viens uzņēmums Zemgalē pēdējos trīs gados nodarbinājis 2 darbiniekus.
Kopš 2011. gada straujākais nodarbināto skaita pieaugums reģistrēts Neretas novadā. Lursoft izpētījis, ka Neretas novadā reģistrētajos uzņēmumos strādājošo skaits kopš 2011. gada audzis par 51,94%, nodarbināto skaitam palielinoties no 129 darbiniekiem 2011. gadā līdz 196 pērn. Vērā ņemams nodarbināto skaita pieaugums pēdējo gadu laikā fiksēts arī Skrīveru (+41,38%) un Jēkabpils (+37,84%) novados, savukārt Jelgavā darbinieku skaits kopš 2011. gada audzis par 10,03%.
Galerijā augstāk iespējams aplūkot lielākos Zemgales uzņēmumus pēc apgrozījuma pērn!
#3/5
3. Dobeles dzirnavnieks
Apgrozījums: 84,82 miljoni eiro