Lai gan Centrālās un Austrumeiropas ekonomikā pērn bija vērojama stabilizācija uzņēmumu maksātnespējas jomā, joprojām bankrotu skaits reģionā turpina pieaugt. Baltijas valstīs 2014.gadā visvairāk bankrotējušo uzņēmumu ir Lietuvā – 1636, kas ir par 5.4% vairāk nekā 2013.gadā. Latvijai bankrotu pieaugums ir neliels - 4.3%, bet Igaunijai vēl mazāks - 1.8%, secināts starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface ziņojumā par maksātnespējas situāciju Centrālajā un Austrumeiropā.
Bankrotu dinamika dažādās valstīs atšķiras, piedzīvojot gan izteiktu maksātnespēju skaita pieaugumu, gan arī samazinājumu. Vislielākais maksātnespēju skaita pieaugums pērn vērojams Slovēnijā – 44.7% un Ungārijā – 29.4%. Biežāko iemeslu vidū kompāniju bankrotiem minēta nepietiekama pielāgošanās ekonomiskajiem apstākļiem, neatbilstoši investīciju lēmumi un uzņēmumu lielās parādsaistības. Pērn bankrotu apjoms visvairāk sarucis Serbijā (par 43.8%) un Rumānijā (par 28%).
«Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, bankrotu skaits Latvijā joprojām ir augsts. Vislielākais tas ir vairumtirdzniecībā (būvmateriāli) un ražošanā (mēbeles, metālizstrāde), kā arī transporta nozarē. Paredzams, ka maksātnespēju pieaugums turpināsies arī 2015.gadā. Runājot par eksportu, Krievijas embargo prasības pērn bija spēcīgs negatīvais ietekmes faktors, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, taču vienlaikus tas pamudinājis uzņēmumus tirgū meklēt alternatīvas un pievērsties pieaugošajam vietējam pieprasījumam,» skaidro Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.
Lai arī uzņēmumi Centrālajā un Austrumeiropā pēdējos gados ir piedzīvojuši grūtus laikus, kopumā 2014.gadā reģiona ekonomikā vērojama situācijas uzlabošanās. Iekšzemes kopprodukta apjoms pieaudzis no 1.3% 2013.gadā līdz 2.5% 2014.gadā. Šo ekonomikas izaugsmi veicinājis iekšējais pieprasījums, it īpaši mājsaimniecību patēriņš un algu paaugstināšanās. Ekonomiskās situācijas uzlabošanās ļāvusi sasniegt uzņēmumu maksātnespēju skaita stabilizēšanos ar nelielu samazinājumu.
Pēc Coface analītiķu aplēsēm mājsaimniecību patēriņš arī šogad būs galvenais ekonomikas attīstības virzītājspēks lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas valstu. Līdz ar to nozarēm, kas ir atkarīgas no patērētāju pieprasījuma, ir lielākas attīstības perspektīvas.